Masu psihoze un totalitārisms – kāpēc nedrīkst klusēt.

Ir tāds klīniskās psiholoģijas profesors Mattias Desmet no Gentas Universitātes Beļģijā. Viņš savos video un rakstos sniedz visai labu informāciju par to, kas ir masu psihoze.

Viņš ir arī profesionāls statistiķis un analizējot plāndēmijas laika anomālijas, ir sapratis to, kas šobrīd patiesībā notiek un tā ir masu formēšana, kad sabiedrību caur kolektīvo hipnozi gatavo totalitārisma ieviešanā globālos apmēros.

Lai sasniegtu masu psihozi, ir vajadzīgi 4 nosacījumi. Pirmais no tiem ir sociālā izolācija. Tas ir pats galvenais nosacījums – izjaukt sabiedrības dabiskos komunikācijas procesus un tas ir viens no lokdaunu nolūkiem – kad mums stāsta to, ka pat satikt savus tuvos ir bīstami, vai to vienkārši aizliedz darīt vispār.

Otrs nosacījums ir dzīves bezjēdzīguma sajūta. Ir jābūt tā, lai liela daļa sabiedrības jūtas nevajadzīga un lieka, darot nepatīkamus darbus vai vispār neko. Lokdauns, dīkstāves, ģimenes biznesu iznīcināšana, masu bezdarbs – viss tas tiek sasniegts ar ‘vīrusa’ palīdzību.

Trešais nosacījums ir nemitīgs ‘brīvā’ stresa stāvoklis, kam īsti nav konkrēta iemesla – tas nav tāpēc, ka jūs kaut kas vajā, bet tāpēc, ka tas ‘ir gaisā’ – visi apstākļi ir izveidoti tā, lai būtu šī nepatīkamā sajūta – tieši tā, kā tas ir sašķeltā sabiedrībā, kur valda šī histērija, sociālā izolācija un neziņa par nākotni. Bet tas viss ir radīts absolūti mākslīgi.

Un ceturtais nosacījums ir pastāvīgs apjukuma stāvoklis, kas robežojas ar agresiju – tas ir iepriekšējo stāvokļu tāda kā kulminācija, bet arī tai nav īsta, konkrēta iemesla, vienkārši šādos apstākļos cilvēki aizvien vairāk kļūst ‘uzvilkti’ un izgāž to uz apkārtējiem.

Šim procesam pat ir konkrēts nosaukums – menticīds. Tas ir saprāta nogalināšana un apzināta kādas nācijas padarīšana par neprātīgiem. Kad šie apstākļi ir izpildīti pietiekoši lielā sabiedrības daļā, var sākties masu formācija un uzdevuma došana – tas nozīmē, ka procesa vadītāji iedod hipnozē nonākušiem ideju par to, kas vainīgs pie šī nebeidzamā stresa un apjukuma, vienlaicīgi arī pametot risinājumu, kas būtu jādara, lai to atrisinātu. Šis ir tieši tas, kas notika savulaik gan kristīgajā pasaulē, kad vainīgi bija ķeceri un raganas, tad tas bija Reiha zemcilvēki un mēs zinām, ko viņi grib izdarīt tagad – tie ir ar toksisku substanci nevakcinētie.

Un zem tā visa slēpjas rūpīga iedarbība uz pūļa psiholoģiju – tiem, kuriem režīms iedveš, ka viņi ir pareizie, rodas sajūta, ka viņi atkal ir drošībā un spēj kontrolēt situāciju, vienlaicīgi viņi atkal sajūt kopīgo ar citiem tādiem pašiem. Kas tad bija tas, ar ko šis un citi režīmi sākotnēji skaloja smadzenes, radot ‘viltus drošības sajūtu’, kā tas tagad tiek atzīts?  Tiem, kas šādi tikuši apstrādāti, rodas zināma solidaritātes un pat dzīves jēgas apziņa – tikai tā tiek balstīta uz viltus propagandu. Tāpēc viņi ir gatavi piedalīties pilnīgi absurdā stratēģijā, kur nav vajadzīga ne loģika, ne zinātne. Tā ir akla sekošana Kultam. Bet tā tiek formētas šīs masas – no stresa un apjukuma viņi nonāk pretējā stāvoklī, kur darbojas bara instinkts un tieši to viņiem ir bail atkal pazaudēt. Tas ir psiholoģisks fenomens, ka šie cilvēki tad pazaudē visas dabiskās īpašības, kam vajadzētu definēt cilvēku un kļūst destruktīvi.

