Atceries to…

Vai atceries to, kā bērnībā skrējām,
Pa ziedošām debesu pļavām,
 Zvaigžņu putekļus elpojot brīvi,
Paslēpes spēlējot kopā ar vēju?

Tad, kad vēl bijām mēs īsti un dzīvi.. 

Bet tagad dzeloņu stieples dur sirdis
Uzpurņos smokošās dvēseles kliedz,
Vai Tu viņas dzirdi?

Masku nodzēsti smaidi un sejas,
Aiz divmetru barjeras,
Tukšums acīs un sargsuņu rejas.

Vien atceries to, kas Tu esi un zini,
Noraujot važas un verdzības zīmes,
Saturna liesmās tās sadedzini.

Tad mēs atkal elposim cīruļu dziesmas,
Es redzu, no sirds uz sirdi plūst gaisma,
Un pakalnos iedegas svētuguns liesmas.

One comment

  • Jā… tā ir Dzīva Dzīvība… Kā R. Šarma grāmatā “Mūks kurš pārdeva savu ferrari” raksta: “90% cilvēku mirst 18 gados – kad viņi pazaudē savu sapni, bet viņus apglabā 80…” Neļausim nevienam nozagt savu Bērnības Sapni… Paldies Aivi 💪😊💓🙏

    Patīk

Atbildēt uz Aigars Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s