Lielais Restarts – Klauss Švābs un tehnokrātiskais fašisms – I daļa.

Daudzi būs jau dzirdējuši par jēdzienu  Lielais Restarts. Esmu par to rakstījis jau vairākas reizes, tas tagad tiek arī atklāti reklamēts masu medijos un tam ir sava mājas lapa. Tā ir tā pati Jaunā pasaules kārtība. To šobrīd cenšas ieviest kovidšova aizsegā un tikai tas ir vienīgais iemesls visam notiekošajam, nevis vīruss. Taču, lai saprastu to, cik ļauns un nežēlīgs ir šis plāns, cik izsmalcināti velnišķīga ir šī fantasmagorija, mums ir rūpīgi jāiepazīstas ar tā galveno arhitektu. Un tas ir Pasaules Ekonomiskā foruma tēvs – Klauss Švābs. Izlasot viņa tēzes un idejas, ikvienam vajadzētu būt skaidram, ka šis projekts ir totāla planētas paverdzināšana un tajā mēs vairs nebūsim pat cilvēki. Tāpēc ir pēdējais laiks visiem kopā sacelties un izglābt Zemi no šī neprāta. Materiāls būs vairākās daļās, jo tas ir apjomīgs un vienā reizē gūti izlasāms.

Dzimis Rāvensuburgā 1938. Gadā, Klauss Švābs ir Ādolfa Hitlera Vācijas bērns – tā bija policejiska režīma valsts, būvēta uz bailēm un vardarbību, smadzeņu skalošanu un kontroli, industriālismu un eigēniku, dehumanizāciju – latviski varētu teikt – atcilvēkošanu un attīrīšanu no visa liekā, lai realizētu grandiozu un stindzinošu vīziju par jaunu pasaules kārtību, kas ilgs tūkstoš gadus.

Un tā arī Švābs ir veltījis savu dzīvi tam, lai atkal atjaunotu to pašu šausmu stāstu un pārvērstu to realitātē ne vien Vācijā, bet šoreiz visā pasaulē. Vēl sliktāks ir viņa tehnokrātiskā fašisma vīzijas savijums ar trans humānisma idejām, kas savieno cilvēkus un mašīnas dažādos ‘interesantos analogās un digitālās dzīvības sajaukumos”, kur mūsu ķermeņi tiks inficēti ar ‘viedputekļiem’ un policija spēs lasīt mūsu domas. Un kā mēs redzam, viņš un kompānija izmanto kovida krīzi tam, lai apietu demokrātisko atbildību, atslēgtu opozīciju, paātrinātu savus plānus un uzspiestu visai cilvēcei pret tās gribu to, ko dēvē par Lielo Restartu. Pats Švābs, protams, nav nacists klasiskā izpratnē, nav arī nacionālists vai anti-semīts.

Bet 21.gs fašisms ir atradis citas izpausmes formas, caur ko turpināt savu pamata ideju – pārveidot sabiedrību tā, lai tā atbilst kapitālismam ar autoritatīvām metodēm.

Šis jaunais fašisms šodien tiek virzīts caur globālo pārvaldi, bio drošību, jauno normālo un IV Industriālo revolūciju.

Un Švābs, Pasaules Ekonomikas foruma dibinātājs un izpilddirektors, tup šīs matrices centrā kā zirneklis gigantiskajā tīklojumā.

Oriģinālais fašistu projekts, Itālijā un Vācijā, bija valsts un biznesa savienotājs. Kamēr komunisma redzējums ir pārņemt biznesu un industriju tā, lai tas vismaz teorētiski kalpo sabiedrībai, tad fašisms ir tikai un vienīgi valsts izmantošana tam, lai aizsargātu bagātās elites intereses. Šo pieeju tad Švābs arī turpināja pēckara Vācijā, kad 1971. gadā nodibināja Eiropas Menedžmenta forumu, kam bija ikgadējas sanāksmes Davosā, Šveicē. Tur viņš izplatīja savas idejas par ‘akciju turētāju’ biznesa ciešu sadarbību ar valdībām. Šāda kapitālisma modelis ir aprakstīts Forbes žurnāla rakstā – tas ir kompānijas fokuss uz visu savu akciju turētāju vajadzību izpildi

https://www.forbes.com/sites/stevedenning/2020/01/05/why-stakeholder-capitalism-will-fail/#1fcc9aa4785a

