Atmaskojot masku mītus – kāpēc tās lieto ķirurgi?

Turpinam izpēti kovidšova mitoloģijā. Jūs noteikti esat dzirdējuši un lasījuši uzpurņu nēsātāju dzelžainos argumentus, kāpēc viņiem tas jādara. Viens no galvenajiem ir šis te – bet ķirurgi taču nēsā maskas. Turklāt ne viens vien Farmas darbinieks – un es tīšuprāt lietoju šādu terminu, nevis ārsts, ir nācis klajā ar šādu propagandu, mēs, redz, lietojam maskas visu laiku, bet jūs, nelieši, nevarat uzvilkt uzpurni uz 15 minūtēm veikalā.

Ok. Nu pirmkārt, medicīnas personāls ir izvēlējies tādu profesiju un tāpat, kā jebkurai citai profesijai, viņiem ir īpašs ekipējums, kuri viņi ir īpaši apmācīti lietot. Tas ir komplektā ar daudzām citām lietām, sterilu vidi, īpašu ventilāciju operāciju laikā un citiem pasākumiem – tās nav puņķu lupatas, ko no kabatām velk parasti cilvēki veikalos vai autobusos. Tapēc šis arguments pēc būtības ir muļķīgs, jo tikpat labi maskas lieto metinātāji un hokeja vārtsargi, bet ugunsdzēsējiem vēl ir gāzmaskas ar skābekļa baloniem. Tā ir jūsu profesija, nevis mūsu.  Liels paldies visiem godīgajiem ārstiem un citu sabiedrībai ļoti vajdzīgo profesiju pārstāvjiem, kuri pilda savu darbu un domā par cilvēkiem, nevis absurdiem noteikumiem.

Taču vēl dīvaināk ir kaut kas cits. Kāpēc tad ķirurgi vispār lieto maskas? Kāda tam ir jēga un no kurienes tas radies? Pirmo reizi maskas tika lietotas 1897. gadā – tajā laikā zinātne sāka saprast to, ka mikroorganismi izraisa dažādas infekcijas un aizklāt seju ar masku, lai pacientu vaļējās brūcēs neiekļūst paša ķirurga sekrēti vai izdalījumi, likās normāli un saprotami.

Bet tikai pēc gandrīz 100 gadiem kādam ienāca prātā pārbaudīt, vai tam ir kāds labums arī modernos apstākļos un 1993. gadā tika publicēts šāds pētījums, kas uz to atbildēja ļoti skaidri – 3000 ķirugu divu gadu laikā veica operācijas, puse ar maskām un puse bez. Atšķirība pacientu infekcijas statistikā bija ļoti minimāla – taču maskotiem ķirurgiem tā bija sliktāka – 4.7% pret 3.5% tiem, kas maskas nelietoja. Arī baktērijas brūcēs vairojās tās pašas. Tādā veidā pierādījās, ka maskām nav nekādas nozīmes ne baktēriju, ne vīrusu izplatības ziņā arī ķirurgu ikdienā un tās šajā statistikā neko nemaina.

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2497725/?page=1

Tā kā šis infekcijas rādītājs nebija arī tik liels, lai ķirurgi pārtrauktu valkāt maskas, tas vienkārši tā palika – vairāk aiz ieraduma, ne praktiska labuma. Un tas turpinās joprojām – ķirurgs maskā, tas sabiedrībai ir radījis mitoloģisku drošības sajūtu un to sagraut nevienam nav ne vajadzības, ne labuma.

Un kā tas izskatās no otras puses, varbūt maskas aizsargā pašus ķirurgus? Arī šeit situācija ir līdzīga – protams, tās pasargā ķirurgu no dažādu šķidrumu iešļākšanās viņam sejā operācijas laikā🙂 Tik daudz jau visiem ir skaidrs. Taču tai pašā 1993. gadā tika publicēts vēl viens pētījums, kas apstiprināja to, ka no mikroskopiskajām aeorosolu daļiņām tās tomēr nepasargā vai diezgan slikti, testējot vairākus masku veidus.

https://www.ajicjournal.org/article/0196-6553(93)90027-2/pdf

Tāda, lūk, izskatās masku mitoloģija un atbildes uz šiem jautājumiem tika atrastas jau tālajā 1993. gadā – visiem tiem, kas grib salīdzināt ārstu maskas un to lietošanu, attaisnojot varas uztieptās maskas iedzīvotājiem, vajag pastudēt šos pētījumus – tad Jūs sapratīsiet, ka dzīvojat nevis vienkārši ilūzijās, bet dubultā greizo spoguļu valstībā

Publiskās vietās cilvēki nemēdz tecināt savas siekalas otram vaļējās brūcēs, nedz arī no šīm brūcēm kādam autobusā var uzšļākties kāds šķidrums, lai būtu nepieciešams nēsāt šos uzpurņus. Tam visam ir pavisam cita nozīme, nevis medicīniska.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s