Demokrātiskā varas maiņa – oligarhu radīta ilūzija.

Vai Jūs līdz šim esat uzskatījis, ka formālās varas maiņa ik pēc noteikta termiņa, tas ir pozitīvs rādītājs un apliecina, ka valstī valda patiesa demokrātija, bet, ja kāds valstsvīrs valda vairākus termiņus vai pat desmitgades, tad viņš ir diktators, uzurpators un viņam noteikti ‘jāaiziet’?

Droši vien, ka daudzi tā domā joprojām. Taču paradokss ir tajā, ka šo varas maiņu un ‘demokrātiskos’ vēlēšanu principus izdomāja Rietumos tieši tāpēc, lai noslēptu to, ka patiesā vara nekad nemainās. Jo tieši varas stabilitāte un nemainīgums ir galvenais priekšnoteikums ekonomiskās, tehnoloģiskās, zinātniskās un citas attīstības nodrošināšanai. Reālā vara Rietumos jau gadsimtiem atrodas vienas un tās pašas finanšu elites rokās – šie naudasmaisi tad arī ir tie, kuri ik pa laikam nomaina valstu formālos līderus. Kāpēc tas vispār ir jādara? Šajā gadījumā tiek apmierinātas  divas cilvēku psiholoģiskās tieksmes- viena ir cilvēku vēlme visās nebūšanās vainot lielos priekšniekus- tātad valstu vadītājus. Līdz ar to, tiek radīta ilūzija, ka nomainot varu ik pēc 4 vai 5 gadiem, tādā veidā sabiedrība to it kā soda par pieļautām kļūdām, nepopulāriem lēmumiem utt. Tiek izlaists tvaiks, visi nomierinās un tad cikls pārslēdzas uz nākošo varu un attiecīgajiem ministriem, prezidentiem.

Otra psiholoģiskā īpatnība, ar ko jārēķinās reālajiem pārvaldniekiem ir tā, ka jebkurš, pat ļoti ģeniāls vadītājs ar laiku cilvēkiem vienkārši apnīk. Tāda ir psiholoģiskā cilvēka daba un tāpēc kāršu sajaukšana un pārmaiņas politiskajā kaudzītē ik pa laikam ir absolūti nepieciešamas, lai varētu mierīgi pārvaldīt sabiedrību bez revolūcijām un satricinājumiem. Šāds ir visai primitīvais mehānisms, ko izdomājusi Rietumu elite, lai saglabātu savu, patieso varu, kura paliek nemainīga un tiek nodota katrā paaudzē – šis ir viens no iemesliem, kāpēc Rietumu valstis līdz šim varēja būt soli priekšā savā attīstībā visām pārējām pasaules valstīm. Jo materiāla, tehniska un ekonomiska attīstība prasa ļoti lielus un stabilus materiālus uzkrājumus. Tādi nerodas 5 vai 10 gados. Tas ir ļoti ilgstošs process un, lai sasniegtu šāda procesa mērķus, finanšu elitei ir jāsaglabā sava vara daudzus gadu desmitus un pat simtus, jo šāda kapitāla uzkrāšanā piedalās visa sabiedrība, ieskaitot menedžerus prezidentu un ministru lomās. Tieši tāpēc varas nemainīgums, tas ir absolūti svarīgākais nosacījums Rietumu sabiedrības eksistencei. Turot savās rokās šīs bagātības jau gadsimtiem, tā ir panākusi savu pārticību un pārākumu – tas veido tā saucamo ‘zelta miljardu’. Lai tas varētu tur eksistēt, ir jābūt demokrātijas fasādei, bet reālā vara vienmēr paliek šīs kopienas rokās.

Šādas izpratnes trūkuma dēļ tad arī sabiedrība un dažādi politologi domā, ka varas maiņa, tas ir demokrātija un brīvība. Un finanšu oligarhija uztur šo ilūziju, ka tāda demokrātija pastāv un vēl vairāk, ka tās avots un valsts pārvalde esot pati tauta. Taču patiesie pārvaldnieki ir tie, kuru rokās ir milzīgais, gadsimtiem krātais finanšu kapitāls.

Ja formālā, redzamā un mainīgā vara pārvalda sabiedrību caur redzamām struktūrām – likumiem, tiesām, policiju, armiju utt, tad patiesā vara to dara caur informācijas plūsmām. Tieši tāpēc visi Rietumu masu informācijas līdzekļi ir privātas kompānijas. Tie tad arī formē sabiedrībai vajadzīgo informācijas saturu, norāda mērķus, veido varoņus un pretiniekus, ievieš jaunus tikumus un izārda vecās vērtības. Tie nodarbojas ar PR veidošanu tām marionetēm, par kurām ies balsot sabiedrība un tad ar savām balsīm atkal izdzīs pēc termiņa vai ātrāk, domājot, ka tādā veidā ir panākuši kaut kādas izmaiņas vai sodījuši grēkāžus. Kā darbojas globālās varas informācijas plūsma, to Jūs varat redzēt jau pusgadu, kā visus zombē ar kovidu un kas notiek tā aizsegā.

Demokrātiskās procedūras un algotņi valsts vadībā, tie ir tikai finanšu elites sulaiņi. Tādus izmanto ne tikai Rietumu valstīs, bet arī kontrolējamās teritorijās citur pasaulē. Uzpērkot masu medijus un pārņemot izglītības sistēmas kontroli, šī elite visur spēj iebīdīt pārvaldē sev atbilstošos kandidātus, kuri tur veic vajadzīgo politiku.

Tiklīdz kāds vietējais pārvaldnieks ar kaut ko nav izkalpojis saimniekiem, pret viņu tūlīt pat tiek organizēta informācijas plūsma no ‘brīvajiem un demokrātiskajiem’ masu medijiem, tiek veidots atbilstošs viedoklis un nākamajās vēlēšanās tauta nobalsos par citu – pareizo kandidātu. Taču principā nekas nemainīsies. Vara paliek tā pati, nomainās aktieris un spēle turpinās.

Nu lūk – tagad Jums vajadzētu būt saprotamam, kāpēc varas maiņa ir fikcija un propaganda. Tagad no šī skatu punkta aplūkojiet situāciju Krievijā un tagad arī Baltkrievijā un Jūs sapratīsiet, kāpēc Rietumu prese tā demonizē šo valstu vadītājus un lamā tos par autokrātiem, diktatoriem un pieprasa tur varas maiņu. Diemžēl cilvēki arī šajās valstīs ir apstulbināti ar Rietumu demokrātijas ilūzijas propagandu un nesaprot, kāpēc Rietumu finanšu oligarhija nevēlas pieļaut stabilitāti un ilgtermiņa projektu realizāciju ne Krievijā, ne Baltkrievijā.

Tā darbojas patiesā pārvaldes sistēma greizo spoguļu pasaulē un ļoti bieži viss ir pavisam ne tā, kā izskatās – tikai tie, kas saprot šos pārvaldes manevrus, spēj konstruēt valsti un strādāt tautas labā, bet tas nozīmē atklātu cīņu ar Rietumu pasaules varenajiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s