Situācija ASV – iespējamie scenāriji.

No visiem iespējamiem scenārijiem vēlēšanas ASV aizgāja visdestruktīvāko ceļu. Ja kāds no kandidātiem uzvarētu ar pārliecinošu pārsvaru, tad nokaitētajā ASV politiskajā atmosfērā kādu brīdi plaiksnītu zaudētāju nemiers, bet tas ar laiku izsīktu. Bet šādā, negaidītā līdzīgā cīņā sociālā kataklizma kļūst neizbēgama. Trampa pārsvara zaudēšana tik dīvainos balsu skaitīšanas apstākļos, pateicoties 95 miljoniem pasta balsu, situāciju ir tikai sarežģījusi. Bet kulminācijā tiks sasniegta 14. decembrī. Šajā dienā jānotiek noslēguma balsojums elektorātu kolēģijā, kas sastāv no 538 dalībniekiem, kurus štati ir deleģējuši. Tāda ir štatu sarežģītā un arhaiskā vēlēšanu sistēma.

Neviena no pusēm nav gatava piekāpties un ir nolēmusi cīnīties līdz galam. Līdz ar to krāsaino revolūciju bumerangs atgriežas pie metēja. Baidena uzvara, ko šobrīd pasludinājuši mediji un kurš it kā ir savācis nepieciešamo balsu skaitu, var izrādīties pāragra. Sūdzības par procedūras neievērošanu, prasības pārskaitīt balsis un atcelt rezultātus atsevišķos apgabalos un štatos, apelācijas tiesas ASV vēlēšanās nav nekāds jaunums. Taču nekad vēl vēsturē to nav bijis tik daudz un ar tik lielu pierādījumu bāzi. Tas pats par sevi liecina par milzīgu krīzi ASV politiskajā sistēmā. Krusta karu pret Trampu izsludinājušie demokrāti tā pārcentās savās manipulāciju tehnoloģijās, ka ir devuši otrai pusei ļoti daudz materiāla pilnīgi nopietnām juridiskām prāvām. Sākot ar prasībām pārskaitīt balsis dažos strīdus štatos, Tramps var pacelt latiņu arī uz visu valsti un sistēmu kopumā.

Eksperti gan uzskata, ka pati par sevi balsu pārskaitīšanas procedūra tajos štatos, kurus kontrolē tie paši demokrāti, neko nedos. Par spīti skaļiem lozungiem par pasaulē brīvāko un labāko vēlēšanu sistēmu, abas partijas var ignorēt jebkādus argumentus, ja tie ir pret viņu interesēm. Tomēr paliek Augstākā tiesa, kurā nolēmusi vērsties Trampa komanda un nodot visus materiālus, lai vismaz daļa balsu tiktu atzīta par nederīgām.

Šīs tiesas iejaukšanās vēlēšanu procesā ir notikusi iepriekš – 2000. gadā tika apturēta balsu skaitīšana Floridā un ar to pašu par prezidentu tika atzīts Bušs Jaunākais, nevis Als Gors. Līdz nesenajam laikam šī iestāde, kuras sastāvā ir formāli bezpartejiski 9 locekļi, tomēr bija zināma kā demokrātiem simpatizējoša, taču Tramps paspēja tur veikt nelielu revolūciju – viņa laikā tika apstiprināti 3 jauni locekļi, kas ir lojāli republikāņiem, īpaši Emija Bereta – pirms pašām vēlēšanām. Viņa ir zināma ar saviem ārkārtīgi stingrajiem konservatīvajiem un  tradicionālajiem uzskatiem, par ko ne reizi ir pakļauta demokrātu un liberastu uzbrukumiem.

Toties šīs iestādes patreizējais priekšsēdētājs Džons Robertss, kaut arī skaitās republikāņu sabiedrotais, personiski pret Trampu attiecas ne visai pozitīvi. Tomēr tiesa jau ir iesaldējusi daļu no Penslivānijas balsīm un Federālais tiesnesis Sulivans ir nosūtījis prasību pastam par vismaz 300.000 pazudušiem biļeteniem. Dažos atslēgas štatos ar šo daudzumu kā reizi pietiek, lai izšķirtos viss iznākums. Un jādomā, ka šāda iesaldēšana nebūs pēdējā. Ja Baidens tiks cauri Augstākai tiesai, tad vēl viņu gaida elektorātu kolēģija. Vai knapi kustošais demokrāts vispār nodzīvos līdz inaugurācijai? Daudzi ievērojuši, ka pēdējās dienās viņš atrodas kaut kādu vielu ietekmē un izskatās gluži nedzīvs – viss stress par to, vai izdosies afēra, arī neko pozitīvu veselībai nedos. Skatoties uz to, daļa elektorātu var arī aizdomāties, ko tad īsti viņi izvēl –Baidenu vai viņam sekojošo Kamalu Harisu. Pret viņu pašas demokrātu partijas attieksme nav viennozīmīga.

