Resets pārtikā-kas ir ”reālā vērtība”

Kas ir lielais Resets? Ļoti daudz kas – tai skaitā lielo korporāciju izvērstā dresūra un cilvēku ikdienas mikro –pārvaldība līdz pat katram sīkumam, ieskaitot diētu. Šobrīd sācies tieši tāds process.

Pasaules lielāko multi-nacionālo korporāciju koalīcija, kur ietilpst arī Lidl grupa, starp citu, kuri savās reklāmās Vācijā aktīvi atbalsta šprices, šobrīd intensīvi strādā uz to, lai manipulētu ar sabiedrību arī šādā veidā, piespiežot mūs ēst to, ko grib viņi. Tie ir produkti, kas vairāk piemēroti viņu biznesa stratēģijai un lielajiem tirgus spēlētājiem, vienlaicīgi nodrošinot jaunās pārtikas sistēmas ieviešanu.

Viņi to plāno darīt ar jaunas stratēģijas palīdzību, kas tagad mēra katra produkta ‘morālās kvalitātes’ un izmanto metrisko vērtēšanas sistēmu. Tas viss ir grandiozās klimata afēras daļa un 200 pasaules lielākie tā saucamie ‘zaļie biznesi’ ir apvienojušies koalīcijā ar nosaukumu World Businees Council for Sustainable Development un viņi strādā kopā, lai panākt savus uzstādītos mērķus jeb praktiski neiespējamo ‘nulles izmešu’ variant, kas patiesībā nav mērķis, bet līdzeklis, kā sagraut ierastos mazos un vidējos biznesus, ekonomiku un transformēt to uz jauno pasaules kārtību. Šajā apvienībā bez tādiem gigantiem kā Nestle un Kellogs ietilpst arī Apple, Google, Microsoft – ar to vien viss ir skaidrs. Viņi ir lielāko tiesu arī Davosas foruma biedri. Ne jau velti Microsoft dibinātājs Bils pēkšņi ASV kļuva par lielāko fermeri.

Ko nozīmē šī jaunā sistēma? To, ka tagad katram ēdienam globālistu sistēmā tiek piešķirts vērtējums. Tam ir izstrādātas veselas vadlīnijas un dokumenti un tas vēsta par to, ka patreizējā pārtikas sistēmā esot problēma. Bet ne tajā, ka šobrīd pārtika ir kļuvusi par ‘izstrādājumiem’ un piebāzta ar ķīmiju un pesticīdiem, kas faktiski padara to par kaitīgu veselībai. Nē, problēma ir tā, ka globālā cilvēku radītā pārtikas apgādes ķēde pārāk daudz izmet oglekļa dioksīdu,  traucē dabai un ka tā veicina ‘nevienlīdzību’

Līdz ar to ir nepieciešama transformācija, kas tiks veikta tuvākajā desmitgadē un jau ir sākusies. Protams, ka tas nozīmē līdzšinējās pārtikas apgādes ķēdes sagraušanu un visas industrijas pārveidošanu, kas nevar nenovest pie reālas krīzes un daudzviet bada, ne tikai kaut kur Āfrikā, bet arī līdz šim pārtikušajās zemēs.

Pārtikas ‘reālā vērtība’ jeb šī jaunā metriskā sistēma tagad vērtēs tiešo un netiešo pozitīvo un negatīvo ietekmi, kas saistās ar katra konkrēta produkta audzēšanu un patēriņu. Kā ziņo Davosas forums sev ierastajā manierē, operējot tikai ar tehnokrātisko sapratni par notiekošo, tad tālāka vērtēšanas metožu pieslīpēšana padarīs kompānijām vieglāku rutīnas sociālo, veselības un dabas faktoru integrāciju savos stratēģiskajos biznesa iespēju un risku novērtējumos un darbības efektivātes analīzē. Tieši tik sausi un nedzīvi skan visa šī Davosas kliķes ideja par pasauli, kādu to viņi grib redzēt un pārtikas industrija šeit nav izņēmums, viss ir tikai tehnisks vērtējums un lielo korporāciju intereses.

Šis viņu modelis strādā tā, ka piemēram, cepums šajā vērtēšanā zaudē punktus tāpēc, ka tas saistās ar ‘sociāli-ekonomiskiem’ izdevumiem kakao plantācijas darbiniekiem un arī ‘veselības izdevumiem’ – tāpēc tā vietā tiek piedāvāts šķīvis ar auzu putru, bet tas saņem augstāku rangu tāpēc, ka tam ir zemākas dabas, veselības un sociālās izmaksas – to visu rēķina, ņemot vērā daudzus faktorus, kā gaisa un vides piesārņojums, atlikumu daudzums un tamlīdzīgi, kas viss galā veido kaut kādu ‘patērētāja vērtību’, balstoties uz ko viens produkts var tikt nomainīts ar citu – bet ne vienmēr tas sakrīt vai ir saistīts ar tā reālo uztura vērtību, jo īsti labas lietas jeb organiskie produkti vienmēr ir dārgāki visa veida izmaksās, kā lētās sojas plantācija vai siseņi/tārpi, ko tas pats Davosas forums piedāvā kā proteīna avotu – tie tur acīmredzot saņems visaugstākos novērtējumus. Protams, gaļas un piena industrija te vispār izlido no aprites, jo tur izmeši ir paši lielākie.

Tā izskatās globālistu plāni, kas lien visur mūsu ikdienas dzīvē, ja mēs to ļaujam. Ko darīt – nu nestaigājiet uz globālistu dižveikaliem un nestāviet rindās pēc kaitīgiem produktiem Lidlos – ar to jūs tiešā veidā veiciniet šīs sistēmas ieviešanu un sava ražotāja iznīcināšanu, jo viņi šajā sistēmā nespēs eksistēt ‘izmešu’ un ‘sociālo izmaksu’ dēļ, jo nespēj konkurēt ar globālām korporācijām, kas te tikai grūž savu pārprodukciju. Bet kam gan interesē valsts un tautas nākotne, ja var piekrāmēt ratiņus ar lētiem surogātiem šodien?

One comment

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s