BMJ – kā izbeigt pandēmiju?

Pirms 10 dienām Britu medicīnas žurnālā tika publicēts kāds interesants raksts ar nosaukumu “Pandēmijas beigas netiks rādītas pa TV”

Viens no tā autoriem ir Peter Doshi – tā ir bijusi saprāta balss kopš paša plāndēmijas sākuma. Tieši viņš bija autors kādam rakstam vēl pagājušā gada septembrī, kur tika secināts tas, kas ir 100% pierādījies šodien – tas bija par to, ka neviens no kovid injekciju klīniskiem testiem vispār nav veidots tā, lai varētu apgalvot par smagas saslimšanas novēršanu – tas viss bija domāts tikai vieglu simptomu novēršanai.

Bet šis raksts ir par to, kas interesē mūs visus. Kad tad beigsies šī plāndēmija? Kurā brīdī un kam jānotiek? Svarīgs atribūts tam visam ir visa veida ‘skaitītāji’, ko sāka griezt jau pagājušā gada sākumā. Nedaudz no šī raksta īsa konspekta veidā:

Sākoties 2021, izskatījās, ka pandēmija atkāpjas, parādījās runas par ‘atvēršanos’ un atgriešanos pie normālā, gaisā virmoja idejas par kolektīvo imunitāti. Bet šis optimisms ātri noplaka, kad atkal sākās viļņi Indijā, Brazīlijā un citur. Uzmanība tika pievērsta dažādiem variantiem, tikko radās sajūta, ka pandēmija iet uz beigām, tā atkal izrādās, ka tā būs vēl ilgi. Atšķirībā no iepriekšējām epidēmijām, šai intensīvi tiek sekots līdzi ar dažādiem skaitītājiem, lai demonstrētu tās ietekmi – laboratorijas testu skaits, slimnīcu statistika, izplatība un tagad arī vakcīnu dozas. Visi šie rādītāji, līknes un cipari ir pārņēmuši medijus un visa veida ekrānus un ja to pamata ideja it kā ir parādīt reālo situāciju, ja kaut kādi pasākumi nostrādā un statistika krītas, bet tai pašā laikā cipariem augot, tas atkal rada bezpalīdzības un tuvojošas katastrofas sajūtu un nemitīgu trauksmi sabiedrībā. Bet kādi ir tie parametri, pēc kuriem mēs zināsim, ka pandēmija ir beigusies? Tādas universālas definīcijas tam nav – PVO to pasludināja, bet kas pateiks, ka tā beigusies?

Visi šie datu paneļi radījuši sajūtu, ka tas notiks līdz ar šo indikatoru nonākšanu līdz nullei, vai 100% vakcināciju. Taču elpceļu saslimšanu epidēmijas iepriekšējā gadsimtā rāda, ka tādu skaidru beigu tam nav un tas vairāk saistās ar sociālās dzīves atjaunošanos, kā ar kādu noteiktu epidemioloģisku parametru sasniegšanu.

Cits veids, kā mēs varam deklarēt pandēmijas izbeigšanos, ir aizliegumu izbeigšana. Spāņu gripas laikā, kas nogalināja daudzkārt vairāk un kur vidējais vecums viņiem bija 28 gadi, dzīve tomēr ātri atgriezās normālās sliedēs, droši vien tāpēc, ka nebija citas izejas. Toreiz nebija interneta, zoom un piegādes servisa uz mājām. Bet šoreiz ir notikusi bezprecedenta sociālās dzīves izjaukšana un tas ir tiešā veidā saistīts ar minētajiem epidemioloģijas parametriem. Vizuāla epidēmiju attēlošana gan pastāv jau gadsimtiem, bet šī ir pirmā, kur tiek izmantoti reālā laika dati un skaitītāji – daži vēsturnieki ir novērojuši, ka epidēmijas nebeidzās tad, kad noplaka saslimšanas, bet gan tad, kad sabiedrības uzmanība tika novērsta no tā. Citiem vārdiem sakot, kad tas vairs netika uzskatīts par ikdienas tēmu medijos.