Viņa ir imigrantu meita un klasisks jauktenis- tēvs ir ekonomikas profesors no Jamaikas, bet māte – zinātniskā līdzstrādniece no Indijas. Viņi izšķīrās, kad Kamalai bija 5 gadi. ASV vēsturē tā ir pirmā melnā sieviete –viceprezidenta amata kandidāts. Daudzos jautājumos viņas uzskati ir tie paši, kas kreisajam Bernijam Sandersam, kura popularitāte ir augsta tieši zinātniskajās aprindās Bet nodokļu paaugstināšana, slānekļa gāzes apturēšana un armijas novājināšana, ko gatavojas realizēt Harisa, it nemaz nav pieņemami daudziem elektorātiem. Vai viņi gribēs balsot par Kamalu kā nākamo prezidenti, skaidri nav zināms. Nav stingru juridisku noteikumi, kas spiež viņus balsot tieši tā, kā izvēlējies štats. Formāli viņiem piemīt brīvā griba. Viņu lojalitāti nosaka tikai tas, ka viņu sastāvs veidojas no tās partijas, kas tur uzvarējusi- tās priekšā viņi arī atbild, bet ne vienmēr no tā baidās. ASV vēsturē ir zināmi 164 tādi gadījumi, kad elektors ir nobalsojis pretēji. Neviens no tiem gadījumiem nav nesis juridiskas sekas, tiesā neviens nav iesūdzēts. Ir bijuši tikai nenozīmīgi sodi.

Nupat 2016. gada vēlēšanās bija 7 tādi gadījumi – 2 elektori nebalsoja par Trampu, bet 5 atteicās no Klintones. Taču jāatzīmē, ka tādos gadījumos viņi reti balso par otru kandidātu, viņi tikai samazina sava kandidāta izredzes, parasti norādot uz kādu citu no savas partijas. Vai arī apmaina vietām viceprezidentu un prezidentu, tādā veidā padarot savas balsis nederīgas-  tas ļauj izvairīties no partijas nodošanas kā tādas. Tāpēc diez vai kāds no demokrātu elektoriem atdos balsis par Trampu, bet sarežģīt dzīvi Baidenam gan viņi var. Lūk, tāpēc demokrātiem vajadzīgas mahinācijas ar balsīm, lai pēc iespējas vairāk savāktu elektorus. Ja gadījumā nevar savākt minimālos 270. tad procedūra kļūst vēl sarežģītāka un iesaistās Kongresa pārstāvju palāta – tādi gadījumi arī ir bijuši, kad tā izvēlējās prezidentu, jo vēlēšanas pakārās gaisā.

Tā tika izvēlēti Tomass Džefersons un Džons Adamss. Turklāt pēdējais savāca mazāk gan cilvēku, gan elektoru balsis, kā viņa konkurents tajās vēlēšanās Endrjū Džeksons. Tomēr nav zināma arī pašu republikāņu partijas nostāja atbalstā savam prezidentam – pēc būtības ASV krīze ir tik liela, ka varbūt viņu prāt labāk ir ļaut pretiniekam pilnībā izgāzties centienos to risināt un koncentrēties uz nākošām vēlēšanām, lai atgrieztos pie varas gan Kongresā, gan Baltajā namā.

Lai vai kā, skaidrs ir viens – plaisa starp ASV sabiedrību ir tik dziļa un sāpīga, ka to vairs nav iespējams novērst un tā tikai padziļināsies.

https://e-news.su/mnenie-i-analitika/356014-neizvestnost-na-vyborah-v-ssha-prodlitsya-do-14-dekabrya-i-ih-ishod-neminuemo-raskolet-stranu.html

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s