Kā vēsta šis raksts, tad pat ierastā biznesa vidē tas nozīmē to, ka firmas var privāti šķiest naudu to akciju turētājiem un direktoriem, bet ārēji saglabāt altruisma un labdarības masku. Bet plašākā sociālā kontekstā šāds kapitālisma modelis principā atmet demokrātijas idejas kā tādas, nodrošinot korporatīvo interešu izpildi pirmajā vietā. Sabiedrība vairs netiek uzskatīta par dzīvu organismu, bet tikai par biznesa iespēju, kur visu cilvēku aktivitātes jēga ir tikai nest peļņu korporācijām.

Šīs idejas Švābs izklāstīja jau 1971. gada grāmatā “ Moderne Unternehmensführung im Maschinenbau”, kur šis jēdziens ‘akciju turētājs’ aizstāj cilvēkus ka dzīvas personas, brīvus pilsoņus vai sabiedrības pārstāvjus – tie kļūst par otrās šķiras dalībniekiem gigantiskā biznesa plānā. Katras personas dzīves jēga ir dod ilgtermiņa ieguldījumu un labklājību šajā plānā – citiem vārdiem sakot, cilvēka uzdevums ir aizsargāt un vairot kapitālistu elites bagātību.

Tas kļuva vēl skaidrāks 1987. gadā, kad Švābs pārdēvēja savu Eiropas Menedžmenta Forumu par Pasaules Ekonomisko forumu.

Forums sevi paskaidro savā mājas lapā – tā ir globāla platforma publiski-privātai sadarbībai, kura veido partnerattiecības starp biznesmeņiem, politiķiem, intelektuāļiem un citiem sabiedrības līderiem, lai nospraustu un apspriestu atslēgas vadlīnijas globālai attīstībai.

Lūk – partnerattiecības, ko forums veido, ir paredzētas, lai aizvietotu demokrātiju ar globālu diktatūru, kurā ielikti un neviena nevēlēti indivīdi strādā ne sabiedrības labā, bet nodrošina kapitālistu elites jeb 1% pārvaldi, kurā publikas ietekme ir samazināta līdz neiespējamībai kaut ko ietekmēt. Savās grāmatās šai publikai Švābs izpaužas ar divkosīgām klišejām. Vieni un tie paši tukšie termini tiek atkārtoti atkal un atkal. Grāmatā  “Shaping the Future of the Fourth Industrial Revolution: A Guide to Building a Better World“viņš runā par dažādiem labumiem un partnerattiecībām, kas viss nodrošinās jauku un pārticīgu nākotni.

Bet aiz šiem jaukajiem vārdiem, patiesā motivācija šim akciju kapitālismam ir ekspluatācija un peļņa.

Piemēram, savā 2016. gada grāmatā “IV industriālā revolūcija” Švābs raksta par darba ‘ūberizāciju’ un tiem labumiem, kas pieejami digitālajā ekonomikā – tā kā dažādas cilvēkresursu platformas apzīmē viņus par pašnodarbinātiem, viņiem uz šo brīdi nav jāmaksā minimālās algas, darba devēju nodokļi vai sociālās iemaksas.”

Tāda pati kapitālista attieksme spīd cauri arī viņa attieksmē pret cilvēkiem, kuri tuvojas savam darba mūža noslēgumam un kam nepieciešama pelnītā atpūta.

“Novecošanās ir ekonomiska problēma, kamēr pensionēšanās vecums nav drastiski pacelts, lai arī gados vecos ļaudis var turpināt izmantot kā darba spēku (ekonomiska imperatīva, kam ir daudz ekonomiska labuma) darba spējīgo cilvēku skaits krītas, savukārt atkarīgo veco skaits pieaug”

Viss viņa pasaulē ir reducēts uz ekonomiskiem izaicinājumiem, imperatīvām un labumiem – tikai valdošai kapitālistu klasei.

