Mūsdienu propagandas tēvs un viņa veikums

Kad mēs domājam par notiekošo pasaulē un to veidu, kā mēs to redzam caur TV un medijiem, tad tam visam ir sava vēsture. Kas ir modernās propagandas tēvs un kas ir viņa veikums cilvēku apziņas izmainīšanā?

Daudzi jau ir sapratuši, ka tā bieži vien ir uzburta paralēla realitāte, daudzi vēl to nav sapratuši, bet vēl jo vairāk šodienas kontekstā var pavisam droši apgalvot, ka tā ir nevis zinātne un cilvēku drošība, ar ko nodarbojas politiķi un mediji, bet bezkaunīga propaganda.

Kā tas varēja notikt? Pa lielam šādu pieeju manipulācijai ar plašām sabiedrības masām izstrādāja viens cilvēks – tas ir Edward Bernays, kurš bija brāļa dēls pašam Zigmundam Freidam. Tā ir viņa 1928.gada grāmata ar tiešu tādu nosaukumu “Propaganda”, kas tiek uzskatīta par ceļvedi visai PR industrijai un viņš  – par tās tēvu. Daudz vairāk cilvēki ir dzirdējuši par Gebelsu, kurš to visu pacēla nebijušos augstumos, mazāk par Bernaisu, kas ir šo ideju faktiskais autors. Freida psiholoģija un Bernaisa propaganda, tie ir divi galvenie modernie masu kontroles līdzekļi, kā panākt sabiedrības atbalstu kaut kam, kas tai patiesībā nav vajadzīgs vai pat nodara kaitējumu. Pats Bernais šo procesu dēvēja par piekrišanas inženieriju un šīs metodes nomainīja tā laika pieņemto reklāmu, kas vērsās pie cilvēka veselā saprāta un loģikas. Taču tā var pārdot tikai vajadzīgas lietas, bet ko darīt visām tām industrijām, kuras ražo cilvēkam kaitīgas un nevajadzīgas lietas?

Te arī sākās Bernaisa uznāciens un viņa transformācijas metodes, kas izmainīja to, kā vispār strādā reklāma un PR kampaņas. Ja cilvēkiem kaut ko nevar pārdot vai pārliecināt viņus, ka process ir jāatbalsta, tad nepieciešams strādāt ar zemapziņu un izmainīt sabiedrības uztveri par lietām tā, lai viņos rodas vēlme pēc kaut kā, kas līdz tam bija absolūti lieks vai pretdabisks.

Šajā lietā Bernais izrādījās nepārspējams meistars un tālāk seko 10 viņa darbi, kas ir paveikuši tieši to – izmainījuši cilvēku uztveri par lietām.

I pasaules karš.

Šobrīd tas vairs nešķiet nekas īpašs, ka sabiedrībā ir kara propaganda un ka pirmām kārtām tie ir ASV karavīri, kas vienmēr ir visu konfliktu epicentrā. Bet tā nebija vienmēr un 20gs sākumā tā pati ASV sabiedrība bija ļoti negatīvi noskaņota pret karu un ASV piedalīšanos kaut kādos tālos konfliktos. Un tieši šis bija Bernaisa pirmais lielais projekts jeb PR kampaņa, kā pārliecināt vidējo amerikāni, ka karš var būt labs un pareizs un ka tajā jāpiedalās kaut kādu augstāku mērķu vārdā – tieši viņš ir visas tagadējās propagandas idejas autors, kur tiek runāts par ASV izredzētību un pasaules kārtības nodrošināšanu – ar to šī valsts arī kļuva par pasaules žandarmu.

Šķinķis un olas kā amerikāņu brokastis.

