Kontroles evolūcija – no parastās pases līdz QR.

Kā cilvēki dzīvoja vēl pavisam salīdzinoši nesen, kad nebija nekā no tās kontroles, kas tika ieviesta pēdējā gadsimta laikā? Vai zināt, ka pirms I pasaules kara nebija pases un planēta piederēja ikvienam?

Tagad, kad pasauli intensīvi virza uz vēl nebijušu kontroli un faktiski dzimtbūšanas atjaunošanu, kur atņemtas tiesības pašam lemt pār savu dzīvi, ko tagad dara režīms, kad visus plāno digitalizēt un izsekot pat privātajā dzīvē, mums daudziem noteikti ir aizmirsies tas, ko vispār nozīmē būt brīvam un ārpus sistēmas. Tagad tā ir tikai nostaļģija.

Ja šībrīža QR sistēma un digitālā identitāte ir pēdējais solis ceļā uz totālu kontroli, tad tas jau neradās uz līdzenas vietas. Cilvēci tam gatavoja ļoti ilgi un rūpīgi. Sākās jau viss ar parasto pasi, kas šodien ir kļuvusi par pilnīgi pieņemtu un dabisku modernās dzīves sastāvdaļu, ka retais pat iedomājas painteresēties, no kurienes un kad tā parādījās.

Ja viss ies pēc globālistu plāna, tad pēc dažām paaudzēm tikpat dabisks būs QR kods no dzimšanas un kaut kādi iestrādāti implanti cilvēku organismos, vai pat mēģenēs dzimuši bērni. Bet šī atzīmēšanas sistēma jeb modernā starptautiski atzītā pase ir salīdzinoši ļoti jauns ievedums. Vai spējat iedomāties, ka pirms I pasaules kara planēta vēl piederēja visiem?

Jā, pirms tam vēstures gaitā dažādās kultūrās ir bijuši kaut kādi ceļošanas dokumenti, apliecinājumi vai uzdevumu grāmatas no valdniekiem, kas specifiski ļauj darīt konkrētas lietas. Bet tas viss bija lokāli un nevienmērīgi. Bet uz 1914.gadu cilvēki varēja ceļot tur, kur gribēja un palikt tik ilgi, cik vien vēlējās. Neeksistēja ne ceļošanas atļaujas, ne vīzas, ne pases, varēja brīvi ceļot uz jebkuru pasaules valsti bez tā visa, nevajadzēja aizpildīt nekādus papīrus un atskaitīties pie robežām.

Cik daudz dažādu formu, deklarāciju, sertifikātu, vīzu un atļauju ir jākārto šodien, lai varētu kaut kur aizceļot vai palikt uz dzīvi citā zemē, īpaši tur, kur nav kaut kāds kopējais ‘atvieglotais režīms’, kā ES, kas skaitās ‘brīva ceļošana’, bet salīdzinot ar īstu brīvību pirms 1914 ir izsmiekls? Tagad ceļojums uz kādu citu valsti sākas nevis uz muzeju vai kādu apskates objektu, bet gan uz konsulātu, vīzu centru, vēstniecību un visām citām birokrātiskām papīru kārtošanas iestādēm, kur var saņemt kaut kādu atļauju uz kādu noteiktu laiku šīs citas zemes apmeklēt.

Tas ir vēsturisks paradokss jeb ilūzija par to, ko mums mācīja vēstures stundās par I pasaules karu – ka tā rezultātā tika sagrauti vairāki autokrātiski režīmi un to vietā sāk veidoties ‘brīvas un demokrātiskas’ sabiedrības – taču realitāte izrādās gluži pretēja. Ar to sākās īstas brīvības un cilvēku tiesību pakāpeniska atņemšana un ierobežošana – ja pirms tam planēta piederēja visiem un varēja doties uz jekburu tās nostūri bez nekādām atļaujām, tad tieši tā sauktajās ‘demokrātijās’ parādījās cilvēku uzskaite, reģistrācija, pasu sistēmas ieviešana. Tieši pēc I pasaules kara tika nodibinātas pirmās globālistu organizācijas, kā Apvienotās nācijas un tieši viņi bija tie, kas izdeva pirmo standarta pasi ar nosaukumu “Old Blue” kas darbojās 42 valstīs un tas bija 1920.gads. Oficiāli iemesls arī bija tieši tāds – lai ierobežotu migrantu plūsmu uz ASV un identificētu, no kurienes tie vispār ir.

Šis ir viens no fenomeniem, kas atklāj to, kādās ilūzijās mēs patiesībā dzīvojam un ka par brīvību un demokrātiju sauc tieši to procesu, kas demontē īstu brīvību un cilvēku pamata tiesības. Un tā 100 gadu laikā mēs jau esam iestiguši neskaitāmos papīru kalnos, atskaitēs un deklarācijās par katru savu soli, darbību un par visu nemitīgi vēl ir jāmaksā. Tas, kas notiek šajos divos gados, ir visa gadsimta iespētās kontroles straujš paātrinājums, lai sasniegtu galējo mērķi. Karš ir miers, brīvība ir verdzība, bet meli ir patiesība – šādā realitātē mēs īstenībā dzīvojam jau diezgan sen. Turklāt Resets piedāvā ērtu risinājumu – visu līdzšinējo sertifikātu un papīru/digitālo atskaišu un personības apliecinošo dokumentu kaudzi varēs ērti aizvietot ar vienu nelielu čipiņu – tur būs viss, ieskaitot banku kontu un auto vadītāja apliecību, kā arī, protams, šprices statuss.

Tāds ir viņu lielais plāns un tas faktiski ilgst jau gadsimtu. Tik ilgi vajadzēja, lai cilvēki visu šo dokumentu kaudzi pieņem par normālu un dabisku, ka planēta vairs nepieder viņiem un ka nemitīgi par visu jāatskaitās saimniekiem. Globālisti cer, ka tāpat tas būs ar nākamo koncentrācijas nometnes fāzi, bet vai tā būs, tas atkarīgs no cilvēces kopējās kolektīvās apziņas, vai tādai ir jēga un tā vispār spēj evolucionēt, vai atgriezīsies atkal viduslaikos, tikai zem superdatora kontroles, to mēs redzēsim tuvākajos gados, laika tur vairs nav daudz, viss izšķiras tagad.

2 komentāri

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s