Pasaka par dēmonu Vīrusu.

Reiz senos laikos dzīvoja kāds karalis, kurš pārvaldīja nelielu valsti. Viņš nebija īpaši gudrs, bet viņam paveicās, ka viņam bija gudrs priesteris. Un šim priesterim viņš reiz uzdeva jautājumu – kā saglabāt absolūtu varu, ja cilvēki regulāri dumpojas un negrib klausīt?

Priesteris atbildēja – mums ir vajadzīgs ienaidnieks. Es izdomāju tādu un nosaucu to par Vīrusu.

Kas tas tāds? – jautāja karalis.

Nekas, atbildēja priesteris. Tāds neeksistē. Bet mēs par viņu stāstīsim, ka tas ir neredzams demons, kurš var ceļot no cilvēka uz cilvēku un izraisīt slimības un nāvi.

Bet, ja tāds neeksistē, kā tad mēs varam pierādīt, ka viņš ir, ja neviens neslimos un nemirs? – vaicāja karalis.

Priesteris paskaidroja – ir vairāki veidi. Cilvēki taču tāpat slimo un mirst. Mēs tikai viņiem iestāstīsim, ka daļa no tā visa ir dēmona vaina.

Jā, tas man patīk, nopriecājās karalis.

Bet priesteris turpināja. Tas nav viss, viņš teica. Kas ir visvārīgākā ļaužu grupa mūsu karaļvalstī? Tie ir vecie ļaudis, kuri jau tāpat slimo ar dažādām kaitēm. Es likšu saviem subordinētajiem priesteriem ārstēt viņus ar zālēm, kas ir toksiskas. Mums vienkārši vajag nedaudz viņus pagrūst un tad mēs teiksim, ka to visu izdarīja dēmons Vīruss.

Kā pagrūst? – vaicāja karalis.

Mēs viņus nobiedēsim ar diagnozēm – atteica priesteris. Mēs teiksim, ka viņiem uzbrūk dēmons, tad mēs izolēsim viņus no ģimenēm un no kontaktiem ar cilvēkiem. Kāpēc? Jo ja tiem ir uzbrucis dēmons Vīruss, tad viņi var šo impulsu nodot citiem, tāpēc viņus vajag izolēt. Tādā veidā mēs panāksim, ka viņi nomirs ātrāk, kā parasti –tad mēs viņus saskaitīsim un paziņosim šos ciparus par dēmona izraisītiem.

Jā, tas izklausās labi – teica karalis.

Un priesteris turpināja – ir jābūt nelielam neizskaidrojamu nāvju skaitam, kad šķietami veseli cilvēki saslimst un izgaist. Tas palīdzēs uzturēt nepārtrauktu baiļu atmosfēru. To mēs varam izdarīt, izplatot dažos valsts nostūros indi. Man viena tāda ir padomā, to sauc par Vakcīnu.

O, jā – karalis priecīgi iesaucās. Es sāku redzēt kopainu!

Ir jābūt testam – turpināja priesteris. Tā mēs varēsim parādīt, ka ļoti daudzus ir skāris mūsu dēmons Vīruss. Bet viņi nemirs, lielākā daļa no tiem neko nejutīs. Taču mēs viņus ieskaitīsim kā dēmona skartos. Mani priesteri izplatīs šo metodi – tā būs ļoti vienkārša. Cilvēkam blakus tiks kratīta burka ar šķidrumu – ja tas kļūst duļķains, tad viņu ir skāris dēmons. Bet mēs lietosim divu veidu šķidrumus – viens paliks tīrs, bet cits vienmēr kļūst duļķains.

Un kas tālāk? – vaicāja karalis.

Tad jūsu augstība pasludinās ārkārtas stāvokli. Jūs teiksiet, ka vienīgais veids, kā cīnīties ar dēmonu Vīrusu ir izolēt sabiedrību. Visiem jāpaliek savās būdās, visi veikali un darījumi tiek slēgti. Tas palielinās kontroli un to var ieslēgt, nedaudz atslābināt un atkal ieslēgt visu laiku.

Jā!– karalis turpināja priecāties.

Vēl mums ir slimi cilvēki jāaizved uz slimnīcām un jāārstē ar dažādām metodēm, no kurām dažas ir ļoti bīstamas. Man ir izgudrots tāds aparāts, kas sabojā plaušas. Bet mēs teiksim, ka pie tā vainīgs ir dēmons.

Un tad karalim parādījās ideja – mēs taču varam visiem likt staigāt maskās! Mēs teiksim, ka tas neļauj ieelpot dēmonu, bet tas kļūst par cilvēku pakļaušanās simbolu.

Ļoti labi, teica priesteris. Tā mēs arī darīsim. Mēs apsolīsim cilvēkiem jaunu ārstniecības metodi, Jūsu augstības izstrādātu brīnumu – vakcīnu pret dēmonu. Tas neļaus viņam atgriezties nākotnē – daļa no tām būs indīgas un izraisīs nāvi, bet mēs teiksim, ka tas bija dēmons.

Un tad karalis pēkšņi aizdomājās. Vai dēmons Vīruss patiešām neeksistē?

Uz ko priesteris atbildēja pēc neilgām pārdomām. Viņš saprata, ka ne visai gudrais karalis pats spēj noticēt Vīrusam, bet tas ir labi, jo tas palīdzēs šo stāstu labāk pārdot un priesteris varēs kontrolēt arī pašu karali.

Mēs nekad nevaram zināt – viņš viltīgi nosmīnēja. Varbūt viņš patiešām eksistē un mēs esam viņu netīšām atklājuši.

Jā, domīgi noteica karalis. Mums tomēr jābūt uzmanīgiem. Tāpēc es ļoti nopietni attiekšos pret savu uzdevumu aizsargāt cilvēkus.

Pasakas tāpēc jau ir pasakas, ka tās mums visu pasaka, vai ne?

2 Comments

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s