Progresa mītu jau ilgu laiku izmanto šis 1%, lai pārliecinātu cilvēkus pieņemt tās tehnoloģijas, kuras domātas, lai mūs izmantotu un kontrolētu un Švābs arī deklarē, ka IV Industriālā revolūcija pārstāv nozīmīgu cerību cilvēces attīstībā, kas kopš 1800. gada ir nodrošinājusi dzīves kvalitātes uzlabošanos miljardiem cilvēku.

Viņš norāda – IV Industriālā revolūcija ir pilnīgi jauna nodaļa cilvēku attīstībā un līdzīgi, kā pirmās trīs, atkal tiek dzīta uz priekšu, pateicoties jaunām tehnoloģijām.

Bet tehnoloģijas, kad aiz tām stāv kapitālisti, nekad nav bijušas sabiedrības labumam, bet tikai viņu peļņai un tas pats turpināsies arī Švāba revolūcijā.

“Šīs tehnoloģijas ievērojami uzlabo iespējas sajust, saskaitīt, organizēt, darīt un piegādāt. Tās piedāvā pilnīgi jaunus veidus, kā piešķirt pievienoto vērtību organizācijām un pilsoņiem”

Ja šis jēdziens ‘radīt vērtību’ nav skaidrs, tad tiek dots piemērs – “Drons demonstrē jaunu veidu, kā samazināt darba devēja izmaksas un tas strādā starp mums tur, kur kādreiz vajadzēja izmantot īstus cilvēkus” Šajā grāmatā Švābs iet diezgan dziļi šajā tēmā.

Viņš paskaidro arī sekojošo “Ātrāk, kā lielākā daļa domā, dažādas profesijas, kā advokāti, finanšu analītiķi, ārsti, žurnālisti, grāmatveži, bibliotekāri un daudzas citas tiks daļēji vai pilnībā automatizētas. Tehnoloģijas attīstās tik ātri, ka jau ap 2025. gadu 90% visu ziņu medijos var tikt ģenerētas ar algoritmiem un lielākai daļai vairs nebūs vajadzīga cilvēka iejaukšanās – izņemot, protams, algoritma programmētājus”

Tāds ir Švāba entuziasms, kad viņš sola šo revolūciju, kura pašos pamatos izmainīs veidu, kā mēs dzīvojam, strādājam un veidojam attiecības viens ar otru.

 Tikpat liels entuziasms ir jūtams viņa teiktajā par cilvēku savienošanos ar mašīnām.

“Iedomājieties tās bezgalīgās iespējas, kad miljardi cilvēku ir savienoti ar mobilām ierīcēm, kas dod līdz šim nepieredzētu datu apstrādes jaudu, datu glabāšanas iespējas un piekļuvi zināšanām. Vai padomājiet par tehnoloģiskiem savienojumiem, mākslīgo intelektu, robotiem, Lietu internet, autonomiem transporta līdzekļiem, 3D printēšanu, nanotehnoloģijām, biotehnoloģijām, kvantu datoriem un visu pārējo. Daudzas no tām vēl ir izstrādes stadijā, bet tās ātri virzās uz priekšu, papildinot viena otru, sapludinot fizisko, digitālo un bioloģisko pasauli’

Viņš runā arī par aizvien lielāku digitālās izglītības apjomu, kas ietver virtuālās realitātes, sensorus mājās, drēbēs un aksesuāros, datu platformām un viedajām pilsētām. Visas lietas būs viedas un savienotas ar internet – un tas attieksies arī uz dzīvniekiem – arī tīklā savienoti lopi varēs komunicēt caur mobilo tīklu.

Klausam patīk ‘gudro šūnu fabriku” ideja, kas var iedarbināt straujāku vakcīnu izstrādes procesu un lielo datu tehnoloģijas. Un tas viss nodrošinās jaunus un inovatīvus veidus, kā apkalpot pilsoņus un klientus un mums būs jābeidz pretoties biznesam, kas ievāc un tirgo visus mūsu personīgos datus.

Nodrošināt uzticību datiem un algoritmiem, kas pieņems lēmumus, būs ļoti būtiski. Pilsoņu bažām par viņu privātumu jātop izdzēstām no viņu domāšanas. Beigās viss šis grozās tikai un vienīgi ap peļņu, vai vērtību, kā Švābam labpatīk to dēvēt savā 21.gs fašisma modelī.