 Bet epidēmijas skaitītāji dod nemitīgu degvielu un padara to nozīmīgu, tas visu laiku ir ziņās, pat ja nav nekādu reālu draudu. Deaktivizēt un atslēgties no šiem skaitītājiem varētu būt pati spēcīgākā darbība, lai pandēmiju izbeigtu. Un tā nav galvas slēpšana smiltīs, bet tā ir sapratne par to, ka ne jau šie dati vai statistika ir tas, kas mums pavēstīs par pandēmijas beigām. Vēsture rāda, ka tas nebeidzas tad, kad sasniegta pūļa imunitāte vai tas tiek oficiāli paziņots, tas notiek tad, kad sabiedrībā pārstāj šokēties par šiem parametriem.

Pandēmijas izbeigšanās ir socioloģisks fenomens, nevis bioloģisks. Līdz ar to šie skaitītāji, ka nemēra garīgo veselību, izglītības ietekmi un sekas tam, ko rada sociālo kontaktu ierobežojumi, var kalpot kā šķērslis tam, lai atgrieztos normālā dzīvē. Šī pandēmija beigsies tad, kad mēs izslēgsim savus ekrānus un izdomāsim, ka mums ir vērtīgākas lietas, ko darīt. Jo atšķirībā no tās sākuma, šīs pandēmijas beigas netiks rādītas pa TV.

Šis patiešām ir raksts no BMJ un tajā skaidri dots padoms, kā šo visu izbeigt – ne jau pirmo reizi mēs to dzirdam. Kamēr cilvēku uzmanība būs piekalta šiem ‘miroņu skaitītājiem’ un statistikai, tikmēr tas viss būs ziņās un nekad arī nebeigsies – kur ir uzmanība, tur ir enerģija. Reālājā dzīvē par briesmīgo vīrusu atgādina tikai režīma absurdie aizliegumi un cilvēki uzpurņos, injekciju reklāmas un rindas pie testu fabrikām, kas taisa šo viltus statistiku. Un visu to vienkārši var izbeigt, atslēdzoties no tā nost – jo gaidīt kaut kādus paziņojumus par to ir muļķīgi un to atzīst pat medicīnas žurnāls. Tad varbūt šai zinātnei ir vērts uzticēties?

2 komentāri

  • Itālijā tikmēr bērniem skalo smadzenes ar propagandu.

    Patīk

  • Patiesība nav tas ko mums zombē mainstrīm mēdiji

    Gluži manas domas. Jābeidz šī afēra. ZB jau. Nezinu, kāpēc cilvēkus tik viegli iespaido lasītais vai redzētais. TV vispār neskatos jau gadus, nezinu, vismaz 15. Nesen internet operators jau atkal piesvieda bezmaksas tv paketi (jau apnicis viņiem skaidrot. ka man to sūdu nevajag). TV man ļoti gribējās bērnībā – ja toreiz būtu bijusi kabeļtelevīzija… ohh, garantēju, ka tagad vācu valodu zinātu perfekti tikai skatoties filmas un multenes.

    Atbalstu arī bezjēdzīgo aizliegumu atcelšanu. Nu, vienīgais, ko varbūt atstātu ir maskas ziemas laikā sab. transportā – skaidrs, ka ne jau pret moderno slimību viņas kaut ko līdz, bet kaut kāda aizsardzību pret cilvēkiem, kas reāli brauc slimi ar saukstēšanos un klepo virsū pārējiem, varētu būt. Ironiski, ka tieši tiem klepotājiem par pārējiem parasti ir pilnīgs pofig. Nedomā par citiem nemaz. Un vispār slikti, ka mūsu sabiedrība (kapitālisti) ir tāda, kur no tevis sagaida, ka būsi “ierindā” vienmēr. Normāli būtu, ja jūties slims paliec mājās.

    p.s. Skatos video no Bagādes/Irākas neseniem braucieniem (ne maniem), tur vispār nekāda panika nav manāma, nekādas maskas. Varbūt kādam 1-3 cilvēkiem bija pa visiem video. To es saprotu. Cilvēki nav nozombēti. Laikam jau šī valsts vēl nav globālistu uzmanības centrā. Sākumā domā tikt galā ar vairumu pārājiem, un tad ķersies klāt atlikušajām.

    Patīk

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s