Lielais Restarts – Klauss Švābs un tehnokrātiskais fašisms – II daļa.

Švāba organizētās Pasaules Ekonomiskā foruma sanāksmes jau sen tiek sagaidītas ar protestiem pret šāda veida kapitālismu un viņš ir labi informēts par to, ka šim projektam var rasties spēcīga opozīcija. Savā grāmatā viņš min vēsturisko kontekstu, kad antiglobālistu kustības veidojās līdz 1914. gadam, samazinājās 1920tajos, bet atkal pieņēmās spēkā Lielās Depresijas iespaidā 1930tajos.

Viņš atzīmē, ka šī kustība atkal kļūst pamanāma kopš 2000tajiem, atzīmējot, ka sociālie nemieri vērojami visā pasaulē, ieskaitot dzeltenās vestes Francijā un citas kustības, pieļaujot iespēju, ka tas var atkārtoties.

Tad kādā veidā šis tehnokrāts plāno ieviest sev vajadzīgo nākotni pasaulē, kur tai nav sabiedrības piekrišanas? Kā var Švābs un viņa draugi miljardieri uzspiest savu pasaules kārtību visiem?

Atbilde ir nemitīga smadzeņu skalošanas propaganda, ko veic masu mediji tā paša 1% kontrolētā ‘akadēmiskā’ zinātne. Švāba izpratnē, cilvēku pretestība viņa projektam ir “traģēdija, kurā pasaulei trūkst pastāvīgas, pozitīvas un saprotamas ideoloģijas, kas demonstrē iespējas un izaicinājumus IV Industriālās revolūcijas ietvaros- ideoloģija, kas ir nepieciešama, ja mēs vēlamies ieviest šo kārtību un novērst pretestību šīm fundamentālajām izmaiņām”

Viņš piebilst – “Tāpēc ir būtiski, ka mēs pielietojam enerģiju un vēršam uzmanību uz ‘akciju turētāju’ sadarbību akadēmiskajā, sociālajā, politiskajā, industriālajā un nacionālā vidē, lai nodrošināt indivīdu un sociālo grupu iesaistīšanos notiekošajos transformācijas procesos”

Tāpēc Švābs ir sašutis, ka joprojām vairāk kā puse planētas iedzīvotāji vēl nav nodrošināti ar pieeju internetam, kā rezultātā 85% no jaunattīstības valstu iedzīvotājiem nav pieejami, atšķirībā no 22% attīstītajā pasaulē.

Šo iedzīvotāju iesaistīšanu globālistu kapitāla vairošanai Švābs dēvē par “misiju izstrādāt tehnoloģijas un sistēmas, kas kalpo ekonomisko un sociālo vērtību radīšanai, tādu kā ienākumi, iespējas un brīvība visiem akciju turētājiem”

Tieši tāda pati tehnika, jeb viltus ideoloģija tiek izmantota, lai iemānītu labi domājošus cilvēkus vēl vienā imperiālistu projektā – klimata afērā.

Švābs ir liels Tunbergas fans. Tas nodrošināja viņai tiešo ceļu no ielas Stokholmā līdz tribīnei Davosā.

Viņš atbalsta arī citas globālās iniciatīvas, kā New Deal for Nature. Bet savā nupat iznākušajā 2020 gada grāmatā viņš pastāsta, ka viltus ‘jaunatnes aktīvisms’ ir labi pielietojams kapitālistu projekta īstenošanai.

“Jaunatnes aktīvisms pieņemas spēkā visur pasaulē, to revolucionizē sociālie mediji un tas ļauj to mobilizēt līdz iepriekš neiespējamiem apmēriem. Tam ir daudz dažādu formu, no vienkāršiem politiskiem protestiem līdz sarežģītām globālām problēmām, kā klimata sasilšana, ekonomiskās reformas, dzimumu līdztiesība un lgbt tiesības. Jaunā paaudze ir pārmaiņu priekšējās līnijās. Nav šaubu par to, ka tā būs katalizators un avots arī kritiskajā Lielā Restarta sākuma punktā”

Protams, ka Švāba ultra-kapitālismā nav nekādas intereses par dzīvo dabu – to viņš dēvē par dabas kapitālu un zaļo tirgu.