Šīs pašas tehnoloģijas ar 5G palīdzību pēc būtības ir absolūts drauds mūsu brīvībai, jo Klauss paziņo arī sekojošo – “IV Industriālās revolūcijas līdzekļi nodrošina arī jaunas izsekošanas un kontroles iespējas. Taču tas netraucē tās rādīt pozitīvā gaismā, jo “tādā veidā iespējams samazināt noziedzību, pateicoties kamerām, sensoriem un sejas atpazīšanas sistēmām uz katra stūra” Bet tas nebūt nav viss – šīs tehnoloģijas spēj ielauzties arī mūsu prātos, lasīt domas un ietekmēt uzvedību.

Klauss pravieto –“Uzlabojoties šīm iespējām, likumsargu instancēm radīsies kārdinājums izmantot tās, lai veiktu iespējamas kriminālas aktivitātes izvērtēšanu un pat iegūt informāciju no cilvēku smadzenēm. Pat robežas šķērsošana kādu dienu var ietvert smadzeņu skanēšanu, lai izvērtētu indivīda potenciālo uzvedību šajā valstī”

Viņa sajūsma šajā zinātniskās fantastikas lauciņā, kas gan nemaz vairs nav nekāda īpaša fantastika, aiziet arī līdz tādām idejām, ka nākotnes biznesa modelis būs savu domu tirgošana citiem, lai ietaupītu laiku un rakstītu soctīklos tikai ar domām vien.

Jo tālāk Švāba pasaulē, jo neprātīgākas šķiet viņa idejas. Taču šī ir ārkārtīgi ietekmīga figūra un atrodas Jaunās Pasaules Kārtības pašā epicentrā un viņš ir 100% trans humānists ar sapni izbeigt visu dabisko dzīvību uz Zemes. Tādu vēsti viņš atkārto atkal un atkal, lai pārliecinātos par to, ka mēs esam gana labi brīdināti.

“IV Industriālās revolūcijas inovācijas, no biotehnoloģijām līdz mākslīgajam intelektam pārveido sapratni par to, kas ir cilvēks.”

“Nākotnē mūsu uzskati par to, kas ir cilvēks no bioloģiskā un sociālā skatu puncta, tiks pārvērtēti.”

“Jau šobrīd panākumi neirotehnoloģijās un biotehnoloģijās spiež mūs jautāt, ko nozīmē būt cilvēkam.”

Tās ir Klausa tēzes, kas atkārtojas bez mitas. Vēl detalizētāk viņš to apraksta savā grāmatā – šīs tehnoloģijas neapstāsies tikai apkārt mums fiziskajā pasaulē-  tās kļūs par daļu no mums. Patiešām, daudziem jau viedtālrunis ir kļuvis gluži kā organisma sastāvdaļa. Šodienas ārējās ierīces, kā austiņas vai planšetes neapšaubāmi tiks iemontētas mūsu organismos un smadzenēs. Endoskeleti un prostētiskās ierīces palielinās mūsu fizisko spēku, bet sasniegumi neirotehnoloģijās palielinās kognitīvās spējas. Mēs varēsim labāk manipulēt ar gēniem sev un saviem bērniem. Un tas rada jautājumu – kur ir līnija starp cilvēku un mašīnu? Ko nozīmē būt cilvēkam?

Cilvēka ‘uzlabošanai’ grāmatā veltīta vesela nodaļa.

Tur sniegti dažādi apraksti par to, kā jaunās tehnoloģijas burtiski kļūs par daļu no mums un nākotni veidos dažādi kiborgi jeb “interesanti digitālās un analogās dzīves sajaukumi”, kas izmainīs mūsu dabu kā tādu.

