Varas un mediju loma masu histērijas radīšanā.

Starptautiskajā Vides un sabiedriskās veselības izpētes žurnālā februāra sākumā tika publicēts ļoti vērtīgs un pamatots raksts par to, kas ir masu histērija un kā to veido pati vara un mediji. Te būs aptuvens konspekts no šī darba.

Sabiedriskā veselības aprūpes sistēma ir būtiska ikvienā valstī. Teorētiski tai vajadzētu palīdzēt nodrošināt sabiedrības veselību. Bet šis pētījums ir par to, kas pagaidām tiek aplūkots ļoti maz – tas ir masu histērijas fenomens. Šeit tiek analizēts, kā valsts veido un ietekmē masu histēriju, kam savukārt ir nopietnas sekas un cilvēku veselību.

Jau ir vairāki pētījumi par to, kā masu histērija rada negatīvus psiholoģiskos efektus, bet kovid krīzes ietekmē ir radušies arī pētījumi par valsts ieviesto lokdaunu nodarīto psiholoģisko kaitējumu. Un ir arī tādi, kas aplūko digitālo mediju ietekmi uz stresa palielināšanu un tā saukto nocebo efektu. Taču līdz šim nav bijis pētījuma par to, kā dažādas politiskas institūcijas veido masu histēriju. Bet tagad tāds ir.

Īsumā rezumējot šo pētījumu, tur teikts sekojošais.

Masu histērija nozīmē to, ka cilvēku grupa sāk ticēt tam, ka viņus kaut kas apdraud, piemēram, starptautisks terorisms vai vīruss. Viņi tic, ka tas ir īsts, jo kāds tā saka, vai arī tas atbilst viņu pieredzei. Šīs ilūzijas dēļ daudzi piedzīvo psiholoģiskas problēmas. Citiem vārdiem sakot, nav nozīmes, vai draudi ir īsti vai izdomāti, rezultāts ir tas pats – tas rada kolektīvu stresa sajūtu un daudzi var patiešām sajusties slimi un uzrādīt attiecīgus simptomus. Kad masu histērija izraisa fiziskus simptomus, to sauc par masu psihogēnisko slimību vai epidēmisko histēriju. Šos simptomus izraisa stress un bailes. Masu histērija var būt infekcioza un arī īstas epidēmijas gadījumā tas ir nozīmīgs faktors.

Tas ir analizēts specifiskos gadījumos un atsauces ir pētījumā. Kolektīvā psihoze ir pietiekoši nopietna parādība un nekad vēl cilvēces vesturē tas nav bijis tik ļoti aktuāli, kā šobrīd – globalizētā un digitalizētā pasaulē. Pierādījumi masu histērijai ir atrodami jau kopš viduslaikiem, bet viens no labākajiem modernās ēras piemēriem ir tā histērija, ko izraisīja 1938. gada radio pārraide, kurā atskaņoja Herberta Velsa “Pasauļu karus”, kur marsieši uzbrūk Zemei. Ļoti daudzi cilvēki reāli tam noticēja, krita panikā un saslima. Un Jūs domājat, ka kaut kas cilvēku uztverē ir mainījies? Ja pa TV pasaka, ka ir briesmīgs vīruss, tad šobrīd reakcija ir citāda?

Mazāk zināms un vēl tiešāks pierādījums masu psihozei ir Portugāles TV šovs “Strawberries with sugar” Tajā personāži tika inficēti ar vīrusu, bet pēc pārraides reāli saslima vairāk kā 300 portugāļu studentu. Viņi ziņoja par tādiem pašiem simptomiem, kā TV redzētie. Tai skaitā izsitumus un grūtības elpot. Tika pat aizvērtas vairākas skolas. Bet savā izmeklēšanā Portugāles Nacionālais medicīnas institūts secināja, ka šos simptomus, gluži saprotami, izraisīja ne jau vīruss, bet stress, skatoties un pārdzīvojot par šova varoņiem. Tas notika 2006. gadā.

https://www.smithsonianmag.com/history/how-soap-opera-virus-felled-hundreds-students-portugal-180962383/

Vēl viens piemērs ir pavisam nesen – 2018. gadā. Emirātu avioreisā 203 daži pasažieri sāka izrādīt gripai līdzīgus simptomus. Kad to novēroja pārējie, arī viņi sajutās slimi un sākās panika. Tas sasniedza tādus apmērus, ka visu lidmašīnu nācās ielikt karantīnā pēc Ņujorkas sasniegšanas. Bet arī tur izmeklēšana parādīja to, ka īsta gripa bija tikai dažiem, kamēr pārējie krita par upuri masu histērijai.

https://www.buzzfeednews.com/article/carolinekee/sick-passengers-emirates-flight-dubai-nyc-quarantine

Kā redzat, tad pat slimības simptomi absolūti nenozīmē reālu saslimšanu un tieši tāpēc visa pasaulē tiek kurināta masu histērija – salieciet to kopā ar viltus PCR testiem un Jums būs saprotams, ka nekāds vīruss vispār nav vajadzīgs, pilnīgi pietiek ar masu medijiem un dumjiem cilvēkiem, kas tam visam tic, lai sāktos globāla panika.

