Baltijas ceļa divkosība – pret Baltkrieviju var, par Latviju nevar?

Un tā šodien Baltijas ceļš 2.0. Jūs jau zināt, ka šīs pasākums ir sacēlis veselu vētru režīma pakalpiņu un tā laika ‘atmodistu’ aprindās, tie bļauj par tiesu darbiem un aizliedz izmantot šo nosaukumu un pasākumu. Kāpēc viņi tā dara un cenšas privatizēt šo pasākumu, domāju, ka lieku reizi paskaidrot nenāks par ļaunu.

Tas Baltijas ceļš bija ASV polittehnologa Džīna Šarpa izstrādāts tā sauktās oranžās revolūcijas projekts, par ko var atklāti izlasīt pat oficiālā Wikipedia lapā par to. Tur skaidri pateikts, ka viņa darbs Civilian based defence  – jeb pilsoniskā aizsardzība ir tas, kas tika izmantots Baltijas valstu atdalīšanās procesā no PSRS. Viens no tā laika Lietuvas organizācijas Sajūdis dibinātājiem un vēlākais Aizsardzības ministrs Andrius Butkevicius izteicās, ka labāk viņam bija šī grāmata, kā atombumba.

Ja palasa Džīna Šarpa biogrāfiju, viss kļūst skaidrs – viņam ir tieša saistība ar Harvardu, Centrālo Izlūkošanas pārvaldi un ASV specdienestiem. Viņš bija arī tiešā kontaktā ar Sajūdis un arī Latvijas atmodistiem un ja kāds nepaslinkos, bet palasīs 1989.gada Washington Post rakstu par šo tēmu, tad tur skaidri rakstīts, ka šīs kustības saņēma naudu no ārzēmēm un kā tās tika atbalstītas. Tā ir vesela tēma par šo Baltijas ceļu, kas ir viens no grandiozākiem mītiem tādā formā, kā mums to pasniedz oficiālā versija. Esat kādreiz domājuši, kā tas bija iespējams – tādā totalitārā režīmā, kāds esot bijis PSRS, kad cilvēkiem nebija ne soctīklu, ne mobilo, tā mierīgi varēja organizēties tādas kustības, simtiem tūkstošu demonstrācijas vai tas Baltijas ceļš ar minētiem 2 miljoniem? Nu padomājiet tā loģiski – kā tas varēja būt, ka šos atmodistus laida pa oficiālo TV bez cenzūras?

Protams, ka tas varēja būt tikai tāpēc, ka toreiz to atbalstīja un organizēja visi – gan ASV specdienesti, gan vietējā PSRS nomenklatūra jeb perestroikisti, kuri nolūks bija tieši tas pats – visi viņi gribēja sagraut PSRS un tāpēc šeit nebija nekādas pretestības, viss notika tā, kā tam jānotiek un tautai likās, ka tā visu dara pati.

Tagad mēs redzam pavisam ko citu – visi ir pret. Nav nekāda atbalsta no ārzemēm un ‘demokrātijas institūtiem’, režīms ir daudz totalitārāks, kā toreizējais un nekādu TV kanālu – tikai cenzūra un vietējo mediju histērija. Varat salīdzināt, ko nozīmē īsta cīņa par brīvību un tas farss, ko organizēja visi, kam tik nebija slinkums. Diemžēl arī liela iedzīvotāju daļa tic tam mītam un nemaz negrib būt brīvi. Redziet, Baltijas ceļa simbolu nedrīkstot izmantot, tie esot antivakseri utt. Tagad ir tāds jautājums visiem tiem, kas pēkšņi sākuši par to bļaut. Cienītie, a kur jūs bijāt pagājušā gadā? Izlasiet gadu vecu Dienas rakstu par to, kā tika organizētas akcijas pret suverēno Baltkrievijas valsti, izmantojot tieši Baltijas ceļu. Citāts no Dienas tieši pirms gada  –

Baltijas ceļš Brīvību Baltkrievijai pasākumu dalībnieki aicināti ņemt līdzi baltsarkanbaltos Baltkrievijas karogus, Latvijas karogus un ģērbties baltās drēbēs.

Līdzīgas solidaritātes akcijas 23.augustā notiks arī Igaunijā, Ukrainā, Gruzijā, Lielbritānijā, Itālijā un citviet pasaulē. Tajās aicināta piedalīties arī Latvijas diaspora. Pasākumi tiek organizēti, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības nosacījumus un Lietuvas teritorijā lietojot arī sejas aizsargmaskas.

Lietuvieši šodien, vēsturiskā Baltijas ceļa 31.gadadienā, pulcēsies akcijā “Brīvības ceļš”, kuras laikā paredzēts izveidot cilvēku ķēdi no Viļņas līdz Baltkrievijas robežai, lai apliecinātu atbalstu kaimiņvalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kas šobrīd cīnās par brīvību un demokrātiju.

Paredzams, ka plkst.19.00 no Lietuvas galvaspilsētas Katedrāles laukuma līdz Medininku kontrolpunktam pie Baltkrievijas robežai cits citam līdzās nostāsies aptuveni 50 000 cilvēku.

Gluži neticami, vai ne? Tātad pirms gada ne režīms, ne viens atmodists nebļāva par to, ka šo pasākumu nedrīkst izmantot. Jo toreiz taču vajadzēja cīnīties par demokrātiju Baltkrievijā, ņemt līdzi kolaboracionistu karogus un stāvēt tur par demokrātiju un Brīvību. Baltkrievijā, kur nav ne lokdaunu, ne uzpurņu, ne piespiedu šprices? Kā tas var būt, ka mums drīkst cīnīties par brīvību tikai citās zemēs, bet ne savā?

Nu lūk – īsa ir tā atmiņa mūsu atmodistiem. Vēl konkrētāk runājot, visi, kas tagad bļauj pret pasākumu šodien, ir diezgan nožēlojami divkoši un tikai gadu vecs raksts to apliecina vislabāk. Tad, kad jāiestājas par apvērsumu citās valstīs, Baltijas ceļš ir gana labs, bet kad jāiestājas par brīvību pašu zemē, pēkšņi režīma kalpi dzied pavisam citu dziesmu. Taču amizantākais visā ir tas, ka mēs taču varam un arī izmantojam tās pašas Šarpa tehnoloģijas, ko toreiz – savā būtībā tur ir visai labi paskaidrots, kā sabiedrība var pretoties diktatūrai. Protams, šoreiz diktatūra ir pa īstam un nekāda saspēle starp režīmu un Rietumiem par diktatūras sagraušanu nav – viss pašu spēkiem.

Saskatiet to un uz tikšanos šovakar par īstu Brīvību!

2 komentāri

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s