Mans ķermenis, mana izvēle – uz abortu, bet ne šprici?

Svarīgākais šī brīža morāli – ētiski – sociāli un visādi citādi svarīgākais jautājums attiecībā uz švakcīnu pasēm, kuru neapspriež neviens medijs, ne tiesību ‘eksperts’ ir tas, vai tas ir likumiski un morāli pieņemami ierobežot cilvēku tiesības, lai piespiestu viņus pakļauties valdības eksperimentam ar špricēm?

Ja neskaita, protams, pašu dižāko ekspertu, kā nācijas tēva paziņojumus par to, ka vesela cilvēka tiesības beidzas tur, kur sākas špricēta tiesības. Bet kas ir tie, kuri lemj šādus jautājumus, no kurienes ir šāds koncepts?

Diez vai sabiedrībai kopumā ir priekšstats par to, kas šobrīd tiek izmantots un kādas sekas tam visam būs, jo Pandoras lade ir atvērta. Bet galvenais kroņa Kulta arguments, kas tiek izmantots par labu špricei un kroņa pasei ir tā saucamais ‘sabiedriskais līgums’ Tas vēsta par to, ka mēs dzīvojam sabiedrībā un viss, ko mēs darām, ietekmē arī citus un tāpēc parādās tāds jēdziens kā kolektīvā atbildība vai ‘sabiedrības labums’ Citiem vārdiem sakot, līdz ar to šim kolektīvam rodas tiesības iejaukties jeb mikro-menedžēt katra indivīda personisko dzīvi, ja tā kaut kādā veidā var ietekmēt lielāko grupu. Vispār šis jēdziens parādījās pirms vairākiem gadsimtiem, par to runāja jau Platons, bet viduslaikos šai idejai pievērsās tādi filosofi kā Tomass Hobss un Džons Loks. Tam ir veltīta vesela wikipēdijas nodaļa latviešu valodā.

Taču visradikālāk šī ideja tika izteikta tieši sociālismā un marksismā. Lai cik tas nebūtu dīvaini, tad līdz šim taču Marksa un boļševiku idejas arī pie mums skaitījās kaut kas briesmīgs – tur taču bija kolektivizācija un kopējais īpašums, nebija tiesību uz individuālo privāto izpausmi biznesā un tā tālāk.

Bet tagad tiešī šī pati marksisma ideja ir švakcinatoru pamata arguments. Tie, kas to tagad skandē, ir tieši tādi paši marksisti un kolektīvisti, turklāt viņu patreizējie motīvi ir pavisam citādi, kā tas bija toreiz, kad kolektvizācija bija vienīgais veids, kā saglābt valsti un uzvarēt gaidāmo karu. Švāba Resets ir pilnīgi pretējs process. Šis ir neotrockisms un šie ļaudis, kas to uzspiež, uzskata sevi par tiesīgiem lemt visas sabiedrības vārdā – kad viņi runā par sabiedrību, tad viņi to domā pavisam citādi. Jūs dzīvojat mūsu sabiedrībā, viņi saka un mēs te lemjam, kas ir labāk jums.

Un tāpēc šajā propagandā šis sabiedriskais līgums ir viņu pamata elements. Viņi apgalvo, ka nešpricētam būt vairs nav personiska brīvība, jo mēs esot risks citiem. Līdz ar to tiekot pārkāpts šis līgums un viņiem esot tiesības iejaukties mūsu ķermeņos vai arī izmest mūs no sabiedrības, ja nekādi nesanāk piespiest ievadīt šo šļirci. Un nav nekādu pierādījumu, ka veselie kaut kādā veidā apdraud špricētos. Ja maskas un šprices strādā, tad tas vispār nav iespējams. Taču mēs zinām, ka nekas nestrādā, bet iemesli tam ir pavisam citi.

Bet pats amizantākais ir tas, ka tieši šo pašu loģiku viņi izmanto gluži pretēji tad, kad runa ir, piemēram, par tiesībām uz abortu. Katru gadu tikai ASV vien tiek veikti 800 tūkstoši abortu, pasaulē darbojas organizācija Planned parenthood, kas ir tā pati eigēnistu kustība un tie ir tie paši švakcinatori – Bila un Melindas Fonds, Rokfelleru fonds un visi citi, tās ir veselas kampaņas par labu abortiem un nemitīgi centieni to legalizēt pēc iespējas vairāk valstīs.

Kāds ir viņu galvenais sauklis? Mans ķermenis, mana izvēle! Opā. Kā tad tā? Izrādās, ka tas darbojas tad, kad vajag nogalināt bērnus un samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu, bet tas nedarbojas tad, kad cilvēks negrib ievadīt sev potenciāli letālu substanci – kas neļauj samazināt iedzīvotāju skaitu tā, kā to plāno globālisti.

Un tās ir tieši tās pašas organizācijas, tie paši propagandisti, kas vienlaicīgi aizstāv šos abortus un sievietes tiesības izvēlēties savu bērnu nogalināt, bet tai pat laikā skandē, ka tiesības uz ķermeni nepastāv švakcīnu izvēles jautājumā. To var redzēt visur. ASV uzkrītošākais piemērs ir CNN medicīnas eksperte Leana Wen – šī ķīniete nemitīgi pieprasa potēt visus un diskriminēt tos, kas atsakās – nekādu tiesību viņiem nedrīkst būt. Bet viņas iepriekšējā darba vieta bija tieši Planned parenthood organizācija. Pirms plāndēmijas viņa bija tās prezidente un nemitīgi nodarbojās tieši ar abortu propagandu. Šodien viņa nodarbojas ar švakcīnu propagandu. Tādu piemēru ir bez sava gala.

Šie dubultie standarti ir gluži kliedzoši, bet kur ir cilvēktiesību eksperti šajos jautājumos – neviens pat nav iedomājies salīdzināt šīs lietas. Ieejot kaut vai tepat cilvēktiesību lapā skaidrā latviešu valodā varam lasīt sekojošo:

Jums ir tiesības brīvi izvēlēties vai nu savas grūtniecības saglabāšanu, vai pārtraukšanu. Šī izvēle ir daļa no jūsu cilvēktiesībām, proti, tiesībām uz privāto dzīvi.

Un par šo izvēli nedraud nekādas sankcijas, nav nekādas diskriminācijas.

Tagad pamēģiniet attiecināt šo pašu uz injekcijām vai maskām – šeit maģiskā kārtā tiesības beidzas. Tāpēc, ka trockistu galvenais uzdevums ir ierobežot piekļuvi, nevis glābt cilvēku dzīvības – nav iespējams vienlaicīgi propagandēt abortus un švakcīnas. Ja cilvēki sapratīs šo absurdu, tas daudziem atvērs acis.

2 komentāri

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s