Mosties, svabadais gars!

Paskatieties uz šo attēlu. Tas ir ANO prognoze mūsu valstij un tautai. Tajā redzam to, ka līdz 2100. gadam populācija šeit samazinās vēl par 40%. Un mēs arī zinam un esam lasījuši vēl daudz un dažādas prognozes un secinājumus par to, ka Latvija šobrīd ir viena no straujāk izmirstošām nācijām pasaulē.

Taču tagad paskatīsimies uz to no citas puses. Ko patiesībā nozīmē šī prognoze? Lai saprastu, kādi ir globālistu elites darbības principi, ir jādomā tāpat, kā viņi. Un tad šī nav nekāda prognoze – tas ir rīcības un darbības plāns. Scenārijs. Ja ir scenārijs, tad tā realizācijai tiek īstenoti nepieciešamie apstākļi un piešķirti kaut kādi resursi.

Padomājiet par to no šāda aspekta- uz kā var balstīties šāds scenārijs turpmākiem 80 gadiem, kurā notiek tikai strauja mūsu izmiršana? Kas to ir paredzējis un kāpēc tas vispār ir iespējams? Tas nevar tā notikt tāpat vien, dabiski, jo vēsturiski jebkura populācija, ja tai netraucē, parasti spēj organizēties, vairoties un realizēt sevi kā etnosu. Vēl jo vairāk, ja tam ir valsts, kurā valda veselīga ideoloģija un pārvaldes struktūras realizē tādu darbību, kura sekmē tautas skaitlisko un kultūrvēsturiskās identitātes saglabāšanos, kas pēc būtības arī ir valsts jēga un uzdevums.

Taču acīmredzami, ka šeit un arī ļoti daudzās citās valstīs šobrīd notiek tieši pretēji procesi – tādi, kas tendēti uz iedzīvotāju skaita samazināšanu un globalizāciju, kultūrvēsturisko sakņu izpostīšanu un dažādu naidīgu ideoloģiju cilvēku apziņās.

Neviens no pēdējo 30 gadu laikā pieņemtiem likumiem, lēmumiem un varnešu izdarībām nav bijis vērsts uz to, lai realizētu valsts patieso funkciju – rūpēties par tautas saglabāšanu. Tiek darīts viss iespējamais, lai tā sabruktu un izzustu.

To, kas patiesībā notiek, ir grūti aptvert, ja cilvēks lasa tikai varas ziņas un redz lielveikalos piekrautus ratus un ārpusē dārgas automašīnas. Uz kredīta.

Bet ārpus tā visa patiesība ir skaudra. Nesen biju apciemot Teiču rezervātu. Arī tur ir tipisks Latvijas veiksmes stāsts – 400ha zemes ap rezervātu pieder kādam vācietim, kuram Latvijā kopumā pieder pāri par 7000ha – šo zemi ap rezervātu viņš nosolījis, jo tēvam pieder Vācijā banka un neviens vietējais pat netika laists tuvumā šai zemei. Un tas ir vietējās pašpārvaldes apzināts lēmums.

Ja agrāk tajās vietās bija saimniecība pie saimniecības, kurā katrā dzīvoja kāda dzimta un kopa savu zemi, kas tur ir neparasti auglīga, tad šobrīd tā vietā ir saindēti 400ha ar ķīmiju, kuras dēļ kalst simtgadīgi ozoli, tiem apgriež zarus, lai netraucē kombainiem un vietējās upītes piesārņotas. Bet tā ir unikāla kultūrvēsturiska vieta, 7-9 gs apdzīvoto vietu atradumi, kara cirvji, saktas, zvārgulīši, kas skan tikpat dzidri, kā pirms 1300 gadiem un rotājumi ar sen zudušo prūšu valodas zīmēm.

Iedomājieties, cik daudz saimniecību, cilvēku un pārtikušu ģimeņu agrāk bija tajos 7000ha, kamēr tagad ir tikai viena liela vācu barona muiža, kur viņam kalpo ap 30 cilvēkiem. Tas ir viss.

Un cik tādu stāstu nav pa visu Latviju? Vēl 90to vidū, kad es gāju pamatskolā nelielā lauku pilsētā, es taču atceros, cik tur mēs bijām daudzi bērni paralēlajās klasēs, viss pagalms un dārzi bija pilni, skraidījām sunīšos. Un toreiz arī blakus pagastos vēl bija savas skolas.

Taču tagad, braucot tur garām, ar skumjām redzu, ka viss ir pilnīgi tukšs – knapi savākts pa pustukšai klasītei katram gadam, neskatoties uz to, ka visas citas skolas apkārtnē jau slēgtas un šī ir vienīgā.

Tā darbojas šis scenārijs. Tāpēc mums ir jāsaprot, ka pats svarīgākais, ko ir jāizdara, ja mēs ejam tagad uz pasākumu 10. oktobrī, vai arī neejam – nevis domāt par kādas personas ambīcijām vai kādiem sīkiem politiskiem kašķiem, bet apzināties, ka uz mums ir iedarbināts šis, globālais iznīcināšanas scenārijs, kura realizācijai ir iecelta patreizējā vara – kādreiz bija tāda partija Latvijas Ceļš. Paskatieties uz šo atttēlu vēlreiz un Jūs redzēsiet, kur tas ved. Viss pārējais, tai skaitā kovidšovs un viss, ko dara varneši, ir tikai un vienīgi šī uzdevuma realizācijai. Atbrīvot šo teritoriju no vietējiem un atdot to šādiem vācu vai dāņu baroniem.

Ja vietējā vara kalpotu savas tautas interesēm, tad varētu būt pavisam citādi- ja valstī zemi ļauj iegūt pirmkārt vietējiem, rada labvēlīgus ekonomiskus apstākļus tautsaimniecībai, tad procesi ir pavisam citi – nav iemesla visiem pašlikvidēties, pārdot zemes dažiem muižturiem vai atstāt bezcerīgu valsti, kurā viss tiek tīšām veidots, lai tā notiek.

Tāpēc šāds negatīvais scenārijs ir vispirms jāizdzēš kolektīvajā apziņā un pilnībā jānomaina visa platforma, uz kuras tas balstās un tā sistēma, kas radīta, lai to izpildītu. Un Jūs nevarat ar to tirgoties, to apiet vai to uzvarēt, kamēr neesat apziņā sapratuši, ka tikai izejot ārpus šī šaha dēļa, ir iespējams realizēt citu, savu un tautai labvēlīgu scenāriju.

Tieši tam ir jāvelta tas kopējais psihiskais spēks un pozitīvā domāšana, ja tāda veidosies 10. oktobrī. Bet tikmēr kādreiz brīvo ļaužu apmetņu vietās rūs kara cirvji un gaida, kad modīsies tautas gars, lai reiz patriektu svešos kangarus no savas zemes.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s