“Šīs tehnoloģijas operēs mūsu bioloģiskajā sistēmā un izmainīs to, kā mēs komunicējam ar pasauli. Tās spēj pāriet robežu starp prātu un ķermeni, uzlabot mūsu fiziskās iespējas un atstāt paliekošu iespaidu uz visu dzīvo”

Nekādi ierobežojumi nepastāv – Švābs turpina sapņot par aktīviem implantējamiem mikro čipiem, gudrajiem tetovējumiem, bioloģisko skaitļošanu un organismiem pēc pasūtījuma. Viņš ir priecīgs paziņot, ka sensori, atminas pārslēgi un citas tehnoloģijas var tikt implantētas arī zarnu trakta baktērijās, ka ‘viedie putekļi’ spēs paši sevi organizēt cilvēka ķermenī un implantētās ierīces spēs lasīt smadzeņu viļņus un sazināties ar domām agrāko vārdu vai rakstības vietā.

Sintētiskā bioloģija – tas ir Švāba redzējums, kādā tehnokrātu pasaules pārvaldnieki varēs izmainīt cilvēku organismus, rakstot DNS vajadzīgo informāciju.

Ideja par to, ka cilvēkiem var tikt ierakstītas pilnīgi svešas atmiņas pa tiešo smadzenēs, šķiet slima normālam cilvēkam, bet Klausam tā ir iespēja saslēgt cilvēku smadzenes caur implantiem un nanobotiem vienotā kompjūterā. Protams, var sevi mierināt ar domu, ka tas viss ir kapitāla vairošanai, jo tas veido pavisam jaunas ‘vērtību sistēmas’, kā to dēvē pats Klauss.

Un kā ar organiskā materiāla bioprintēšanu, vai ideju par to, ka dzīvniekus var inženierēt tā, lai no tiem iegūtu farmācijas produktus un citus ārstēšanas līdzekļus? Morāle, ētika? Nekā tamlīdzīga. Viss ir labi Klausa pasaulē, kurš šajā sakarā priecīgi paziņo – “Nav tālu laiks, kad govis tiks mākslīgi veidotas, lai ražotu savā pienā asinis sarecinošu vielu. Zinātnieki jau veido cūkas genomu, lai tajās varētu audzēt cilvēku transplantācijai derīgus orgānus.”

Tālāk kļūst vēl pretīgāk. Kopš nacistiskās Vācijas velnišķīgās eigēnikas programmas, tāda zinātne cilvēku sabiedrībā netika pieļauta. Bet tagad tai atkal tiek dota zaļā gaisma gēnu pārrakstīšanas sakarā. “Tagad ir daudz vieglāk manipulēt ar cilvēka genomu jau embrija stadijā un tas nozīmē, ka mēs drīz redzēsim bērnus pēc pasūtījuma – tādus, kuriem tiek piešķirts specifisks izskats vai tie ir noturīgi pret specifiskām slimībām”

Jau savā 2002 gada trans humānisma darbā “Es, kiborgs” tā autors Kevin Warwick paredz – “Cilvēki varēs attīstīties, pieņemot sevī super-inteliģenci un ekstra iespējas, ko dos nākotnes mašīnas, savienojoties ar tām. Tas virza uz jaunas sugas izveidošanos, ko zinātniskā pasaule pazīst kā kiborgus. Tas nenozīmē, ka visiem jākļūst par tādiem, Ja jūs esat laimīgs ar savu cilvēka statusu, tad lai tā būtu. Bet es brīdinu –tāpat, kā cilvēki atdalījās no pērtiķiem, arī kiborgi atdalīsies no cilvēkiem. Un tie, kas paliks cilvēki, pēc būtības būs zemāka suga. Tādi paši, kā šodienas pērtiķi salīdzinot ar mums”

Līdzīgu nākotni mums paredz arī Švābs, ieskicējot uzlabotu trans humānistu eliti atdaloties no dabiski dzimušiem necilvēkiem. “Mēs esam radikālas sistēmiskas pārmaiņas priekšā un tas prasa cilvēcei adaptēties bez apstājas. Tā rezultātā mēs piedzīvosim polarizētu pasauli, kuru iezīmēs tie, kuri pieņem pārmaiņas un tie, kuri tām pretojas. Tas rada iespējas nevienlīdzībai, kurā tie, kuri pretojas, būs zaudētāji visos veidos, arī materiālā ziņā. Tas savukārt var radīt tādu klašu cīņu, kādu mēs vēl nebūsim redzējuši”

Turpinājums sekos.

1 Comment

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s