Vakcīnu histērija – spriedums krabju sugai?

Vai zinājāt, kas ir pakavu krabis un kāpēc tam tagad draud izmiršana? Jo tas ir dzīvnieciņš, uz kura faktiski balstās visa Farmas industrija un tagad, eksplodējot milzīgajam vakcīnu tirgum, strauji pieaug arī vajadzība pēc šiem krabjiem. Kāpēc tā un ko ar tiem dara?

Tie eksistē jau 300 miljonu gadu – tie ir senāki par dinozauriem. Tie nedzeļ, nekož un nekādā veidā nenodara kaut kādu ļaunumu cilvēkiem. Katru gadu pavasaros tie pulcējas ASV Atlantijas piekrastē, lai atliktu olas. Tās ir dzīres gan dažādiem piekrastes putniem, gan arī Farmas industrijai.

Jo šis krabis ir viens no galvenajiem elementiem, ko izmanto Farma, lai testētu savu produkciju. Konkrētāk runājot, tās ir šī krabja zilās asinis, kas ir vienīgais dabiski zināmais elements, kas satur unikālu koalgolēnu.

Tā ir substance, kas spēj atrast piesārņojumu, ko sauc par endotoksīnu. Ja kaut neliela endotoksīnu daļiņa nonāk injicējamās zālēs, tai skaitā vakcīnās, tad ar to pietiek, lai rezultāts būtu nāvējošs. Bet šo krabju asinīs esošais koalgolēns spēj sameklēt tik niecīgas šo baktēriju daļiņas, ka to var salīdzināt ar smilšu graudiņu baseinā. Šo metodi sauc par limulus amebocyte lysate test jeb LAL testu.

Un tāpēc kopš 1970tajiem šis koalgolēns ir kļuvis par zelta standartu farmācijas produktu tīrības testēšanā. Un tas ir tik spēcīgs, ka tas neitralizē jebkuru, vissīkāko endotoksīna daļiņu, pārvēršot to želejā. Ja tāda neveidojas, tad produkts skaitās tīrs no baktērijām. Tāpēc visa Farmas produkcija, kaut arī tā pati par sevi bieži vien ir toksiska un kaitīga veselībai, tomēr tiek testēta uz šo baktēriju klātbūtni, pirms to laist ražošanā. Tas attiecas arī uz vakcīnām.

Un tāpēc ir vajadzīgs aizvien lielāks daudzums šo krabju. Ja šobrīd katru gadu Farma izmanto ap 80 miljoniem testa vienību, tad nepieciešamība testēt milzīgo vakcīnu daudzumu, ko paredz globālā vakcinēšana radīs nesalīdzināmi lielāku patēriņu.

Ko tad dara ar šiem krabjiem? Tos savāc vietējie zvejnieki un tos nodod savākšanas punktos, kur no tiem nosūc viņu zilās asinis. Farma to sauc par nesāpīgu procedūru, pēc kuras tos atlaiž atpakaļ tālu no tās vietas, kur tie noķerti, lai izvairītos no atkārtotas noķeršanas. Bet cik tad nesāpīgs var būt 30% asins zudums?

Patreiz tādā veidā tiek apstrādāti aptuveni 500tk krabju gadā. Bet šis cipars tagad eksplodē. Bet kopš 1990.gada, kad biologi Delaveras līcī fiksēja ap 1.24 miljoniem šo krabju, tad 2002.gadā to bija tikai vairs 333.tk. Delaveras līcis ir galvenā krabju ķeršanas vieta ASV.

Lūk, kādi procesi notiek globālās vakcinācijas plānu ietvaros un ko vispār dara Farmas industrija. Tagad vakcīnu histērija var novest pie tā, ka šī krabju suga, kas ir viena no vecākajām zināmajām sugām uz šīs planētas, var vienkārši izmirt – ja netiek atrasta kaut kāda sintētiskā alternatīva to asinīs esošajam koalgolēnam.

Varbūt, ka tāda ir – 6 gadu pētījumi par to 2020.gada martā tika publicēti žurnālā Microorganisms. Taču, ja tas nenostrādās, tad šo krabju iznīkšana nozīmē veselas ekosistēmas sagraušanu, jo tad nepietiek barības arī piekrastē dzīvojošiem putniem un tad tālāk jau aiziet ķēdes reakcija.

Vai tad Farmas industrija, vakcinēšanās eksperti un vispār ikdienas cilvēki saprot to, kas ir tauriņa efekts, kā viss šajā pasaulē ir savstarpēji saistīts un kādas sekas vēl Zemei nodara šī rīcība, vakcinācijas histērija un masku nēsāšana, kuras arī milzīgās skaitā nonāk okeānos, piesārņojot tos? Kamēr miljardieri un mediji skalo smadzenes par klimata pārmaiņām, patiesībā notiek citas un daudz bīstamākas lietas.

One comment

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s