Kā tas, kurš brīvībā kails, Ar Dieva suņiem rītausmā skrējis, Sapinies baznīcu līkločos, debesu tirgoņiem, Parādus atdot nav spējis? Kaut iztukšots no vēl spožākām saulēm, Viss līdzi paņemtais dievišķais spēks, Un vietā atstāts tik… iedzimtais grēks. Dzīvei atvēries kaķēns, Kas glaužas un smaida, Jo nezin, ka nolemts un jūrskola gaida… Patiesi, lai sirdsmieru varētu rast, Ir lietas, ko labāk mums nesaprast.
Lasīt vairāk
Kā laisku pūķu spieti laikmetu griežos, Labais un sliktais ķer pats savu asti un smejas, Par to, kā uz piemājas vīnogu stiebriem, Aizsaules svelme lejas. Datoru noburtie klaiņo un meklē, Burtnieku pilis savu apziņu peklēs, Krodziņu tvanā sev pasaules veido, No seju atspulgiem kristāla traukos. Sapņi mirst, ja piepildās – atstāj tos dzīvus, Ienācis šeit, lai padzertos Sauli, Tu esi
Lasīt vairāk
Māla pilis Karību jūras dzelmēs, Mēs ceļam ikdienu un lejam, Koraļļu asaras šampanieša glāzēs, Sniegpārslām kūstot Tev matos kaismīgā svelmē, Tās sabrūk paisumu – bēgumu fāzēs. Bet reibonim plēnot Tu gaisti kā sapnis, Un bailes par mums tad atspīd Tev acīs, Jo Tevis jau nav un nav nekad bijis, Vien pamestās pasaulēs vēji dzen lapas, Šais tuksneša oāzēs lietus nav lijis. Un kāpēc
Lasīt vairāk
Saplēstās Dievu pilsētās dejo, Vien ēnas no bijušās gaismas.. Kas acīs Tev klejo. Lotosa templī putekļi krājas, Dziestot liesmai es zinu.. Dvēselei Tavai nav šeit vairs mājas. Klusums aizdzen mantru šķindas, Ir nakts un vēsums, bet zini.. Kad lasi šīs rindas, Zvaigžņu virtenes kamolā tīšu, Ar spēku, kas debesis sašķeļ.. Es Tevi pārradīšu.
Lasīt vairāk
Aiz zvaigžņu virtenēm tur tālu, tai pusē Tu esi, es jūtu… Bet šobrīd Tu klusē. Starp mums ir viss, kas vieno un dala Sajūti to.. Ir tikai kāršu kava un debesu mala Ko maisa kāds cits, bet… Mēs esam viens un vienmēr tā būs Tā notiek… Līdz šķeltais par vienotu kļūs.
Lasīt vairāk
Tavu acu dziļuma segu ap pleciem, Es kosmiskā stacijā elpas vilcienu sarakstu pētot, Domāju, šeit man nopirkt ceļam biļeti lēto? Vai tomēr šoreiz man neskopoties, Pa Piena ceļu Greizajos Ratos, Ar ērtībām cauri visumiem doties? Jo ceļš priekšā tāls, un galapunkts, Uz biļetes manas Ir…Mirklis pirms Radīšanas.
Lasīt vairāk
Kā Polārā lokā izspraucies asns, Saulē izmircis, izžuvis lietū, Kā Dieva pieņemts te klaiņoju es, ….Ne no šīs pasaules. Meklējot mājas, es iemaldos sevī, Visumā bezgala ceļi no Piena, Kā gan var atrast, ja nav tur neviena? Kāpēc gan meklēt, ja Tu esi…Viss?
Lasīt vairāk
Vēro, kā pilsētu nefrīti izdziest un klājas, Pār planētu spirdzinošs vēsums, Jau putekļu dejas palēnām stājas, Ir vakars. Vēro, kā iedegas zvaigznāju sārti, Reibinošs klusuma nektārs plūst sirdī, Caur debesu vārtiem. Klusums. Šī brīnišķā valoda, iemācies, klusē, Un runā ar zvaigznēm, Visumos klausies, Tevi sadzirdēs visās debesu pusēs, Pats Dievs.
Lasīt vairāk
Okeāna pērlēs, Zemes gliemežvākos, Reiz straumes izsīks un plaisas būs tajos, Pat šķietami mūžīgos Himalajos. Kā rītausmas laternā petroleja, Izdzisīs zvaigžņu malduguns dejas, Klusums piepildīs laiku un telpu, Kvazāru pulss kad apstājies būs – Tad zini – Tu mūžīgais Brahma, kas ievilcis elpu, Kas tūlīt par jaunu Visumu kļūs.
Lasīt vairāk
Pārgrieztām rīklēm krīt simtgadu koki, Zemes dzīslas pārrauj tērauds, Maigās ziedlapas bruģējot asfalta džungļos, Drūmi izslienas betona loki. Vien izmisis susurs vēro un raugās, Tam asaras acīs un pēdējā sprauga, Kur patverties…tad viss ir beidzies. Vien acīs palika jautājums. Un mazais susuris nav vairs ar mums. Jau lielveikals te, bērnu čalas, Ziemsvētku tirdziņš, Desas un alus. Labi mums klājas. Neviens
Lasīt vairāk