Maskas un plaušu fibroze.

Esam aplūkojuši masku uztiepšanas rituālo nozīmi, kā arī skābekļa trūkuma ietekmi uz smadzenēm. Tas arī ir izraisījis varas mediju sašutumu un atbildes reakciju, tāpēc tiek štancēti pierādījumi tam, ka maskas neesot kaitīgas. Jā, šim masku šovam ir liela nozīme viņu plānos. Tāpēc šoreiz piedāvāju iepazīties ar vēl kādu pētījumu šai sakarā, kurš demonstrē masku nēsāšanas kaitīgumu vēl no cita skatu punkta, par kuru varbūt ir mazāk domāts. Un proti – maskās esošās mikrodaļiņas spēj izraisīt ļoti nopietnas plaušu problēmas, līdz pat fibrozei. Tālāk tulkojums no teksta:

“Līdz šim brīdim masveida masku nēsāšanai nav bioloģiskas vēstures. Ir svarīgi ņemt vērā iespējamos iznākumus šim eksperimentam, kas vērsts uz visu sabiedrību. Sekas indivīdu veselībai šobrīd nav zināmas. Maskoto indivīdu  ieelpošanas plūsma ir izmērāmi lielāka, kā tiem, kas maskas nenēsā. Šis pētījums attiecas uz maskām, kas tikko izņemtas no iepakojuma un arī uz mazgātām auduma maskām. Uz visām ir redzamas vaļējas daļiņas. Ja katra svešā daļiņa un šķiedra katrā maskā ir droša un nav noraujama ar gaisa plūsmu, tad nepastāv risks tās ieelpot. Taču, ja pat neliela daļa no šīm šķiedrām atdalās elpošanas procesā, vai masku ražošanas procesā tajās uzkrājas daļiņas vai putekļi, tad pastāv iespēja iešņaukt visu šo materiālu ne tikai elpceļos, bet arī dziļi plaušās, kas savukārt var izraisīt patoloģiskas sekas.

Deguns un mute ir kā vārti uz plašām visiem sauszemes iemītniekiem. Nav vēsturē zināma tāda suga, kas labprātīgi vai piespiedu kārtā uzsākusi bloķēt šo ceļu uz savām plaušām. Mums nav tādas sugas bioloģiskas vēstures un informācijas par to, kā šāda suga varētu piemēroties vai izdzīvot šādas prakses ietvaros.

Taču nesen, 2020 gada vidū visa pasaulē un dažās valstīs daudz vairāk, kā citās, masku nēsāšana ir kļuvusi par ikdienu. Vai tas būtu valdības prasību dēļ, vai darba devēju ierosinājumu, vai sociālā spiediena dēļ, bet šo prasību iemesls ir bailes no kovida un vēlme pasargāt sevi no tā. Cilvēkiem ir radīts iespaids, ka sejas un deguna aizsegšana samazina kovid izplatību.

Publikas reakcija uz to pamatā ir lietot vienreizējās ķirurģiskās maskas, kā dažādas auduma maskas un aizsegus.

Iepriekšējos gados veiktie pētījumi nospiedošā vairumā demonstrē, ka tam nav vērā ņemama labuma, īpaši kas attiecas uz vīrusa infekciju pārnēsāšanu un ka pastāv labi zināmi riski.

Optimālais skābekļa daudzums cilvēkam ir aprēķināts bez traucējumiem elpceļos. ASV darba drošības administrācija OSHA ir aprēķinājusi šo daudzumu starp 19.5-23.5%. Agrāk, pirms kovida ēras, OSHA prasība bija, ka ikviena telpa, kur šis saturs ir mazāks par 19.5%, ir uzskatāma par darbam nepiemērotu un nedrošu attiecīgajiem darbiniekiem.

Zem maskas šis skābekļa % vidēji sastāda tikai 17.4% jau dažās sekundēs pēc uzlikšanas. Tā kā skābeklis ir absolūti nepieciešams dzīvībai, dzīvnieki un cilvēki ir izstrādājuši spēju sajust izmaiņas tā koncentrācijā un piemēroties tam. Sāk strādāt kompensācijas mehānisms un ķermenis sāk uzņemt skābekli, straujāk elpojot.

Tad rodas jautājums –ja elpojamā plūsma ir straujāka maskas nēsāšanas dēļ, vai katra tās daļiņa un šķiedra ir pietiekoši stingra, lai to nevarētu ieelpot plaušās maskas nēsātājs?

Ieelpotās kokvilnas šķiedras spēj izraisīt plaušu virsmā dažādas izmaiņas un ar sarkano spektrometru ir atklāts, ka to efekts ir tāds pats, kā ieelpotai celulozei. Kokvilna un zīds rada plaušu bojājumus tekstila industrijā strādājošiem. Viņos tas izraisa dažādus efektus, kā astmu.