Piesārņojums nozīmē peļņu un dabas krīzes ir tikai vēl viena biznesa iespēja, kā tas attēlots grāmatā The Fourth Industrial Revolution.

Šajā jaunajā un revolucionārajā sistēmā, oglekļa dioksīds kļūst no piesārņojuma par aktīvu un tādā veidā oglekļa dioksīda savākšana, uzglabāšana un pielietošana industriālām vajadzībām kļūst par ekonomiski izdevīgu darbību – vēl vairāk, tas palīdzēs kompānijām, valdībām un pilsoņiem vairāk domāt par zaļā kapitāla reģenerāciju”

Švāba risinājumi postošai ietekmei uz planētu ir vairāk tādas pašas indes.

Viens no viņa mīļākajiem paņēmieniem ir geoinženierija. “Piedāvājumi ietver gigantisku spoguļu uzstādīšanu stratosfērā, lai atstarotu Saules starus, ķīmiski apstrādāt atmosfēru, lai panāktu lietu un milzīgu mašīnu uzstādīšanu, kas savāks oglekļa dioksīdu no tās” Turpat ietilpst arī nanodaļiņas un citi materiāli.

Švābs arī ļoti nožēlo, ka pastāv ierobežojumi ģenētiski modificētas pārtikas uzvaras gājienam, tāpēc viņš brīdina, ka ‘pasaule tiks nodrošināta ar pārtiku tikai tad, kad ģmo regulas atspoguļos patieso realitāti, kurā gēnu pārrakstīšana piedāvā drošu un efektīvu metodi ražas uzlabošanai”

Tādu nākotni var nodrošināt tikai vienota pasaules valdība, kas tiek uzsvērts viņa tēzēs, bet šodienas problēma ir ‘globālas kārtības deficīts’ un arī PVO pieejamie resursi ir limitēti un tie samazinās.

Ko viņš patiesībā saka, ir tas ,ka Lielais restarts var strādāt tikai tad, ja tas vienlaicīgi tiek uzspiests visai planētai vienlaicīgi, citādi tas var tikt paralizēts. Tieši tāpēc tikai globāla valdība ir risinājums visām globālajām problēmām. Bet tās valstis un sabiedrības, kuras nevēlas tādā iekļauties, riskē tikt izolētas no globālajām normām un atpalikt no digitālās ekonomikas – viņš brīdina.

Jebkāda autonomijas iniciatīva ir drauds Švāba imperiālista perspektīvai un tāpēc tai jātop apturētai.

“Indivīdi ir pieraduši asociēt savas dzīves ar dzīvesvietu, etnisko grupu, kultūru vai valodu. Bet saskarsme internet un dažādu ideju ienākšana no citām kultūrām nozīmē, ka šāda identitāte kļūst aizvien vairāk izskalota. Pateicoties migrācijai un pieejamiem kontaktiem, arī ģimenes struktūras tiek pārveidotas”

Patiesa demokrātija ir tajā pašā kategorijā. Švābs zina, ka lielākā cilvēku daļa nepiekritīs viņa plānam sagraut savas dzīves un kļūt par vergiem tehno-fašistu ekspluatācijas mašīnā, tāpēc dot tiem iespējas no tās izvairīties vienkārši nav opcija.

