Lielais Restarts – kapitālisma sistēmas maiņa.

Lai vēl labāk izprastu šobrīd notiekošo, šis būs Restarta skaidrojums no ekonomiskā viedokļa, kas tas ir un ko vēlas ieviest šībrīža miljardieru varza, lai kļūtu par triljonāriem.

Galvenais, kas ir jāsaprot – patreiz pasaulē darbojas tā sauktais ‘share holder’ kapitālisms, jeb akciju turētāju kapitālisms. Tas ir mums visiem saprotamais ierastais kapitālisma modelis jeb stadija, kad kapitāls tiek sadalīts akcijās, cilvēkiem var piederēt dažādu kompāniju akcijas, viņi var tās pirkt, pārdot un būt līdzīpašnieki. Eksistē mazais un vidējais bizness, katrs var ar to nodarboties.

Ko tad grib izdarīt Pasaules Ekonomiskais Forums un Klauss Švābs? Viņi grib nomainīt šo kapitālismu uz tā saukto ‘stake holder’ kapitālismu. Tas ir pilnīgi pretēja kapitālisma forma šobrīd esošai, tā sauktajam brīvajam tirgum un kaut kādai demokrātijai, lai cik iluziora tā patiesībā būtu. Šeit viss kapitāls pieder tikai un vienīgi globālajām korporācijām, nekādu akciju nav un mazais/vidējais bizness tiek pilnībā likvidēts. Cilvēkiem nav pilnīgi nekādu iespēju ne piedalīties, ne kaut kādā veidā ietekmēt šo korporāciju lēmumus.

Lai varētu šādu sistēmu ieviest, ir nepieciešams tā sauktais nacionālo suverēno valstu “override” – atceļot Konstitūcijas un iedarbinot ANO globālo pārvaldi kā augstāk stāvošu pār nacionālo valstu likumdošanām. Kā to var izdarīt? Protams, ieviešot ārkārtas stāvokļus – tāpēc ir nepieciešams izdomāt vīrusu un panikas aizsegā realizēt šādu likumu pieņemšanu – process jau notiek dažādās valstīs. Tāds process un kapitālisms bija vērojams jau agrāk vēsturē – fašistiskie režīmi Itālijā, Vācijā un citās valstīs kā reizi nodrošināja šāda kapitālisma modeli, kur valsts ir paredzēta tikai kā aizsardzības mehānisms lielajam kapitālam.

Šobrīd mēs visur redzam šo spiedienu un to, ka daudzas globālās korporācijas ir ar lielāku ietekmi pasaulē, kā atsevišķām valstīm. Iedomājieties, ka skolās bērnu ikdienas pusdienu sastāvu nosaka Monsanto, Bils Geitss ir globālās veselības aģentūŗas vadītājs, General Motors ir Satiksmes departamenta priekšgalā, bet Goldman Sachs banka vada finanšu departamentu – tieši tāda ir Jaunā pasaules kārtība pie vienotās pasaules valdības. Tas ir šis ‘stake holder kapitālisms’ reālajā dzīvē.

Bet lai saprastu to, cik ilgi un rūpīgi globālisti visu šo ir plānojuši, aplūkosim ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Lielais Restarts nav uzradies no zila gaisa. Ja palasa pirmās 28 nodaļas, tad tās izskatās tīri daudz sološas un nodrošina kaut kādas tiesības cilvēkiem arī tajās valstīs, kurām nekad nav bijusi sava Konstitūcija vai attiecīgo tiesību akti.

Taču tad ir 29. pants. Izlasiet uzmanīgi, kas tur rakstīts.

1. Katram cilvēkam ir pienākumi pret sabiedrību, jo tikai tajā ir iespējama viņa personības brīva un pilnīga attīstība.

2. Īstenojot savas tiesības un brīvības, katram cilvēkam ir jāpakļaujas tikai tiem ierobežojumiem, kas noteikti likumā un kuru vienīgais mērķis ir pienācīgi atzīt un cienīt citu cilvēku tiesības un brīvības, kā arī apmierināt morāles, sabiedriskās kārtības un vispārējas labklājības taisnīgās prasības demokrātiskā sabiedrībā.

3. Šo tiesību un brīvību īstenošana nekādā ziņa nedrīkst būt pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem.

Un tagad savelkam punktus laikā un telpā. Kā mēs šeit redzam, 29. pants nostāda visas iepriekš minētās cilvēku tiesības kontekstā ar jēdzienu ‘sabiedrība’ Lūk, šeit ir tā bumba ar laika degli, kas tika ielikta jau tālajā 1948. gadā, zem skaistiem lozungiem nomaskējot iespēju nākotnē visas šīs tiesības atcelt par labu vairākuma tirānijai. Citiem vārdiem sakot, šobrīd notiekošā individuālo cilvēku tiesību atņemšana un ierobežojumu vardarbīga uztiepšana nolūkā aizsargāt ‘sabiedrību’, ir tieši šī laicīgi ieliktā mehānisma palaišana darbībā. Vēl vairāk, trešā panta sadaļa skaidri nosaka, ka tiesību un brīvību īstenošana nedrīkst būt pretrunā ANO mērķiem un principiem.

Bet ANO ir nekas cits, kā Jaunās pasaules kārtības kodols un juridiskais pamats- tajā pēc Lielā Restarta vairs nebūs nekādas teikšanas ne nacionālām valstīm, ne individuāliem pilsoņiem – tie būs tikai šie ‘stake holder’ jeb gigantiskās korporācijas, kuru doktrīnai visi būs spiesti pakļauties.

Tā strādā globālās elites, ilgi un pacietīgi gatavojoties tam, kad varēs nospiest Lielā Restarta pogu un tagad viņi to ir izdarījuši. Sabiedrībai atliek tikai saprast, kas tad īsti slēpjas zem šī varenā lozunga un kāda izskatīsies globāla fašistiski-korporatīvā vara – ja to vairums spēs ieraudzīt, tad var paspēt noraut stopkrānu.

Ak jā, kas vēl notika tajā pašā laikā, kad tika pieņemta ANO deklarācija? 1949. gadā tika publicēta Orvela slavenā grāmata 1984. Ironiska sakritība, vai ne?

Kas mums jāsaprot – nekādas ‘cilvēktiesības’ patiesībā neeksistē – viss tas ir bijis teātris un ilūzija no paša sākuma. Cilvēktiesības mums ir jāizcīna tieši tagad.

2 komentāri

  • Sveiks! Paldies tev par nesavtīgo Darbu ko dari. Patiesā cieņā, Aigars no jūrmalas. Plānoju ar tevi, Jāni, Andri tikties un pārrunāt situāciju… Turamies, tiekamies, nekad nepadodamies..! 🙂🙏

    Patīk

  • Paldies. Ka izglīto, vienkaršā, saprotamā valodā visu izskaidro, kas skaidri redzams, ka tik smuki visu saliec pa plauktiņiem. Cerams pamodīsimies un vairākums iestāsies par savām dabiskām cilvēktiesībām! 🙏

    Patīk

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s