Kas ir Absolūtā riska redukcija un cik efektīvas patiesībā ir kovidpotes – the lancet pētījums.

Šī gada 20.aprīlī viens no pasaules vecākajiem medicīnas žurnāliem Lancet publicēja savu kovid injekciju analīzi. Darbam dots atbilstošs nosaukums – zilonis trauku veikalā, kura nebija. Šeit demonstrēts tas, par ko nerunāja neviens medijs un kas nav ticis skaidrots cilvēkiem. Kas ir absolūtā riska redukcija un cik cilvēkus vajag sašpricēt, lai novērstu vienu saslimšanu?

Šīs lietas saprot – vismaz tās vajadzētu saprast tikai profesionāliem mediķiem un injekciju speciālistiem. Taču kurā pusē viņi ir un kas notiek ar tiem, kas mēģina runāt, mēs taču labi zinām. Arī šis pētījums ir pietiekoši sarežģītā medicīnas terminoloģijā, taču var saprast būtiskās lietas.

Ja mediji mūs visu laiku centās aplaimot ar šo injekciju 95% utt efektivitāti, tad tas ir ņemts no nelielas testa grupas, kurā bija tikai absolūti veseli jauni cilvēki. Tādu paņēmienu sauc par relatīvo riska samazināšanu, kad rēķina tikai labākos iespējamos ieguvumus tieši šai potenciāli visizdevīgākai grupai. Ar to tad arī skalo smadzenes propagandisti visu šo laiku. Taču patieso injekciju efektivitāti apzīmē pavisam cits faktors un tā ir absolūtā riska samazināšana, kas veidojas reālos apstākļos, ņemot vērā to, ka sabiedrībā taču ir ļoti daudzas grupas un milzum daudz riska faktoru, kuri nekādi nevar tikt apskatīti dažu mēnešu testos uz pilnīgi veseliem cilvēkiem. Žurnālā veikts aprēķins, kāda tad ir reālā, absolūtā riska samazināšanas sadaļa katrai injekcijai un šeit mēs redzam pavisam citus ciparus, kā arī vēl vienu būtisku rādītāju.

Tātad absolūtā riska samazināšanas efektivitāte tam pašam Pfizer ir tikai 0.84%, Modernai 1.2%, bet Astra Zeneka 1.3%. Tas ir otrādi, nekā relatīvā, kur Zenekai bija sliktākie rādītāji. Taču tie vienalga ir ļoti mazi. Un tagad ir pats galvenais rādītājs – cik cilvēkus vajag sašpricēt, lai novērstu vienu kovid saslimšanu? Nu lūk – Pfizer gadījumā tie ir 119 cilvēki, bet Zenekai – 78. Tas nozīmē, ka viena cilvēka saslimšanas novēršanai ir vajadzīgs injicēt 119 citus, kuriem ir jāriskē ar savu veselību un dzīvību šī viena statistiskā gadījuma dēļ. Kaut arī šādi lieli vakcinēto cipari, lai novērstu vienu saslimšanu, principā nav nekāda sensācija, tādi aprēķini ir veikti uz iepriekšējām vakcīnām, tad visā šajā statistikā taču vēl ir blakņu faktors – šī metriskā statistika to neietver. Tie ir pilnīgi dažādi mērījumi. Šis pošu eksperiments ilgst tikai dažus mēnešus, bet VAERS un EudraVigilance ir pārpildītas ar ziņojumiem par dažādām veselības problēmām un letāliem iznākumiem. To ASV ir vairāk pēc šīs injekcijas dažos mēnešos, kā pēc visām citām vakcīnām kopā pēdējos 23 gados. Turklāt pašas sistēmas ievadā ir teikts, ka tajā parasti ziņo tikai par 1% no problēmām. Tad šie cipari vispār var būt neiedomājami. Taču tas nevienam neinteresē. Un ir vēl cits faktors – ja iepriekšējām vakcīnām varēja piemērot nosacītu labuma faktoru, kāpēc būtu jāvakcinē daudzi, lai novērstu dažas saslimšanas, tad šeit to piemērot nevar, jo te nav nekādu pierādītu labumu, jo netiek novērsta ne saslimšana, ne transmisija.

Lancet raksta vēl sekojošo:

Pieņēmumi par drošību un efektivitāti ir balstīti uz pētījumiem, kas mēra tikai maigu un vidēju kovid infekciju, tie nebija paredzēti nopietnas infekcijas, hospitalizācijas vai nāves novēršanai, kā arī infekcijas kā tādas vai tās pārneses novēršanai.

Turklāt arī testā aplūkotie kovid gadījumi balstās uz tiem pašiem neprecīzajiem PCR testiem. Līdz ar to, visu šo injekciju efektivitāte balstās tikai uz maksimums vidēju simptomu novēršanu un arī tikai noteiktā laikā. Tāpēc jau ir paziņots, ka nepieciešami regulāri papildinājumi, iespējams pat divreiz gadā. Bez tam pētījumā atzīmēts arī tas, ka visi šie pētījumi joprojām ir eksperimentāli un ir pieejami tikai pagaidu dati, tāpat arī paralēli pētījumi, kuri brīdina par iespējamām smagāk sekām visa šī procesa rezultātā.

Taču traģiskākais ir tas, ka masas ir apstulbinātas ar tā saucamo 95% efektivitāti, kas ir bezjēdzīgi dati. Absolūtā riska redukcija šeit ir ap 1%. Bet propagandas mediji prasmīgi manipulē ar šiem datiem un reālo efektivitāti un to, kā tā vispār tiek noteikta, neviens neskaidro. Kā tad sanāk, vai esat apmierināts ar izpletni, kas darbojas 1% gadījumos, vai arī varat teikt, ka tas ir 95% efektīvs, jo strādā par 95% labāk, kā citi? Līdz ar to produkts, kam ir ļoti apšaubāma efektivitāte, kas ierobežota īsā laikā un nezināmi īstermiņa/ilgtermiņa efekti, drīzāk ir dēvējams par indi.

A. Vasiļevskis

One comment

  • Analītiskas žurnālistikas paraugs ! Kaut vairak cilvēku ieslēgtu kritisko domāšanu …domāšana varētu glābt dzīvību.Paldies par darbu , laiku ko velti sabiedrības izglītošanas laba , Aivi!

    Patīk

Atstājiet atbildi uz Anonīms Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s