Tāpēc ‘akciju turētāja’ koncepts ir tik svarīgs šim projektam. Ja tajā tiek iesaistīta sabiedrība, tad tikai iluzori. Visi lēmumi ir pieņemti aiz priekškara. Švābs to atzīst – “Mums ir jānodibina dialogs starp akciju turētājiem, lai nodrošinātu sapratni un uzticību starp regulatoriem, organizācijām, profesionāļiem un zinātniekiem. Sabiedrība ir jāņem vērā, jo tai jāpiedalās demokrātiska tēla veidošanā biotehnoloģisko izstrāžu pielietošanai, kuras to ietekmēs”

Sabiedrība ir jāņem vērā – nevis ar to jākonsultējas. Un tās loma ir tikai piedalīties šajos procesos – bet iespējas izteikt savu viedokli vai apturēt šādu procesu virzību tai nav paredzētas. Tāpēc, ka procesa virzītāji un līderi ir tikai šī 1% nozīmētie izpildītāji. Šādu hierarhisko kontroli viņš dēvē par ‘cilvēces eksistences sistēmu menedžmentu” – tas ir polit korekts apzīmējums jēdzienam ‘totalitārisms”

Arī vēsturiskā fašisma viena no iezīmēm bija tā neiecietība pret citādi domājošiem un valdošās klases opozicionāriem. Tas viss bija jāizmēž, lai varētu uzsākt gatavošanos zibens karam.

To pašu garu mēs varam redzēt Švāba saucienos pēc elastīgas pārvaldes, kurā tehnoloģiskā attīstība padara iepriekšējos lēmumu pieņemšanas ciklus neadekvātus.

Frāze “pārvaldes modeļu reforma, lai tā atbilst jaunajām tehnoloģijām’ izsaka lietas būtību – tieši tāpat, kā fašismā, arī tagad sociālās struktūras nepieciešams pārveidot, lai tās atbilst ultra-kapitālismam un maksimālas peļņas gūšanai.

Šajā modelī valsts loma ir tikai izpildīt kapitāla uzdevumus, nevis tos kaut kādā veidā ierobežot. Kamēr valstij tiek atvēlēta liela loma šo korporāciju kontroles ieviešanā pār mūsu dzīvēm, regulatora funkcija tai netiek atvēlēta, jo tas var pazemināt peļņu.

Savā 2018. gada grāmatā Švābs apraksta iespējas apiet pastāvošās regulas datu privātuma kontekstā.

Viņš nāk klajā ar piedāvājumu, ka datu apstrādes un privātuma noteikumi var tikt atcelti ārkārtas stāvokļa laikā – tādā, kā pandēmija. Tas nodrošina kavējumu samazināšanos un atļauj tādu datu pārraidi un lietošanu, kas citādi būtu aizliegta normālos apstākļos. Un tā tikai dažus gadus vēlāk ir šāda pandēmija un šādas iespējas apiet iepriekšējos datu aizsardzības un ētikas likumus ir realitāte.

Tas gan nevarēja būt pārsteigums, jo viņa forums jau 2019. gada oktobrī modelēja fikcionālu pandēmijas scenāriju ar nosaukumu Event 201. Un viņš arī netērēja laiku, bet nāca klajā ar jaunu grāmatu Covid-19: The Great Reset, sadarbībā ar Thierry Malleret, kurš vada  tādu organizāciju kā Monthly Barometer – tā nodarbojas ar predikatīvo analīzi, ko izmanto privātie investori un lielo korporāciju vadītāji.

Grāmata publicēta šī gada jūlijā un tā skaidro pasauli, kāda tā būs pēc pandēmijas, vai pareizāk sakot, kādai tai jāizskatās, saskaņā ar Švāba idejām. Turklāt autori atzīst, ka kovid pandēmija ir viena no mazāk nāvējošām pēdējo 2000 gadu laikā un tās sekas uz veselību un mirstību būs ļoti maigas, salīdzinot ar iepriekšējām pandēmijām. Tai nav eksistenciālu draudu vai šoku, kas atstātu iespaidu uz planētas populāciju kā tādu.

Taču šī ‘maigā saslimšana’ tiek izmantota kā iegansts tam, lai realizētu bezprecedenta planētas un sociuma pārveidošanu un izravētu pašus cilvēcības pamatus kā tādus!