Un tas ir tāpēc, ka paralēli Placebo efektam pastāv arī Nocebo efekts. Ja pirmajā gadījumā cilvēks atveseļojas tāpēc, ka tam tic, tad otrajā tieši pretēji, viņš saslimst tāpēc, ka to sagaida. Dokumentēts ir kāds piemērs tam, kā viens vīrs, kurš piedalījās klīniskā eksperimentā ar medikamentiem, izdomāja veikt pašnāvību, apēdot 29 kapsulas, ticot tam, ka ar to pietiks. Bet viņš nezināja to, ka šajā kontroles grupā tās nav īstas zāles, bet placebo. Bet ticot tam, ka gals ir klāt, viņam radās attiecīgi simptomi un viņš nonāca slimnīcā ar ļoti zemu asinspiedienu. Kad viņam pateica to, ka tabletes nebija īstas, tad viņš atjēdzās un viss pārgāja 15 minūšu laikā.

Tāpēc Nocebo efekts skaidri demonstrē to, kā cilvēks pats sev rada simptomus, ja tam tic. Tas tālāk veido masu histēriju. Arī Spāņu gripas laikā panika bija patiesais mirstības iemesls ļoti daudzos gadījumos, kuru varēja arī nebūt, ja cilvēki saglabātu mieru. Bet masu histērija ir ļoti lipīga un izplatās daudz ātrāk, kā reāls vīruss.

Līdz ar to, varam secināt, ka eksistē ļoti liels daudzums ‘pseido inficēto’ Un šeit vienīgās zāles ir informācija – ar ko viņi saslima, ar to viņus jāārstē. Tāpēc jau es saku, izslēdz varas medijus un sāc domāt.

Jo izejot no augstāk minētā, ir skaidri redzams, ka valsts ar mediju ietekmi tiešā veidā nodarbojas ar masu histērijas izplatīšanu. Un ar to inficētie cilvēki sāk uzvesties tā, kā normālos apstākļos nekad nedarītu.

Bet pēdējā gada laikā daudzu valstu valdības ir apzināti izraisījušas apstākļus, izvērtušas tādu teroru, kura psiholoģiskās sekas būs tādas, ka tur gadu desmitiem būs ko pētīt un ārstēt. Sākot ar karu par tualetes papīra ruļļiem līdz uzpurņiem vienam cilvēkam braucot auto vai pastaigājoties pa mežu – tās jau ir anekdotes, bet patiešām tā notiek un tas nemaz nav smieklīgi –daudzi panikā neiet no mājām, citi uzbrūk tiem, kas nestaigā uzpurņos un tic tam, ka vīruss vispār darbojas tā, kā vara tam noteikusi un izplatās tur, kur vara tam nosaka.

Protams, ka masu histērija daļēji ir dabiska cilvēku smadzeņu uztveres dēļ. Cilvēkiem ir raksturīgi koncentrēties uz apdraudējumu vairāk, kā uz pozitīvām lietām. Bet prasmīga manipulācija ar to var izraisīt masu histērijas eksploziju un īstā prasme ir vienkārši norādīt vajadzīgo virzienu – pasaulē taču ir daudzas citas, daudz bīstamākas slimības un mirstība no tām nesalīdzināmi lielāka, bet tas nekādi neattur cilvēkus no neveselīga dzīvesveida, alkohola, tabakas un tamlīdzīgām lietām. Panikas nav – jo nav aktivizēts vajadzīgais slēdzis. Mediji taču varētu intensīvi sākt rādīt, ka ir alkohola epidēmija, cigarešu postu plaušām – ja katru dienu rādītu vēža slimniekus no tā, varētu daudzus atturēt no šiem ieradumiem. Bet tas nekad nenotiek, jo tas nav labi biznesam. Savukārt kovid histērija ir labi biznesam. Tas arī viss.

Un kādi tad ir neitralizējošie mehānismi masu histērijai? Nu lūk, šeit ir diezgan ievērojama atšķirība starp normālu valsti un totalitāru sabiedrību. Brīvā sabiedrībā stresu var noņemt, mierīgi turpinot ierasto dzīvi, sportojot, atslēdzoties no varas propagandas un socializējoties ar sev līdzīgiem. Ja apkārtējie, kas krituši histērijā, redz, ka normāla dzīve turpinās bez viņiem, tad ar laiku viņi vienkārši nomierināsies.

