Category Archives: Dzeja

Neslēp seju

Mīļā, neslēp jel seju… Kā atvērta grāmata pretī Tev eju, Un izlasīt vari tur sāpi ikvienu, Vasaras smeldzi, Sauli no rītiem, Un ledainā aukstuma pieskārienu… Jo tai tālajā naktī, kad Tevi no rokām, Man izrāva Ziemeļu vēji, Atvadu vārdus man pateikt, Tu tā arī nepaspēji… Tad cauri brūkošiem gadsimtiem skrēju, Aizsaules vārtus slēdzot ar smaidu, Sapņojot, kā lai Tevi es

Lasīt vairāk

Atceries to…

Vai atceries to, kā bērnībā skrējām, Pa ziedošām debesu pļavām, Zvaigžņu putekļus elpojot brīvi, Paslēpes spēlējot kopā ar vēju? Tad, kad vēl bijām mēs īsti un dzīvi.. Bet tagad dzeloņu stieples dur sirdis Uzpurņos smokošās dvēseles kliedz, Vai Tu viņas dzirdi? Masku nodzēsti smaidi un sejas, Aiz divmetru barjeras, Tukšums acīs un sargsuņu rejas. Vien atceries to, kas Tu esi

Lasīt vairāk

Tas ir tepat…

Klaiņojot rīta miglā caur ielām,Redzu, kā dūmakā svešzemju kuģi,Joprojām stāv Rīgā un algotņu bari,Klaudzošiem zābakiem dārdina bruģi. Uzpurņos maskotie Sorosa kasēs,Stāv rindā pēc grašiem un vakcīnu pasēm.Bet blakus ielās priecājas līksmi,Tie, kas mums nozaga varavīksni.. Vien brīvība nospiesta ceļos un šņukst,Kā piesmieta jaunava klusībā čukst..Un skatās man acīs – kur gan jūs gājāt,Kāpēc Jūs mani nenosargājāt? Tu domā, tas viss

Lasīt vairāk

Toreiz.

Man pētot, kā mainās gadskārtu cikli, Reiz pienāci blakus, tā maigi un liegi, Ar liesmiņu sirdī, tik vāru un biklu, Kā lotoss aiz polārā loka zem sniegiem. Bet aizņemts ar to, kā druvās aug rudzi, Pārskaitot zvaigznes un būvējot tiltus, Pār jūrām no Mēness atspulgiem kvēliem, Cenšoties atsijāt īsto no viltus, Rudeņos palīdzot kokiem mest lapas, Skrienot kopā ar novembra

Lasīt vairāk

Mājas.

Reiz pirkām mēs smaidus un skatienus krājām, Un pieneņu lapas mums bija kā nauda, Bet tad Tu aizgāji projām no mājām, Meklējot tālumā pasauļu baudas. Atver acis un ieskaties Saulē, kā sabrūk, Bankas, konti, akcijas sadeg un finanšu dati, Izplēn kā reibinošs vijoļu nektārs no rīta, Un Tu atgriezies sentēvu mājās tā pati. Rāmi deg pagalmā mūžīgā liesma, Baltais Tēvs

Lasīt vairāk

Tu un es.

Antisociāli eņģeļi netīrām spalvām, Dirn krogos un gaida, kad velni, Tiem vēl uz kredīta mēriņu dos. To uzdevums –  mirdzēt, Un apgaismot neticīgos… Kam no meliem un viltus bij jāsargā mūs, Gaismas bruņnešu vairogi spožie, Tie krāmu tirgos pamazām rūs.. Jautājot viedajiem priesteriem,  Ko gan tie sacīs, Aprāvos, ieraugot dolāru zīmes to acīs.. Vai ir vēl kas tīrs uz šīs pasaules? Varbūt, ka

Lasīt vairāk

Sniegpārslas maijā.

Kad maijā sniega pārslas griežas dievišķā dejā, Starp tūkstoš patversmes suņiem, Es meklēju pazīstamas sejas. Lai atdotu dzīves sekundes, ko Tu man devi, Tajās tālajās naktīs, Kad es biju pazaudējis sevi. Un maigā klusumā krita bez pēdām, Tukšie vārdi, ko teicu, Starp bībelēm, korāniem, šastrām un vēdām. Bet tagad caur aizmirstām senprūšu dziesmām, Atgriežas patiesie Dievi to mājās –  Baltijas mežu svētuguns liesmās.

Lasīt vairāk

Aust rīts.

Aust rīts. Bet Baltijai pāri vēl melnas miglas vāli klājas, Un krustnešu šķēpu sadurtās zintnieku sirdis, Caur purviem maldās un neatrod Mājas. Aust rīts. Bet tumšajās pamalēs Pērkons , Vēl debesis šķeļ, tā vīri aun kājas, Un bijušās svētvietās tie, Ar jodiem un kangariem rājas. Aust rīts. Bet tautas garam šai cīņā trūkst elpas , Un Latvijas sirds brīžiem, šķiet, stājas. Kā Tev

Lasīt vairāk

Rītausmas ceļš.

Kur jāiet ir Tev, tur nevedīs ceļi, Ko melnsvārču bari ar bībelēm rokās, Un zintnieki rādīs, tie būs tikai meļi, To dievam lemjot mūs mūžīgās mokās. Vilku gāršas, spīganu purvi, Sumpurņu biezokņi, raganu birzis, Un krustnešu mūru dzelžainās durvis – Ir viss, kas tev jāizbrien sniegbaltā rītā, Caur malduguns svētītām senkrīvu takām, Tā pašas Laimas likteņa sedzene pītā. Un zalkšu zīmētais

Lasīt vairāk

Līdz uzausīs rīts.

Tepat man līdzās Tu klusi velc elpu, Bet lietaini tuksneši, smilšainās jūras, Starp mums un planētu parādes, laiki un telpas, Vējpūku dzeloņi sirdīs mums duras.. Paralēlo pasauļu lauskas tik klusi, Rāmās vasaras naktīs tā snieg, Ik reizi, kad mosties no aizsaules sapņa, Man tālajās pasaulēs jāaizmieg.. Un tumšajiem dzīpariem likteņa stellēs, Tiek austas jaunas un mokošas elles, Ja lāstu šo mūžīgo

Lasīt vairāk
« Vecāki ieraksti