Varas piramīda. Izglītība kā rituāls

Obligātā izglītība ir rituāls, ko lielākā bērnu daļa piedzīvo laikā, kad viņi ir visvieglāk ietekmējami. Kaut arī pastāv pieņēmums, ka šīs izglītības nolūks ir izmācīt bērnus par nākamajiem ārstiem, skolotājiem, māksliniekiem un daudzu citu profesiju pārstāvjiem, daudzi jau sen nojauš, ka tur darbojas kaut kas pavisam cits.

Ka obligātā izglītība arī ir viens no pasaules pārvaldes instrumentiem un dažādas tā saucamās izglītības organizācijas, kas dod padomus valstu valdībām, patiesībā veic manipulācijas ar jaunatnes uzskatiem un domām.

Kā tas viss darbojas un kāda loma valdībām un dažādām organizācijām ir jaunatnes prātu  ietekmēšanā?

Lai uzzinātu atbildes uz to, ir jāatgriežas izglītības sākumos. Obligātās izglītības koncepts visvairāk pazīstams no Platona darba Republika, bet daudzos avotos norādīts, ka ebreju līderi ir prasījuši vecākiem īstenot kaut kādu izglītības formu jau kopš senās Jūdejas laikiem.

Ir zināms, ka 15-16 gs obligāta izglītība no 15 gadiem gan puikām, gan meitenēm bija Acteku impērijā. Tur bija divu veidu skolas, praktiskā rakstīšana, lasīšana, astronomija arī militārā izglītošanās.

Eiropā tā bija Skotija, kurā 1496.gadā ieviesa priviliģētās aristokrātu kārtas bērnu izglītību, bet ar 1616.gada Skolu aktu tā bija obligāta jau visas draudzēs. Tomēr obligātās izglītības modelis, kas vēlāk izplatījās pa visu pasauli, bija ne šis, bet uz Prūsijas sistēmu balstītais, kuru ieviesa 1763.gadā.

Kaut arī Prūsijas karalis Fredriks Viljams I šādu konceptu plānoja jau kopš 1716.gada, tas bija viņa dēls, kas to realizēja augstāk minētajā gadā. Saskaņā ar šo likumu bērniem bija jāapmeklē skola no 5-14 gadiem un par nepakļaušanos bija arī sodi.

Daudz kas ir rakstīts par šo modeli. To pierasts pieņemt par Industriālās revolūcijas pamatu, uzskatot, ka tas veidoja paklausīgus strādniekus. Pēdējos gados daži pētnieki tādu ideju noliedz. Kā tad ir?

Prūsijas modelis tika finansēts ar nodokļiem. Kaut arī šīs skolas daudzviet tiek aprakstītas kā brīvs sabiedrības labums, taču tās visas tika apmaksātas ar iedzīvotāju nodokļiem. Bet pamatojums tam, ka Prūsijas skolas tika izveidotas ar nolūku realizēt režīma kontroli pār izglītību, nāk no paša Prūsijas karaļa Frederika, kurš 1794.gadā izdeva attiecīgu pavēli. Tajā tika paziņots, ka skolas un universitātes ir valsts institūcijas un to uzdevums ir instruēt jaunatni, tās var dibināt un uzturēt tikai zem valsts kontroles un to apmeklējums ir obligāts, citādi vecākiem draud sods.

Viss skaidri un gaiši pateikts par to, kas ir skolu sistēma. Un tā šis modelis pamazām ieviesās arī citur pasaulē. ASV pirmā šāda sistēma tika ieviesta Masačūsetsas štatā 1852.gadā. Līdz 1918.gadam tāda bija jau pusē štatu. Tajā laikā arī tika iesēta sēkla tam, kas vēlāk kļuva par modernajiem izglītības centriem šodien.

Un tad uz skatuves parādās mums jau zināmi personāži. Džons D Rokfellers – 19.gs beigās bagātākais un vairāk ienīstais cilvēks pasaulē. Viņam piederēja kompānija Standart Oil, kam bija absolūts monopols visā, kas saistās ar naftas industriju, no urbšanas līdz pārvadāšanai. Tas viņam ļāva uzkrāt tādu kapitālu, ka ar to varēja ietekmēt un izveidot ne vien moderno Farmu, bet arī izglītības sistēmu.

1902.gadā Rokfellers nodibina General Education Board – vispārējās izglītības padomi ar sākotnējo ziedojumu 1 miljonu dolāru. Tiem laikiem tā ir milzīga summa, kas daudzkārt pārsniedz šodienas miljona vērtību, kas arī nav maz.