Tāpēc ir ļoti būtiski, lai šķiedras un dažādas daļiņas pat nanometru izmēros ir stingras un neatdalās no maskām.

Vienreizējās ķirurgu maskas ir ražotas no sintētiskās šķiedras, ieskaitot polimērus, tām ir iekšējais slānis un ūdens necaurlaidīgs ārējais. Šis pētījums demonstrē, ka šīs šķiedras spēj atdalīties, defragmentēties un sadalīties mazākās vienībās.

Sintētiskās šķiedras izpēte parāda saistību starp to ieelpošanu dažādām bronhu problēmām – astmu, alveolītu, hronisko bronhītu un pneimoniju. Kamēr dažas no šīm slimībām ir novēršamas, citas jau izveidojušas plaušu fibrozi.

Ir fiksēta arī biomasas veidošanās, katrā masku tipā, pat pēc pirmās lietošanas sterilā vidē. Runāšana, lietojot masku, ievērojami palielina šīs biomasas veidošanos sejas pusē.

Plaušu fibroze ir viena no briesmīgākajām kaitēm, ko var piedzīvot. Tā nogalina lēnām, sabiezinot plaušu ārējo apvalku, aizsedzot alveolas un samazinot skābekļa ieplūdi. Tā pasliktinās laika gaitā un smacē savu upuri ļoti pakāpeniski. Tradicionālā medicīna neko nepiedāvā, arī zāles vai radiācija nevar izmainīt tos bojājumus, ko plaušās radījis šis ieelpoto atkritumu slānis. Arī ķirurģija nevar atbrīvot plaušas no šī pārklājuma, kurš lēnītēm nogalina attiecīgo cilvēku. Arī homeopātija, augi vai jebkāda zināma viela nespēj šeit palīdzēt. Vienīgā aizsardzība ir nepieļaut šo mazo daļiņu iekļūšanu plaušās.

Šīs daļiņas, pat nanodaļiņu izmēros, var sākt fibrozes procesus, formējot brīvos radikāļus. Oksidatīvais stress izsauc iekaisuma procesus un plaušu virsmas atbildes reakciju. Patogēniskā stadija sākas tad, kad II tipa alveolas tiek savainotas un epitēlija nesadzīst līdz galam. Daļiņu izmērs, kas izraisa šādu fibrozi, var būt nanometri vai mikrometri. Ar gaisu ieelpotās nanodaļiņas ir īpaši bīstamas plaušām, jo tās spēj arī iekļūt šūnās, asinīs un limfā, aizsniegt kardiovaskulāro sistēmu un pat nervu centrālo sistēmu.

Mēs ar mikroskopu izpētījām dažādu tipu masku sejas pusi, izņemot tās no iepakojuma, kā arī vienu dienu lietotu un pēc tam izmazgātu masku.

Katra no šīm maskām satur ievērojamu daudzumu dažādu nepazīstamu šķiedru – vismazāk to bija N95 maskai. Visas pārējās uzrādīja vaļējas daļiņas un šķiedras katrā vizuāli redzamā laukā. Visvairāk daļiņu bija izmazgātai maskai.

Ķirurģiskās maskas uzrāda arī ražošanas procesa laikā pievienotās daļiņas, kā izkusuša polietilēna druskas termiskās apstrādes laikā.

Medicīnas personāls ir īpaši apmācīts nekad neaiztikt masku citās vietās, kā tikai tam paredzētās. Citādi maska uzskatāma par nederīgu. Bet sabiedriskās vietās cilvēki maskas ņem rokās visos iespējamos veidos. Turklāt pat tikko no iepakojuma izņemtas maskas uzrāda vaļējas šķiedras, kuras nedrīkstētu ieelpot. Gan kokvilnas, gan polimēra apģērbi, ja tos lieto jebkādu citu ķermeņa daļu apsegšanai, neuzrāda pataloģijas, izņemot, ja tos lieto elpceļu aizsegšanai. Straujāka elpošana, cenšoties kompensēt trūkstošo skābekli, rada daudz lielākas iespējas ieelpot šīs vaļējās daļiņas. Tas rada satraukumu par to, kāda kopējā bioloģiskā un organiskā masa tiek ieelpota un nogulsnējas plaušās. Simtiem miljonu masku nēsātāju šai situācijā rada nopietnas bažas”

Pilnais pētījums ir šeit.

https://www.researchgate.net/publication/344360577_Masks_false_safety_and_real_dangers_Part_1_Friable_mask_particulate_and_lung_vulnerability

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s