Patiesība ir visapkārt – atver acis.

Pēdējā laikā atkal uzvirmojušas sarunas par to, kāpēc sākās II pasaules karš. Rietumi kārtējo reizi baksta uz PSRS MR līgumu, aizmirstot paši savas saslēgtās vienošanās un sazvērestības ar nacistiem, poļi pieņem idiotiskas rezolūcijas -vēl tikai jāpieņem ‘rezolūcija’ par to, ka Pilsudska-Hitlera pakts neeksistē un poļi nepiedalījās ar nacistiem Čehoslovakijas aneksijā. Kamēr liberāļi un amerikāņu departamenti vaimanā savu ierasto dziesmu, mēs

2020.gada 2.janvārī Bagdādē tika nogalināts Kasems Suleimani. Šo notikumu ir jāsaprot un jāizdara no tā pareizi secinājumi, tā kā tam visam ir ļoti liela ietekme uz nākotni. Masu mediji joprojām viņu dēvē par parastu ģenerāli. Jā, formāli viņš bija Irānas ģenerālis, bet vēl 2009. gadā varēja kļūt par Irānas prezidentu. Formāli viņš bija vienkārši Irānas speciālo operāciju nodaļas komandieris. Taču

Tas notiek tikai reizi, varbūt divas gadsimta laikā. Parādās jauna pasaules kārtība un vecās iestrādes pazūd. Tie, kuri bija nolemti, tagad triumfē, bet tie, kuri valdīja, tiek iemesti ellē. Oficiālie žurnālistu paziņojumi un interpretācijas acīmredzami neatbilst šiem notikumiem, kuri seko viens otram. Šiem komentētājiem ir jāmaina savs kurss, jāapgriež tas pavisam citā virzienā, vai arī tos noslaucīs vēstures vējš. 1943.

Diskusijās katrs sajūsminātais tirgus, konkurences un privātīpašuma ekonomikas modeļa aizstāvis agri vai vēlu uzdod jautājumu: „Ja jau tu esi tik gudrs, kāpēc tad esi tik nabags?” Ja vispārinām šo formulējumu no indivīda uz sabiedrību, tad jautājums skanēs šādi: Kāpēc vienas valstis ir bagātas, bet citas – nabadzīgas. Būtībā šis ir galvenais, varbūt pat vienīgais jautājums, kas šodien uztrauc jaunatni. Kāpēc