Būt vai nebūt skaidrai naudai? ES tiesas precedents.

Kovida histērijas dēļ mazāk pamanīti paliek citi, ne mazāk svarīgi procesi. Šai gadījumā runa ir par kādu citu procesu, kurš pēc būtības ir cieši saistīts ar kovidšovu – tā ir cīņa par skaidru naudu. Kā zināms, Jaunās pasaules kārtības ieviesējiem arī skaidras naudas atņemšana un pāreja uz pilnīgi digitāliem norēķiniem ir ļoti svarīga lieta viņu dienas kārtībā, jo tas ļauj sažņaugt kontroli nesalīdzināmi ciešāk, kā tas iespējams ar skaidras naudas esamību apgrozībā. Tāpēc šī cīņa pret skaidro naudu notiek jau krietni sen, kad to pamazām sāka aizstāt dažādas transakcijas, kredītkartes un kriptovalūtas. Process turpinās joprojām –  daudzi veikali un kompānijas principā jau atsakās skaidru naudu pieņemt vispār.

Lielajām finanšu kompānijām ir izdevīgi izskaust skaidru naudu divu iemeslu dēļ – viens ir ļoti tiešs un saprotams – tās saņem procentu par katru bezskaidras naudas transakciju. Otrs ir ne tik tiešs, bet arī labi saprotams – bezskaidras naudas norēķini atstāj pēdas un viss tiek fiksēts, maksājumu vēsture un naudas ceļi ir redzami sistēmās – šie dati paši par sevi mūsdienās ir vērtība, ko kompānijas var viena otrai tirgot – šāda kontrole ļoti interesē arī varnešus un to specdienestus. Līdz ar to ir skaidrs, ka skaidra nauda pēc būtības ir viņu ienaidnieks, jo kamēr tā eksistē, cilvēks vēl var būt nosacīti brīvs un viņiem neredzams.

Tāpēc arī daudzu valstu valdības visai agresīvi uzbrūk skaidrai naudai un cenšas to likvidēt. Viens no tādiem gadījumiem ir 2016. gada notikumi Indijā, kur premjers pa TV pēkšņi paziņoja, ka visas 500 un 1000 rūpiju banknotes tiek anulētas 4 stundu laikā.

https://www.theguardian.com/world/2018/aug/30/india-demonetisation-drive-fails-uncover-black-money

Bet Eiropā šie pasākumi noveda pie precedenta, kad 2015. gadā divi Vācijas pilsoņi centās veikt nodokļu maksājumus skaidrā naudā un saņēma atteikumu – nodokļu dienests pieprasīja veikt maksājumus tikai digitāli, turklāt tika piemērotas soda naudas par nokavētiem maksājumiem. Šie pilsoņi ar to nesamierinājās un lieta nonāca līdz ES tiesai, kuras patreizējais tā sauktais ‘preliminary’ jeb pagaidu spriedums bija viņiem labvēlīgs. Pilno spriedumu paredzēts paziņot līdz šī gada beigām.

ES tiesas ģenerāladvokāts Giovanni Pitruzella nāca klajā ar savu vērtējumu šai lietai un tajā viņš raksta sekojošo – “Par spīti vispārējai elektronisko norēķinu lietošanai ES, skaidra nauda joprojām spēlē lielu lomu eiro ekonomikas zonā un bezskaidras naudas ieviešana nebūt nav tik nepieciešama un neizbēgama, kā daudziem šķiet”

Viņš atzīmē arī, ka skaidras naudas lietošana ir viena no cilvēka pamata brīvībām.

Šīs patiesi ir ļoti labas ziņas, jo kamēr eksistē skaidra nauda, Jauno pasaules kārtību pēc būtības nav iespējams ieviest, tā kā nav iespējama cilvēku finanšu darījumu totāla kontrole – bet skaidras naudas izņemšana ir viens no būtiskiem kovidšova afēristu soļiem savu plānu realizācijai- tieši tāpēc parādās visādi pētījumi par to, ka vīrusi var dzīvot uz banknotēm 28 dienas un tamlīdzīgi – ikvienam saprātīgi domājošam cilvēkam taču jābūt skaidram, uz ko viņi tēmē.

Taču Giovanni šobrīd ir mūsu, saprātīgo pusē un paldies viņam par to.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s