Bada spēles Indijā – globālais plāns.

Aizmirstiet par maskām, vakcīnām un vīrusiem. Lielais globālistu plāns ir kontrole pār visiem tautsaimniecības sektoriem, zemi, ūdeni un viņu ierocis pret cilvēkiem ir Bads. Ne jau velti Džo inaugurācijā piedalījās sātanistu elites simbols Lēdija Gāga ar ‘bada spēļu’ emblēmu. Tāpēc ir vajadzīgs šo ilgstošo procesu akselerators kovidšova izskatā.

Viss šis process arī nav sācies vienā dienā. Aplūkosim, kā tas notiek uz Indijas piemēra. Tur jau mēnešiem nerimstas vietējo fermeru protesti. Protams, ka neviens lielais medijs Jums nepastāstīs par šiem protestiem un kāpēc tie tur notiek. Bet tur šobrīd risinās ārkārtīgi milzīga cīņa par visas planētas nākotni, jo scenārijs jau visur ir viens un tas pats. Proti, Indijā šobrīd varas iestādes vīrusa aizsegā cenšas izbīdīt pēdējos punktus likumdošanā, kas faktiski ir nāves spriedums visai vietējai tautsaimniecībai, kuras mugurkauls ir tieši mazie un vidējie zemnieki.

Bet sākums tam ir jau 1990-91 gadi, kad toreizējā Indijas valdība saņēma 120 miljardus dolāru kredītos no Pasaules Bankas ar nosacījumu, ka Indijā tiek realizēts urbanizācijas projekts, kura ietvaros ap 400 miljoni zemnieku tiek pārvietoti uz pilsētām, bet viņu zemes pārņem globālās korporācijas. Šis plāns ir daļa no globālistu ekspansijas un no tā labumu gūs tikai miljardieru elite un dažas vietējās Indijas lielās korporācijas.

Viena no Indijas ekonomistiem Utsa Patnaik ziņo, ka visa UK bagātība ir veidojusies, izsūcot Indiju par 45 triljoniem dolāru – tā plēsīgās kapitālistu valstis kļūst bagātas uz citu valstu attīstības bremzēšanas rēķina.

https://www.livemint.com/Companies/HNZA71LNVNNVXQ1eaIKu6M/British-Raj-siphoned-out-45-trillion-from-India-Utsa-Patna.html

Un tagad East-India līdzīgās korporācijas ir nolēmušas pievākt galveno Indijas bagātību – tās agrikultūru. Bet Pasaules Bankas sarakstos Indija ir lielākais parādu ņēmējs tās vēsturē. Un viens no galvenajiem nosacījumiem ir Indijas zemnieku aizvākšana no viņu laukiem, savas sēklu pašapgādes sistēmas demontāža, subsīdiju samazināšana un citi pasākumi, kas novestu pie mazo fermeru izputināšanas.

Šī plāna detaļas parādījās šī gada janvāra rakstā par to, kā šodienas Modi valdības plāns balstās uz 30 gadus senu Vašingtonas DC plānu. Tas ir nekas cits, kā daudz plašāka imperiālisma plāna sadaļa, kura mērķis ir pārņemt arī Indijas ekonomiku.

https://rupeindia.wordpress.com/2021/01/05/modis-farm-produce-act-was-authored-thirty-years-ago-in-washington-d-c/

Indijas biznesa giganti, kā Reliance un Adani ir galvenie ārvalstu investīciju saņēmēji. Tai pašā laikā ārvalstu investori ienāk arī visās Indijas tautsaimniecības sfērās. Tam sākums bija Indijas krīze 90to sākumā, kad tā saņēma Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda kredītus, kas pavēra ceļu imperiālisma un neoliberālisma politikai.

Un tagad Modi valdība strauji cenšas šos plānus realizēt līdz galam, izmantojot kovidšovu kā aizsegu –tas nozīmē vietējo fermeru pašapgādes sistēmas likvidāciju un globālo korporāciju kontroli, kuras tad varēs pārvaldīt pārtikas plūsmu. Tas nozīmē to, ka mazos fermerus aizstāj lielās, industriālās fermas, kuras audzēs ģmo. Šim plānam jau ir dramatisks efekts – kopš 1997. gada jau 300.000 zemnieku ir izdarījuši pašnāvības un vēl daudz vairāk ir bankrotējuši. Visus šos gadus Indijā vērojams šāds agrikulutūras sektora imperializācijas plāns, kas sadārdzina izmaksas, atņem zemniekiem valsts atbalstu, aizvietojot vietējo produkciju ar lētu importu, kas vēl vairāk padara vietējo zemnieku dzīves nepanesamas. Ja 90to sākumā Indija bija pilnīgi pašpietiekama, tad šobrīd, piemēram, tā importē palmu eļļu no Indonēzijas un Pasaules banka spiež valsti samazināt tarifus uz šo ievesto eļļu.

Salīdzinājumam, saskaņā ar 2017. gada datiem, britu fermeris gadā reāļi nopelna vidēji tikai 2800 dolārus, bet subsīdijās saņem 37.000. Japāna nodrošina 14.000 dolāru subsīdijas katram fermerim, ASV tas ir ap 7.800 dolāriem. Bet Indijā atbalsts ir tikai 873 dolāri un tas tagad strauji tiek samazināts. Kā aprēķinājis analītiķis Devinder Sharma, tad ASV rīsu un kviešu ražotāji saņem vairāk subsīdiju, kā ir vērts viss šis tirgus.

Bet katra Eiropas govs dienā saņem vairāk, kā Indijas fermera dienas ienākums. Līdz ar to, Indijas zemnieki vienkārši nespēj konkurēt ar šo visu. Pasaules Banka, Valūtas fonds un Pasaules Tirdzniecības organizācija ir izdarījusi lielu darbu Indijas agrikultūras sektora sagraušanā, mazo zemnieku aizvietošanā ar korporāciju kontroles modeli.

Un tagad notiek pēdējo punktu salikšana, saskaņā ar kuriem Indijai jāupurē savi zemnieki, sava pārtikas drošība un pašpietiekamība dažiem miljardieriem, kuri grib pārņemt šos sektorus savās rokās. Tāpēc fermeriem nav, kur atkāpties un viņi dodas ielās.

Tādas lietas diemžēl notiek visas valstīs, kur pie varas ir globālo korporāciju ielikteņi. Tāpat tas ir arī mūsu valstī, tāpēc nodrošināt vietējās pašapgādes ķēdes šobrīd ir kritiski svarīgi, tā kā globālistu plāns kapitālisma demontāžā neizbēgami novedīs pie reāla pārtikas trūkuma un vietām arī bada. Lai kas arī nāktu vietā, bet šis process pavada jebkuras sistēmas sabrukumu.

One comment

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s