Izdarīja viņš to kopā ar Fredriku T.Geitsu – savu padomnieku un šīs padomes nolūks formāli bija atbalstīt medicīnas skolas un augstāko izglītību. Padomei interesēja arī fermu attīstība dienvidu štatos un izglītība afroamerikāņiem.

Jau 1903.gadā ASV kongress oficiāli inkorporēja šo padomi ar tās misiju, veicināt izglītību ASV bez diskriminācijas. To veicināja ASV senators Nelsons Aldrich, kura meita bija precējusies ar Rokfellera dēlu. Tā tiek veidota lielā politika visos laikos. Šis pats Aldridžs vēlāk spēlēja arī būtisku lomu Federālās Rezerves izveidē 1913.gadā. Roka roku mazgā.

Kopumā Rokfelleru ģimene šai padomei veltīja pasakainu summu – 180 miljonus dolāru. Rokfellers tās dibināšanas procesā tikās ar vairākiem ietekmīgiem tā laika cilvēkiem. Viens no tiem bija Daniel Coit Gilman. Viņš kļuva par šī padomes locekli un bija arī slepenās biedrības Skull and Bones pārstāvis. Pēc 50 gadu darbības, padome pārtrauca savu darbību un to absorbēja Rokfellera fonds.

Protams, Rokfelleri nebija vienīgie magnāti, kuriem bija interese ietekmēt izglītības sistēmu. 1905.gadā savu institūciju nodibināja arī slavenais tērauda rūpnieks Andrew Carnegie. To sauc par Carnegie Foundation –  Kārnegija fondu. Abi šie baroni ļoti vēlējās pārveidot savu imidžu un izskatīties pēc labiem onkuļiem, kam rūp nabadzīgie. Šiem nolūkiem tad arī tika dibināta vesela kaudze dažādu fondu un filantropijas organizāciju. Tieši Prūsijas skolu sistēma viņiem bija un ir labākais instruments, kā izplatīt savu ideoloģiju un ieviest to cilvēku apziņās jau no skolas sola. Tam tiek veidota visa programma un atbilstoši materiāli.

Tai laikā tas neiztika bez kritikas. Jau 1918.gadā Thomas Alexander, Džordža Pībodija koledžas profesors uzrakstīja veselu grāmatu par Prūsijas skolu sistēmu un tajā viņš nonāca pie sekojoša secinājuma:

Pēc rūpīgas Prūsijas skolu sistēmas izpētes katrs lasītājs var redzēt, ka prūšu pilsonis nevar būt brīvs un darboties pats savas gribas vadīts. Viņš pa lielam ir savas skolas vergs, kas atrodas sava iemācītā verdzībā un šīs sistēma nolūks ir padarīt 95/100 padevīgus režīma kalpotājus.

Bet vēl skaudrāk šīs sistēmas jēgu izsaka paša Fredrika Geitsa, Rokfellera biznesa padomnieka teiktais. Savā grāmatā The Country School of Tommorow viņš pavēsta savu vīziju, kam tad attiecīgā padome tika izveidota:

Mūsu sapņos mums ir neierobežots resurss un cilvēki viegli iekļaujas veidošanas sistēmā, ko esam radījuši. Šī brīža izglītības pārliecība izgaist no mūsu prātiem un tradīciju netraucēti, mēs strādājam uz mūsu labuma ieviešanu paklausīgo ļautiņu prātos. Mēs necentīsimies padarīt viņus vai viņu bērnus par filozofiem vai zinātniekiem. Mēs neaudzināsim viņus par autoriem, dzejniekiem, rakstniekiem vai oratoriem. Mēs nemeklēsim starp viņiem lieliskus gleznotājus un mūziķus. Un protams, ka neatbalstīsim nekādas ambīcijas kļūt par juristiem, doktoriem, valsts pārvaldes darbiniekiem – to mums tagad pietiek. Mums ir ļoti vienkāršs un ļoti skaists uzdevums – iemācīt šos cilvēkus dzīvot ideālā dzīvē tādus, kādi viņi ir.

Arī šodienas pasaulē tēma ir tikpat aktuāla un ar katru dienu kļūst vēl būtiskāka. Brīvā rakstniece un bijusī ASV izglītības departamenta padomniece Charlotte Iserybit arī sarakstījusi grāmatu The Deliberate Dumbing Down of America – tīšā Amerikas apstulbināšana. Tajā arī viņa izsaka līdzīgus secinājumus, kā savulaik Tomass Aleksandrs. ASV izglītības sistēma un tajā ieviestās izmaiņas, kas samazina vecāku ietekmi uz bērniem, veido viņus par paklausīgiem sistēmas sekotājiem. Un šīs izmaiņas nāk tieši no Kārnegija fonda un Rokfellera padomes.