Cita starpā, viņi pievienojas arī ‘konspirologiem’, atzīstot saistību starp kovidu un 9/11- “visā pasaulē pēc šiem notikumiem tika ieviestas jaunas drošības pasākumu metodes, kameras, elektroniskas Id kartes, ielogošanās darbiniekiem un apmeklētājiem sistēmās kļuva par normu. Toreiz šādi pasākumi šķita ekstrēmi, bet šodien tie jau ir lietoti visur un kļuvuši par normu”

Kad jebkurš tirāns pasludina tiesības valdīt pār sabiedrību, neņemot vērā tās viedokli, viņi parasti izmanto savas ‘morālās tiesības’ to darīt, jo ir apgaismoti.

Tas pats attiecas arī uz kovida tirāniju, kas ir prelūdija Restartam, ko šī grāmata tā arī dēvē – apgaismotā vadība. Nedrīkst šo krīzi palaist garām, neiegūstot no tās maksimālu labumu – tā filozofē Švābs. Un protams, ka globālā kapitālistu elite dara visu iespējamo, lai šo labumu iegūtu, jau no pirmajām dienām stāstot mums, ka kaut kādu iemeslu dēļ nekas mūsu dzīvēs vairs nekad nebūs, kā agrāk. Grāmatas autori ir ļoti optimistiski “jaunā normālā” sludināšanā, par spīti pašu atzītajam, ka vīruss ir tikai maigs.

“Tas ir mūsu izšķirošais brīdis – daudzas lietas mainīsies uz mūžiem. Veidosies jauna pasaule. Sociālā nestabilitāte, ko izraisījis kovid, ilgs vēl gadiem un pat paaudzēm. Daudzi no mums zīlē, kad lietas atgriezīsies atpakaļ pie normālā. Īsa atbilde ir – nekad”

Viņi iet pat tik tālu, ka ierosina vēsturisku atdalīšanu starp ‘pirmspandēmijas ēru’ un ‘postepidēmijas pasauli”

Jau 2016. gadā Švabs meklēja jaunus veidus, kā izmantot tehnoloģijas tam, lai izmantotu uzvedību un sprediķoja –“tehnoloģiskās revolūcijas apjomi radīs tāda mēroga ekonomiskās, sociālās un kulturālās izmaiņas tik fenomenālās proporcijās, ka to ir gandrīz neiespējami iztēloties”

Bet šajā grāmatā abi autori atzīst – “pēc pirmā acu uzmetiena pandēmija un dabas aizsardzība šķiet ļoti attālas, bet tās ir daudz ciešāk saistītas, kā mēs domājam”

Un šī saikne ir tajā, ka gan klimatu, gan vīrusu izmanto tam, lai realizētu vienotas pasaules valdības projektu – abas ir planetāra rakstura problēmas un abas var atrisināt tikai ar planetāra mēroga sadarbību.

Sākotnēji šo projektu bija paredzēts virzīt tikai caur klimata histēriju, bet acīmredzami, ka ar visu Tunbergas publicitāti un lielo atbalstu visu valstu valdībās bija par maz, lai izraisītu pasaules sabiedrības reakciju. Taču kovidšovs kalpo Švāba plāniem lieliski, jo tas rada daudz straujāku ārkārtas stāvokli un viss process var tikt paātrināts daudzkārtīgi.

“Galvenā atšķirība starp laika nogriežņiem pandēmijas gadījumā un klimata pārmaiņās ir tas, ka pandēmijas risks prasa tūlītēju rīcību un tas dod gatavu rezultātu, kamēr klimata izmaiņas gan prasa ātru rīcību, bet rezultāti pieejami tikai pēc noteikta laika”

Tādejādi Švābam un viņa draugiem kovids ir lielisks akselerators visam, ko viņi gribēja uzspiest planētai jau gadu desmitiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s