Šis ir jau sen iegājies uzskats, ka amerikāņu brokastis ir tieši tādas – tas ir izveidojies zīmols un tā to visā valstī arī pasniedz un tas iekļauts arī tūrisma industrijas reklāmā. Bet maz kurš zina, ka tā tas patiesībā nemaz nebija un pirms 1920.gada viņi uzturā lietoja pavisam ko citu un diēta sastāvēja no graudaugiem un augļiem. Šīs brokastis parādījās tikai tad, kad kāda cūkgaļas ražošanas kompānija sagribēja palielināt savu noieta tirgu un noalgoja Bernaisu, lai to izdarītu. Un viņš tam pieķērās ar visu nopietnību – tika apceļoti 5000 āŗsti visa valstī un savākti viņu atzinumi par to, ka smagākas brokastis esot veselīgākas – daži pieminēja arī speķi ar olām. Tādā veidā tika izmainīta veselas nācijas ēdienkarte, bet tas ir viena cilvēka meistarstiķis.

Lucky Strike zaļā krāsa.

Arī šī ir savā ziņā ģeniāla un plaša PR kampaņa  – cigarešu kompānija gribēja palielināt apgrozījumu un pie darba ķērās Bernais – tajā laikā veiktās aptaujas liecināja, ka zaļā paciņa nepatīk sievietēm tāpēc, ka tā neiederējās viņu ikdienas aksesuāros. Un Bernais nemainīja šo krāsu, kas varētu likties vienkāršākais veids, kā piedabūt sievietes šīs cigaretes pirkt. Tā vietā viņš organizēja plašu PR kampaņu, kuras nolūks bija panākt zaļās krāsas lietošanu ikdienā – rezultātā cilvēki sāka vairāk staigāt zaļās drēbēs, iegādāties zaļas krāsas priekšmetus un protams, arī zaļās krāsas cigarešu paciņas.

Sievietes – smēķētājas.

Jā, ne tikai zaļās krāsas paciņas, bet sievietes kā pīpotājas vispār – arī tas ir Bernaisa liels nopelns. Tieši viņš bija tas, kas panāca šādu procesu. Pirms viņu noalgoja Virginia Slims tabakas kompānija, sieviešu pīpēšana skaitījas anti –sociāla un nepopulāra parādība, dažos štatos tas bija pat aizliegts. Taču Bernais šeit redzēja milzīgu tirgu un iespējas – tai laikā ASV sākās vēl cita kustība un tās bija feministes. Bernais panāca to, ka Ņujorkas gājiena laikā to līderes kameru priekšā lepni aizsmēķēja. Rezultāts bija fenomenāls – presē tas tika dēvēts par ‘brīvības lāpām’ un propaganda sāka attēlot sieviešu brīvību tieši tādā veidā – ar cigareti zobos. Vēl bija kampaņa par to, ka pīpējošās sievietes izskatās tievākas un skaistākas uz žurnālu vākiem. Tādā ģeniāli – nelietīgā veidā veselas paaudzes jauno meiteņu pievērsās smēķēšanai un tā tas notiek arī mūsdienās.

Matu tīkliņi darba vietās.

Šis varētu likties kaut kas ne visai interesants un diez vai kāds jebkad ir aizdomājies, no kurienes šī prasība vispār radusies. Bet tas atkal ir Bernais – viņa viens no darbiem bija izveidot tirgu šādam produktam, kuru tajā laikā nekur nelietoja. Bet tagad tā ir prasība miljoniem darba vietās, kas saistās ar apkalpojošo sfēru. Tas nebūt tā nav tāpēc, ka kāds izdomāja šādu darba drošības koncepciju – tā bija apzināta reklāmas kampaņa.

Fluors ūdenī.

Joprojām notiek strīdi par to, cik šī viela ir vai nav kaitīga cilvēka veselībai. Taču šis atbild uz jautājumu – par to, kāpēc tā nokļuva ūdenī, atkal jāsaka paldies mūsu varonim. Tas bija viņš Alcoa firmas uzdevumā, kas izstrādāja šo plānu – kompānija ražoja alumīniju un fluors tajā industrijā bija blakus produkts un piesārņojums, kas tika regulēts ar likumu. Šis ir zīmīgi, jo pats Bernais piekrita šim darbam tāpēc, ka redzēja tajā nebijušu izaicinājumu – vai viņam izdosies pārliecināt veselu nāciju darīt kaut ko, kas instinktīvi šķiet pretdabisks. Un jā, viņam tas izdevās – viņš vienkārši pievienoja vārdnīcām klāt toreiz neeksistējošu jēdzienu kā fluorizācija, kas cilvēku prātos radīja autoritātes sajūtu – ja reiz tas ir enciklopēdijā, tad tas ir pareizs process.