Pūļa instinktiem ir veltītas veselas grāmatas, viena no tām ar nosaukumu The Crowd: A Study of the Popular Mind visai dziļi aplūko arī šo fenomenu un tur izskan brīdinājums par to, ka tur, kur cilvēki nonāk sociālā izolācijā un viņiem tiek iedvesta sajūta, ka dzīve ir bezjēdzīga, tas novedīs pie tā, ka viņi atteiksies no loģiskās domāšanas un tā vietā pieņems bezapziņas bara instinktus – tādā sabiedrībā šī masu psihoze kļūs par normu un šie cilvēki pārņems kontroli – tieši tā šobrīd diemžēl var notikt un daudz kur jau ir noticis. Tam ir lielisks piemērs, nacistu režīms. Daudzi domā, ka tādi režīmi balstās uz brutālu spēku un bailēm, bet tā nemaz nav – tie balstās uz šo pašu psiholoģisko fenomenu un cilvēki paši piedalījās visās tajās zvērībās, ko organizēja tas režīms, jo tāds bija sabiedrības psiholoģiskais stāvoklis, tā bija tam sagatavota, ne jau tāpēc, ka tā baidījās no līdera vai viņus vajadzēja īpaši piespiest tajā piedalīties.

Un tagad ir jāsaprot kāda būtiska atšķirība starp diktatorisku režīmu un totalitārismu. Tie cilvēki, kuri pakļaujas režīmam, klusē un cer, ka tādā veidā viss šis beigsies, ļoti smagi kļūdās tajā, ka viņi nesaprot šo atšķirību. Klasiskajā diktatūrā patiešām tā notiek, ka diktators kļūst mazāk agresīvs, kad ir apklusināta visa opozīcija un cilvēki samierinās ar notiekošo – agresīva apspiešana notiek tad, kad ir pretestība tādam režīmam, ja tās vairs nav, tad var pāriet uz maigākām kontroles metodēm.

Bet totalitārismā ir pavisam citādi. Tieši tad, kad opozīcija ir apklusināta, sākas lielākās zvērības. Tieši tā tas bija Reihā – zemcilvēku likvidācija sākās tad, kad visa sabiedrība bija tam psiholoģiski sagatavota.

Tagad mēs esam atkal tieši turpat. Intensīvi notiek oficiālās pandēmijas opozīcijas apklusināšana. Bet vienīgais veids, kā cilvēcei izdzīvot šo totalitārisma ieviešanas mēģinājumu, ir neklusēt, nekādā gadījumā nepieņemt to, kas notiek. Jo tad, kad apklusīs runātāji, tad sāksies izrēķināšanās.

Mēs neko vēl neesam redzējuši – kaut gan tas jau lielā mērā notiek Austrālijā un izskatās, ka arī Eiropa negrasās atpalikt. Un tas būs tad, kad cilvēki samierināsies. Ir jāsaprot patiesā totalitārisma būtība – tas nebeidz savus briesmu darbus, ja cilvēki apklust un opozīcija ir likvidēta. Tur tiek atrasti nākamie grēkāži, kad vienu vairs nav, tai skaitā tīrīšanas sākas arī pašu režīma pārstāvju rindās. Tagad tie ir veselie un brīvie cilvēki, kas apzīmēti izpostīšanai kā režīma ienaidnieki – tad vai jūs tiešām domājat, ka sašpricējot 70% vai 80%, vai kaut 100% kaut kas beidzas? Nekas nebeidzas, ir jauns variants – ja nebūs tagadējo ‘antivakseru’, tad par tādiem padarīs tos ar divām dozām, tad ar trijām – tas taču viss notiek acu priekšā. Vai saprotat to, kas būs nākamie režīma ienaidnieki un izstumtie? Tie, kas tagad rej uz mums, veseliem cilvēkiem, pēc pusgada vai gada būs tieši turpat – tad tur būs tie ar 5 dozām, ja nešpricēs sesto un tā tālāk. Tas ir totalitārisms, kur šīs tīrīšanas notiek visu laiku un kāda grupa tiks nozīmēta kā nākamā.

Tāpēc to liktenis, kas piekrīt šādai sistēmai, ir traģisks, jo menticīda ietekmē šie cilvēki ir gatavi darīt jebko, tai skaitā upurēt sevi, savu veselību un savu tuvinieku, pat bērnu dzīves uz šī paša altāra, kas tiem nolikts priekšā. Šodien tā ir svētā šprice. Beigās masu formācija neizbēgami noved pie tiem pašiem, bet vēl smagākiem stāvokļiem, no kuriem tā veidojās. Totalitārisms ir monstrs, kas vienmēr apēd savus bērnus.

Tieši tāpēc pie šī visa strādā pavisam citi speciālisti, uzvedības un dresūras profesionāļi un padomnieki režīmiem nav ne ārsti, ne vispār cilvēki ar kaut kādām jūtām vai līdzcietību – nekā tāda tur nav, bet ir kārtējais masu eksperiments ar to, cik tālu cilvēkus var novest, izmainot viņu personības.

Bet pats galvenais – nedrīkst klusēt un samierināties, jo tikko tas notiek, mūs gaida tas, kam patiesībā viss šis ir bijis domāts.

One comment

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s