Romas klubs un nulles izaugsme.

Vai notiekošajam pasaules haosam ir kādi objektīvi iemesli, kuru dēļ tam bija neizbēgami jānotiek, vai tas ir tikai globālās elites varas sagrābšanas plāns? Kas tas ir par sabiedrības modeli, ko viņi cenšas izveidot?

Ir jau acīmredzami, ka Lielais Resets notiek pilnā sparā un tas nozīmē Rietumos ierastās kapitālisma sistēmas demontāžu, kam par katalizatoru tad arī kalpo šī vīrusa histērija. Tikai daudziem vēl nav skaidrs, kas tad nāks vietā un kāda vēl sabiedrības sistēma vispār ir iespējama – mēs daudzi esam piedzīvojuši sociālo iekārtu, kas nu jau šķiet kā miera oāze salīdzinot ar to neprātu, kas notiek tagad. Pirms tam ir bijusi arī feodālā iekārta, bet Indijā tūkstošiem gadu pastāv kastu sistēma. Tagad ir jautājums – kas no tā atgriežas, vai tomēr ieplānots kaut kas cits?

Lai saprastu to, kur un kad nogāja greizi pats kapitālisms, ko esam pieraduši uzskatīt par teju labāko un progresīvāko sistēmu cilvēces vēsturē, ir jāatgriežas pie tā vēsturiskās attīstības un izpratnes par to, kas tas vispār ir un kā tas strādā. Un tas strādā tikai tad, ja tam ir iespējas izplesties un pārņemt sevī aizvien jaunas teritorijas. Tas lieliski kalpoja šīs sistēmas turētājiem, kad gadsimtiem ilga visas pasaules kolonizācija, pa etapiem vien – kolonizējot un kapitalizējot vēl kārtējo teritoriju, notiek resursu pārsūknēšana uz mītnes vietām un attiecīgo reģionu dzīves līmeņa celšanās, kamēr kolonijas nodrošina šos resursus un lēto darbaspēku saimniekiem.

 Un tā tas turpinājās, līdz kamēr 20gs sākumā izrādījās, ka visa planēta jau ir apgūta, kolonizēta un kaipitālismam vairs nav, kur izplesties un tas sāk stagnēt. Un par to rakstīja jau toreiz gan Markss, gan Ļeņins un viņiem bija absolūta taisnība, ka šīs sistēma sevi ir izsmēlusi, kāpēc arī daļa pasaules vēlāk aizgāja pa sociālisma ceļu. Vienīgais, ko viņi toreiz nevarēja iedomāties, ir tas, ka kapitālisms spēs savu agoniju pagarināt, sākot nodarboties ar intensīvo destrukciju un atjaunošanu – jeb pasaules kariem, kur attīstība notiek uz teritoriju sagraušanas un atjaunošanas rēķina – kā tas bija pēc abiem pasaules kariem, kad sagrauto Eiropu kreditēja ar Maršala plānu un tā līdz pat 60tajiem. Bet starp abiem pasaules kariem bija Lielā Depresija.

Bet 60tajos beidzās arī šī eiforija un kapitālisti saprata, ka vairs nevar būt III pasaules karš ar parastajiem ieročiem, jo eksistē atomieroči. Tieši tajā brīdī kļuva skaidrs, ka briest kārtējā krīze – laikā, kad kapitālisms uz izkārtnēm izskatījās lieliski, lielās mājas un mašīnas ASV, vispārējā zinātnes un tehnikas straujā attīstība nākotnē, lielās cerības tuvākajos gadu desmitos jau apgūt tuvākās planētas un ap šo laiku jau vajadzēja startēt fotonu raķetei un Alfa Centauri – tieši tā laika futorologi domāja par turpmāko sabiedrības attīstību, turklāt tas bija vienādi gan Rietumos, gan PSRS.

Taču jau tajā laikā lielā kapitāla turētāji skaidri saprata, ka nekā tāda nebūs un šis optimisms ir jāpārtrauc. Un tam tika radīti attiecīgi instrumenti – pirmais no tiem bija Rokfelleru dibinātais Romas klubs, kura pirmais ziņojums bija par tā saucamo ‘nulles izaugsmi’ – Limits to Growth.  Tas iznāca 1972.gadā un tas tad arī ir ceļvedis visam tam, kas šodien notiek. Tur pietiekoši skaidri noformulēts tas, ka esošā sabiedrības sistēma un dzīvesveids nevar turpināties ilgstoši, ka tam visam nepietiek resursu un ka ir kaut kas jāmaina – jāveido pavisam jauns sabiedrības modelis.

Paralēli tam 70tajos parādījās tā saucamās ‘zaļās kustības’  – Greenpeace un tamlīdzīgi, kas ir šo pašu globālistu veidotas ar nolūku bremzēt ražošanu un attīstību – un to nevajag jaukt ar īsto dabas aizsardzību, tāpat kā Tunbergai nav sakara ar klimata zinātni, bet ar šo agendu realizāciju šauras grupas interešu vārdā.

Jau prezidenta Reigana laikā viņam tika demonstrētas atskaites par to, ka ASV un vispār Rietumus tuvākajā desmitgadē sagaida pamatīga krīze un tas arī bija pamats visus spēkus mest uz PSRS novājināšanu – šis process un tās sabrukums vēl uz vairākām desmitgadēm izglāba no sabrukuma pašus Rietumus, jo tas bija kārtējais kolonizācijas vilnis un resursu izgrābšana, lētais darba spēks, smadzeņu aizplūde no visas postpadomju telpas, bet 2008.gada pasaules finanšu krīze iezīmēja to brīdi, aiz kura vairs nav nekā – arī šis process, ja neskaita vēlmi saskaldīt vēl pašu Krieviju ‘suverēnās’ valstiņās, vairs nespēj nodrošināt kapitālisma eksistenci tādā formā, kāds tas ir.

Un tad sākās ‘vīruss’ Tas tad arī risina visu to, ko iepriekš darīja lielie kari, sagrauj un izposta valstu ekonomikas, mazo un vidējo biznesu, nodrošinot tikai gigantisko korporāciju varu pār visiem. Jautājumā par to, kas tad varētu būt šī jaunā sabiedrība, kurā nav privātīpašuma, bet visi ir laimīgi – kaut kas tāds iespējams tikai tad, ja cilvēki vispār nepiedalās ne politikā, ne biznesā, jo nav nekādu vēlēšanu, nav nekādu cilvēktiesību un jaunā sabiedrība veidojas pēc kastu sistēmas, kurā pastāv tikai divas – augšējie pārcilvēki – triljonāri, kuriem pieder visi resursi un atlikušie zemcilvēki, kuri labākajā gadījumā var īrēt no pirmajiem visu, ieskaitot apakšbikses un pavadīt savas dienas kaut kādā narkotisku substanču iespaidā, saņemot universālo ienākumu par to, ka nedara neko.

Tas ir šis viņu plāns, bet pēc KF prezidenta runas Valdajā ir arī skaidrs, ka pastāv cits plāns – tagad ir skaidri apzīmētas divas pilnīgi dažādas pasaules un būtu labi, ja mums vismaz pastāvētu izvēle, kuras būvēšanā iesaistīties, jo Rietumi un kapitālisms ir pilnībā sabrukuši. Cilvēktiesības un demokrātija šeit ir tas, kas miljardieriem traucē kļūt par triljonāriem.

One comment

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s