Pārpildītās slimnīcas vairs nav objektīvs rādītājs.

Pamazām arī lielajos medijos parādās aizvien interesantāki raksti par vīrusa afēru un pat no visai negaidītas puses – tas ir viens no lielajiem medijiem Atlantic, kas parasti publicē kaut ko gluži pretēju un visu laiku arī pildīja kovid paradigmas uzdevumus.

Bet tagad tur parādījies raksts, kas apšauba vēl kādu šīs paradigmas elementu – tas ir slimnīcā nonākušo skaits kā rādītājs. Tātad runa ir par sekojošo – ASV šobrīd šis skaits ir atkal tikpat liels, kā tas bija februārī, dažos štatos šobrīd hospitalizēto cipari oficiāli pārsniedz tos, kas jebkad ir bijuši kopš plāndēmijas sākuma.

Bet žurnāls tagad raksta interesantas lietas. Tas atzīst, ka visu šo laiku šis rādītājs ir bijis svarīgs statistikas elements, kā izsekot briesmīgā vīrusa nodarīto postu un tas atzīst pat to, ka pats ir rakstījis tieši tā – pagājušā gada raksts šo rādītāju pasludināja par galveno.

Cits žurnāls – Vox savukārt citēja kardiologu Eric Topol, kurš arī to nosauca par labāko indikatoru, kas parāda to, kur mēs esam.

Vistiešākais indikators ir mirstība – bet tur nav runa par tiem, kas smagi slimo, bet paliek dzīvi. Pozitīvo gadījumu skaits arī atkarīgs no tā, cik kurā dienā notestē. Līdz ar to, tieši hospitalizācijas līdz šim tikušas uzskatītas par objektīvāko rādītāju. Bet tagad parādījies jauns pētījums, kas aplūko tieši šos datus Amerikā un tas pavēsta, ka tos ļoti viegli var pārprast.

Un tas ir tāpēc, ka būtu vajadzīgs zināt, cik tieši slims katrs ir. Bet tādas atšķirības statistikā taču nav. Federālā valdība prasa slimnīcai ziņot par katru pacientu, kam bijis pozitīvs tests, tad šo informāciju atspoguļo medijos – bet tur nav norādītas atšķirības slimības gaitā. Dažiem vajag pamatīgu ārstēšanu, bet citiem nevajag neko, viņiem ir maigi simptomi, vēl daļa vispār tur atrodas citu iemeslu dēļ un uzzina par to, ka ir slimi tikai tāpēc, ka to saka nejēdzīgais tests. Tad cik liela ir katra kategorija?

Harvardas medicīnas skola veica šo pētījumu, lai ieviestu skaidrību tieši šajā jautājumā. To ir gribējuši noskaidrot arī iepriekš – bija divi pētījumi jau maijā, kad ārsti Kalifornijā pētīja vairākus simtus pediatru pacientu lai saprastu, tieši kāpēc katrs no bērniem ir nonācis slimnīcā. Vai tas bija kovid, vai kaut kas cits un par kovid viņus padarīja tikai tests? Un jau tad parādījās, ka 40-45% ir tieši tādi, kam nav bijis sakara ar šo vīrusu, iekams viņi nenonāca slimnīcā un netika testēti ar laimes ratu.

Un tagad bija jānoskaidro tas pats, bet ar pieaugušiem. Te bija cita pieeja – tika analizēti 50 tūkstoši gadījumu, kad cilvēks ieskaitīts kā kovid pacients vairāk kā 100 slimnīcās. Tad viņi pārbaudīja, kam vajadzēja kādu ārstēšanu, piemēram, skābekli, ja tā līmenis asinīs ir bijis pārāk zems. Tādi pacienti tika klasificēti kā vidēji līdz smagi –ja nebija šāds rādītājs, tad lieta tika uzskaitīta kā maiga līdz vidēja.

Tādā veidā tika izpētīti dati no 2020.gada marta līdz 2021.gada janvārim un secināts, ka pirms Deltas vieglais vai bezsimptomu variants bija 36% gadījumu. Bet no janvāra līdz jūnija beigām tas pieauga līdz 48% Citeim vārdiem sakot, šajā periodā gandrīz puse no tā saucamiem ‘kovid slimniekiem’ var būt nonākuši pavisam citu iemeslu dēļ un viņiem slimība ir tikai uz papīra bez simptomiem.

 Arī švakcinēto krietna daļa tieši tāpat ir bez īpaši smagiem simptomiem un tādi ir līdz pat 57% Bet arī nešpricētiem simptomi ir mazāk smagi, kā iepriekš – 45% gadījumu kopš janvāra ir bez simptomiem vai ļoti viegliem, līdz ar to tas nozīmē, ka faktiski nav īpašas starpības starp viņiem un izslavētā aizsardzība tieši pret smago saslimšanu ir tikai mīts, ja reiz nešpricēto daudzums bez simptomiem ir gandrīz tikpat liels.

Vārdu sakot, šis rādītājs, ar ko nemitīgi ir pilni arī mūsu mediji, cenšoties uzturēt pandēmijas ilūziju, it nemaz nav objektīvs un to atzīst arī lielajos medijos. Pārpildītās slimnīcas ar slimniekiem, kam vispār nav simptomu  – kas tas var būt par rādītāju? Bet tieši ar šiem virsrakstiem regulāri nāk klajā režīma propaganda, nešķirojot un nesadalot tos, kam reāli ir  smaga slimība un kam vienkārši piešķirts šmovid viltus testa dēļ.

It kā elementāra lieta, bet cik ilgi vajadzēja, lai šajā doktrīnā parādītos pirmās plaisas? Tas ir tas pats ‘no’ vai ‘ar’ kovid parametrs, par ko jau no paša sākuma runāja ‘sazvērnieki’ un tagad tas izskan arī lielajos medijos. Labāk vēlāk, nekā nekad, kaut arī nodarītais posts jau ir nesamērojams.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s