Taču šajā masu histērijas gadījumā vara ir daudz viltīgāka un labi to zina. Un visu šo ierobežojumu patiesais nolūks ir nepieļaut masu histērijas nomierināšanos dabiskā veidā. Tāpēc mūs visus spiež uzvesties tā, it kā mēs būtu apdraudējums viens otram, mūs soda un visos veidos terorizē – ne tāpēc, ka apdraudējums ir īsts, bet tāpēc, lai nepieļautu sabiedrībā veselo un normālo ikdienas dzīvi, ko varētu novērot ar histēriju slimie un sākt domāt, ka varbūt viņi arī tā var, būt veseli un nebaidīties.

Tāpēc kovidšova laikā uzbrukums tiek vērsts tieši uz pilsonisko brīvību, jo masu histērija vislabāk strādā totalitārā režīmā – to visu mēs zinām uz nacistiskās Vācijas piemēra. Tāpēc arī mums atslēdz Krievijas TV, jo tas ir ļoti labs informācijas avots par pasaulē notiekošo.

Lai cīnītos ar slimībām, ja tās ir īstas, tad sabiedrībai būtu regulāri jāsporto, labi jāguļ, jāuztur kontakti ar mīļajiem un tuvajiem  – tās ir labākās zāles pret visu. Taču kā redzam, tad vara rīkojas tieši pretēji, laužot psiholoģiski, sodot fiziski un darot visu, lai imunitāti samazinātu. Tas ir tiešs un nepārprotams noziegums pret cilvēci, kas ir pretrunā ar jebkuras valsts Konstitūciju. Tāpēc tās viņiem tikai traucē un tiek mēģināts tās apiet ar dažādu ‘ārkārtas’ stāvokļu palīdzību.

Valsts rada problēmu un uzspiež savu, vienīgo risinājumu – sodus un vakcīnas. Tie, kuri šādu risinājumu nepieņem, tiek represēti. Mediji ir politizēti, iedarbināta cenzūra, negatīvas ziņas ir bizness. Varas pasniegšana kā glābējam, tas ir ļoti labs marketinga triks. Jūs paši redzat, kādas ziņas ikdienā tiražē visi šie mediji, kā cenšas spēlēt uz bailēm, emocijām, masu psihozi. Zārki, ventilatori, ikdienas mirušie- viss gada garumā. Ir tikai negatīvas ziņas. Visi tā saucamie eksperti sola tikai slikto.

Līdz ar to, vara un mediji ir kļuvuši par kaut ko līdzīgu kvazi-reliģijai. Bailes no nāves parasti kultivē tieši atsevišķas reliģijas, lai uzturētu savas dogmas par to, ka pēc tam būs sods vai atalgojums. Tikai varas izpildījumā nav šī paradīzes apsolījuma. Kopumā ņemot, reliģiskās prakses piekopjošie ir mazāk tendēti no nāves baidīties, bet mazāk reliģiskās kopienas masu histērija izplatās vairāk.

To, ka vara apzināti izplata bailes, demonstrē Vācijas iekšlietu ministrijas dokuments, kur jau pirmajās kovid nedēļās eksperti rekomendē Vācijas sabiedrību biedēt. Tur pat ir noteiktas vairākas stratēģijas – viena no tām ir fokusēties uz elpošanas grūtībām – tas ir tāpēc, ka cilvēkiem bailes nosmakt ir vienas no pamata bailēm instinktu līmenī. Acīmredzot, ka šie eksperti ļoti labi zina, ko dara. Nākošais ir baiļu iedzīšana bērnos, kaut arī nav riska viņu pašu veselībai. Bet viņiem jāstāsta, ka viņi apdraud vecākus un vecvecākus. Vainas apziņas iedzīšana ir apzināta stratēģija, kā panākt publikas pakļaušanos.

Tas viss vērsts uz vienu mērķi – panākt cilvēku ievainojamības apziņu kaut kādu draudu priekšā un tad demonstrēt, ka tā viņus aizsargā. Bet tas ir abpusēji griezīgs asmens un var pavērsties pret pašu valsti. Panika un masu histērija var destabilizēt pašu režīmu.

Bet pašos pamatos bailes ir galvenais kontroles ierocis, kas dod varu pār tiem, kuri baidās. Nekā labāka tam nav. Attiecības starp varu un bailēm arī ir rūpīgi pētītas. Jau grieķu vēsturnieks Polibius atzina, ka masu kontrolei valdniekiem vajag iedzīt bailes, lai nodrošinātu savu varu.

Vārdu sakot, tieši vara ir īstais vīruss, kas apzināti manipulē un veido šo masu histēriju, kura patiešām spēj izraisīt arī fiziskus simptomus. Tāpēc cilvēkiem ir beidzot jāsaprot un jātiek vaļā no saviem zemākajiem instinktiem, jāsāk domāt patiesi racionāli un tad ātri vien atklāsies viss šīs situācijas absurdums.

Visu pilno pētījumu angliski varat izlasīt šeit. Patiešām interesanti un daudz labas atklāsmes.

https://www.mdpi.com/1660-4601/18/4/1376/htm#B37-ijerph-18-01376

One comment

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s