Nevakcinēto jautājums. Endlosung -21.

Vispārējo patreiz notiekošo cīņu starp veselo saprātu un specoperācijas ‘kovidšovs’ realizatoriem var apskatīt arī šādi. Šobrīd ‘jaunie normālie’ savos informācijas kanālos uzstāda šādu jautājumu par nevakcinētajiem. Bet nevis par tiem, kas vēl nav vakcinēti. Par mums.

Tiem, kas ‘neticot zinātnei’ – kovidskeptiķiem, noliedzējiem un tiem, kuri kategoriski atsakās piedalīties Farmas organizētajā masveida švakcinācijā. Saskaņā ar viņu plāniem, mums nav vietas šajā ‘jaunajā sabiedrībā’ To viņi zina tikpat labi, kā mēs. Šeit ir nepārvarama barjera un nav iespējams harmoniski eksistēt tām abām vienlaicīgi. Viņiem mēs esam kaut kāda sveša, nesaprotama suga, kas neiekļaujas viņu ideoloģijā. Mēs nepildām viņu lojalitātes rituālus un darām to tikai tad, kad esam piespiesti ar varu.

Mēs izplatām šaušalīgas ‘sazvērestības teorijas’, piemēram, par zinātni, kas eksistēja pirms 2020, dabisko imunitāti, neprecīziem PCR testiem, pieminām ķecerīgus jēdzienus kā Baltkrievija, Zviedrija, Florida vai Tanzānija pirms tika novākts tās prezidents. Tāpēc viņi mums netic un mēs tiem esam svešie. Turklāt viņiem ir aizdomas, ka mēs jūtamies labāk par viņiem. Vēl viņiem šķiet, ka visi atgādinājumi par normālām lietām pirms pandēmijas ērā un atsauces uz materiāliem par kovidšova absurdu ir domātas tikai tāpēc, lai kārdinātu viņus ticībā Kovidam.

Tieši tāpat, kā viduslaiku baznīcēniem visi tā laika renesanses zinātniskie un kultūras sasniegumi tika pasniegti kā Dieva zaimošana un ķecerība, tieši tāds pats process notiek arī 21. gadsimtā it kā labi izglītotu un progresīvu ļautiņu sabiedrībā tepat Rietumos. Kas piekopj ķecerību un ticības zaimošanu? Tāpēc visā Eiropā kūpēja gan raganu sārti, gan darbojās svētā Inkvizīcija, lai pāraudzinātu ķecerus par īsteni ticīgiem.

Painting. Expulsion of the Cathars

Arī šodienas ‘jauno normālo’ ideologi spriež par to, kā mūs nodalīt un pāraudzināt, lai pasargātu ‘sabiedrību’ no mums. Viņu acīs, mēs jau esam noziegušies un tāpēc šobrīd tiek meklēti veidi, kā realizēt piespriesto sodu. Kāds no augstajiem Reiha ideoloģijas pārstāvjiem savulaik esot teicis, ka atbrīvoties no nepareizajiem nav ideoloģijas, bet tīrības jautājums.

Šis process jau ir iedarbināts Izraēlā, Dānijā, Vācijā, ASV un tepat Igaunijā. Tādi paši plāni tiek zīmēti arī daudzās citās valstīs. Arī pie mums. Bet Vācijā tiek apspriestas iespējas nevakcinētos nelaist strādāt ārpus mājām. Daudzas starptautiskās aviokompānijas jau mūs ir izmetušas aiz borta. Pārģērbjoties par ‘jauno normālo’ vēl iespējams lietot vilcienus. Potsdamā mēs vairs nedrīkstam apmeklēt veikalus un restorānus. Saksijā – skolas. Bet Berliner Ensemble teātrī nevaram apmeklēt jauno normālo pasākumus.

Savukārt ASV mums neļauj apmeklēt universitātes un bērniem liegtas iespējas apmeklēt skolas. Protams, pagaidām tas ir noteiktos štatos. Ņujorkā ieplānota ‘ekselences pase’ – ar to varēs apmeklēt kultūras un sporta pasākumus. Jā, šo pasu sistēmu izstrādā tas pats IBM, kas savulaik sadarbojās ar nacistu režīmu tā laika sabiedrības sadalīšanā un apzīmēšanā. Tas viss vēl ir tikai sākums. Ja starptautiskā sabiedrība to pieņem, tad par nākotnes modeli plānota Izraēlas zaļā pase. Tā ir labākais aparteīda piemērs. Kur gan labāk to ieviest, ja ne tur, kur jau pastāv aparteīds un genocīds pret palestīniešiem? Nedaudz vairāk vai mazāk aparteīda, kāda tur vairs nozīme.