Vēl viens šīs sistēmas kritiķis ir John Taylor Gatto, Ņujorkas skolotājs un arī viņam ir grāmatas par šo tēmu – Dumbing Us Down: the Hidden Curriculum of Compulsory Schooling un The Underground History of American Education. Visu savu dzīvi līdz 2018.gadam viņš bija skaļš obligātās izglītības sistēmas pretinieks.

Viņa galvenā tēze ir tajā, ka skolu sistēma mulsina skolēnus. Modernā sistēma sastāv no informācijas, ko spiež atcerēties, lai paliktu skolā, nevis domāšanas attīstības. Tā ir atkarības veidošana. Valsts skolas veidotas tā, ka skolēni vienmēr ir zem uzraudzības un šobrīd ASV skolās notiek pat apmācības, kā rīkoties masu šaušanas gadījumos, kas tur ir regulāri. Tas viss atgādina cietumus.

Un tas vēl nav viss. ASV skolās iefiltrējas arī izlūkošanas dienesti, nolūkā jau laicīgi savervēt tos, kam ir kādas prāta spējas. Šo ekspluatēšanas saikni starp izglītības sistēmu un CIP/FIB atklāj žurnālists Daniel Golden savā darbā Spy Schools.

Viss šis skaidri parāda to, kam īsti kalpo obligātā izglītības sistēma, kā tā radusies un kur tā ved. Tā ir lielisks instruments, kā manipulēt un pievākt jauniešus un viņu prātus. Pat, ja atmet Prūsijas militāro ietekmi, tik un tā ir labi redzama visu šo organizāciju ietekme, to agendas un vērtības, ar kurām tās formē jauniešu uzskatus.

Ne vien bērni pavada 8 stundas dienā prom no vecākiem 12 gadus, bet tas notiek tieši tajā periodā, kad veidojas viņu pasaules uzskatu modelis un uzticība pieaugušajiem. Gadās arī lieliski skolotāji, kuri spēj izraisīt kritisko domāšanu saviem studentiem, bet tie ir izņēmumi. Vidējais skolotājs tikai atkārto valsts nozīmēto programmu.

Un tāpēc ir svarīgi saprast pašu galveno. Jaunieši tiek pakļauti režīma versijai par vēsturi, politiku, veselību un filozofiju. Tieši tas nodrošina vajadzīgo izpranti par to, kas ir labie un kas ir sliktie katra bijuša, esoša vai nākotnes konflikta ietvaros. To, kāda propaganda šajā ziņā valda pie mums, atspoguļo ne vien skolas saturs, bet arī Holivudas grāvējfilmas – kas tajās vienmēr glābj pasauli un kas ir sliktie zēni, to taču nav jāstāsta.

Tad ko darīt? Izeja ir tikai viena. Izlauzties no centralizētās, režīma pārvaldītās sistēmas. Tādā ziņā informācijas laikmetam ir liels pluss, ka to tagad var atrast visur. Tā vietā, lai iegūtu oficiāli atzītu režīma papīru, kura dēļ daudzi iekrīt parādos, šodien var piedalīties arī cita veida apmācībās. Protams, Online mācības nav īpaši veselīgas, taču pamazām veidojas arī alternatīvās izglītības projekti.

Un ir arī mājmācības, privāto skolotāju iespēja, ko gan var atļauties ne katrs. Tomēr daudziem vecākiem ir tā apnikusi režīma propaganda, ka viņi vienkārši bērnus ņem ārā no valsts skolām un organizē savu apmācību. Pamazām veidojas arī attiecīgas kopienas – īpaši šodienas bērnu spīdzināšanas ar maskām dēļ.

Un tas viss ir tāpēc, ka jauniešu prāti patiesībā ir viens no planētas galvenajiem resursiem. To labi zina tie, kas cenšas tos pakļaut sev. Un arī tā ir cīņa par nākotni, kas sākas šodien.

Es nekad neesmu ļāvis skolai jaukties savā izglītībā.

/Marks Tvens/

Atsauce rakstam.

2 komentāri

  • Aivi Vasiļevskis! Sakiet lūdzu, vai Jūs uzskatiet, ka izglītība vispār nav vajadzīga? Nekāda un nevienam cilvēkam?

    Patīk

  • Ieva Ivkina!
    Kā Jūs gribētu dzīvot – pati iet iepirkties veikalā, audzēt savu pārtiku vai labāk, ka visas vajadzīgās barības vielas Jums ievadītu pa taisno vēnā un Jums atliktu vienkārši laimīgi gulēt savā gultā un ražot elektrību sabiedrības labuma vārdā?

    Patīk

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s