Gatavais kūku pulveris.

Neviens sevi cienošs beķeris vai pat mājsaimniece nekad nelietoja ko tādu – viss tika gatavots rūpīgi un to darīja paši. Toreiz jekurš šāds ‘gatavais’ produkts bija ļoti nepopulārs un apzīmēja sliktu toni. Bet tad pienāca Bernais un izmainīja arī to. Viņš saprata galveno knifu – ja cilvēks mājās gatavo kaut ko, kas tikai jāuzsilda, tad tas rada viņā vainas sajūtu, ka viņš nerūpējas par ģimeni – tāpēc viņš šīs gatavā pulvera ražotājus pārliecināja par to, ka nepieciešams atstāt vienu sastāvdaļu ārpus – tā ir ola. To vajadzēja pirkt atsevišķi un tad pievienot. Ar to pietika, lai cilvēkos radītu sajūtu, ka tomēr ir kaut kas arī jāpieliek pašiem un tas mazināja šo kauna sajūtu par gatavā pulvera lietošanu, bet tirgus uzplauka. Tagad gatavā produkcija ir ikdiena un neviens pat nedomā, no kurienes un kā tas izmainījās cilvēku apziņā.

Piekrišanas inženierija.

Šis bija tas koncepts, kas ir pats pamats mūsdienu PR mašīnai un par to Bernais uzrakstīja veselu grāmatu. Tur ir teikts arī tas, ka demokrātiju nevar atstāt vienkāršo ļaužu pārziņā, bet elitei ir jāveic šī sabiedrības sargāšanas no viņiem pašiem funkcija – radot viltus brīvo vēlēšanu ilūziju, vienlaicīgi prasmīgi manipulējot ar balsīm un reklāmas kampaņām. Tas viss ir ikdiena šodien.

Seksuālā izglītošana.

Bernais savā ziņā bija unikāls, viņš spēja atbalstīt un strādāt visas iespējamās sistēmās un uzskatos, sākot ar liberālismu un beidzot ar konservatīvismu, iestāties gan par patiesību, gan darīt lietas tikai naudas dēļ, vai pat izaicinājumam ar vēlmi noskaidrot, cik naivi var būt cilvēki. Kā redzam, tad viss viņam bija spīdoši. Un arī seksuālā izglītošana masām bija viņa nopelns – tajā laikā šī tēma bija pilnīgs tabu, valdīja cenzūra un Bernais šajā sfērā strādāja ļoti ilgi un daudz. Kaut kas tajā bija pozitīvs, jo tika stāstīts par veselību un venēriskām slimībām, kaut kas tajā bija ne visai pozitīvs, jo noveda pie seksuālās revolūcijas un izlaidības, kāda tā ir šodien.

Prezidentu publicitāte.

Jā, arī šāda parādība nav radusies tāpat vien, pie tā strādājis minētais kungs. Tieši viņš izstrādāja pirmo ASV prezidenta reklāmas kampaņu uz 1924.gada vēlēšanām – tas bija pasaules pirmais realitātes šovs, mediji un dažādi pasākumi. Šodien īpaši ASV arī tas ir ikdiena un tur ASV prezidenti veselu gadu nodarbojas ar to, ka vāc popularitāti dažādos ‘rallijos’.

Un ne tikai tur – šodienas politiķu PR kampaņas ir tiešā veidā atbalsis tam, ko savulaik demostrēja Bernais.

Visu to viņš izdarīja laikā, kad mediji, radio un TV bija tikai bērna autiņos. Ar visu to viņš parādīja, cik viegli ir manipulēt ar sabiedrību un visas viņa idejas joprojām ir dzīvas un strādā. Tāpēc, ja gribat kaut ko zināt par šodienas vīrusa histēriju, izlasiet Bernaisa grāmatu – tas aizstāj visu.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s