Ko domā ‘jaunie normālie’? Droši vien, ka neko – tas viss jau ir tikai sazvērestības teorijas un visas vēsturiskās paralēles ir tikai sakritība. Neviens jau ar stobru pie deniņiem nespiež vakcinēties, pareizi? Ir iespēja arī izbakstīt degunu ar 15 cm garu kociņu katru reizi, kad cilvēks grib apmeklēt kādu publisku pasākumu, vai darbu, vai skolu – regulāri negatīvi testi jau arī it kā var būt vakcīnu pases sastāvā.

Uzrādot tos attiecīgajām kovid varas iestādēm, cilvēks var īslaicīgi iekļūt jauno normālo pasaulē. Tikai arī šis process prasa bezierunu pazemojošu pakļaušanos jaunajai pasaules kārtībai. Sākas jau viss ar rindām pie veikaliem un ratiņu stumšanu, pat ja Jums vajag nopirkt sērkociņu kastīti pie kases. Arī tas ir pakļaušanās rituāls, kam sekos nākošie. Arī vakcinācija visādi citādi ir tikpat bezjēdzīga – bet tai ir pavisam cita jēga, ja to saskata kā rituālu un iniciāciju jaunajā pasaulē. Paši jaunās ticības priesteri sen atzinuši, ka šo vakcīnu mērķis nav apturēt pandēmiju, jo tā vienkārši kļūs par sezonālu un ierastu parādību. Bet cilvēku transformācija jau būs notikusi.

Varbūt arī nebūs, ja mūsu pretestība izrādīsies spēcīgāka. Izvēle starp divām metodēm, kā ielauzties ķermenī, nav nekāda izvēle. Tādā ziņā pat ir vienalga, kas ir vakcīnu sastāvā un kādi ir testa rezultāti, jo visu šo pasākumu patiesā jēga ir vienkārši spēka demonstrēšana – ar to ‘jaunie normālie’ cenšas parādīt, ka viņiem tagad pieder vara pār mūsu brīvo gribu, brīvību un pat ķermeņiem. To, ka viņi var bezgalīgi mūs pazemot gan fiziski, gan psiholoģiski. Visi šie rituāli tiek veikti ar nolūku normalizēt citu sabiedrības modeli, kurā vispār nepastāv racionāla domāšana. Un tāpēc tiek pacelts šis nevakcinēto ‘galējā atrisinājuma’ jautājums  – ko ar mums iesākt, ko darīt ar tiem, kas atsakās piedalīties šajos rituālos vai dara to tikai tāpēc, lai izvairītos no soda?

Un šis jautājums ar katru dienu kļūst aizvien aktuālāks, jo totalitārs režīms pats par sevi nemēdz izbeigties. Tas turpina realizēties, pārveidojot veselas  sabiedrības, iekams nesastopas ar nopietnu pretestību. Un ir kaut kāds brīdis, kad sabiedrība var to apturēt, pirms tas ir pārgājis to līniju, aiz kuras to apturēt var tikai ārēji spēki – kā tas ir bijis visos iepriekšējos vēsturiskajos piemēros. Un šobrīd tā līnija jau ir sasniegta.

Bet nekādu ārēju spēku globālajā imperiālismā nav, tāpēc ne uz kādu citu atbrīvošanu, kā vien pašu iekšējo spēku un apņemšanos ignorēt režīma uzspiestās prasības, mēs īsti cerēt nevaram. Protams, ja neskaita gaidīšanu uz citām tautām, kurām ir vairāk tieksmes uz brīvību un kurās notiek regulāri protesti pret kovid tirāniju, kur ir godīgi ārsti, juristi, kuri runā un cīnās par tiesībām un iesākt reālas tiesvedības, kurās jau ir arī pirmās uzvaras.  Bet vai tad tāda tauta, kas visu laiku gaida uz citiem, spēj būt suverēna? Latvijas gadījumā šis jautājums ir pat svarīgāks par pirmo  – ja nav atbildes uz to, tad visi citi jautājumi atkrīt paši no sevis.

Rindas vai tukšums švakcinētavās mums uz šo jautājumu drīzumā atbildēs.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s