Vai gripas vīruss patiešām izplatās no cilvēka uz cilvēku?

1918. gada Spāņu gripa bijusi viena no pašām briesmīgākajām infekcijas slimībām, kādu cilvēce jebkad piedzīvojusi – tā mums stāsta vēstures grāmatās. To esot izraisījis H1N1 vīruss, kas izvēlies no putniem un tā aptvēra visu planētu 1918/1919 gados, inficējot 500 miljonus cilvēku. Tajos laikos tā bija 1/3 planētas iedzīvotāju. Pēc dažādiem aprēķiniem no tā gājuši bojā līdz pat 50 miljoniem iedzīvotāju, no tiem 650tk Amerikā.

Līdz pat šodienai ir palikuši daudzi jautājumi saistībā ar to pandēmiju un vīrusu, kurš oficiāli to ir izraisījis. Kad šis vīruss tika sintezēts un izpētīts, tad CDC – ASV slimību kontroles centrs nonāca pie secinājuma, ka tā īpašības, kas padarīja to tik nāvējošu, nav līdz galam izprastas. https://www.cdc.gov/flu/pandemic-resources/1918-pandemic-h1n1.html

Kaut arī 1918. gada parauga H1N1 vīruss tiek uzskatīts par ārkārtīgi lipīgu kontaktā ar inficētu cilvēku, amizanti ir tas, ka laboratoriskie eksperimenti nav varējuši to apstiprināt. Kad pētnieki izmēģināja visus iespējamos veidus, kā varētu cilvēku inficēt ar šo vīrusu, tad viņiem tas neizdevās un tāpēc rodas jautājums, kā tad šis vīruss vispār izplatījās.

Šodien inficēt cilvēkus ar vīrusu medicīniskās izpētes nolūkos vairs nav ētiska prakse, bet 1918. gadā tas bija citādi. Toreiz Dr. Miltons Rosenau, infekcijas slimību eksperts, veica šādus eksperimentus uz ASV jūrniekiem kopā ar valsts Veselības departamentu un ASV Jūras spēkiem.

Tie bija brīvprātīgie no Jūras spēku bāzes Bostonā, cilvēki ar labu veselību, kuri piedalījās šādā eksperimentā, kur zinātnieki centās viņus inficēt ar šo gripas vīrusu. Šim nolūkam viņi savāca dažādus sekrētu paraugus no gripas slimniekiem un tad tie tika smidzināti brīvprātīgo acīs, nāsīs un kaklos – 10 dienu laikā neviens no tiem tā arī nesaslima.

Tad pētnieki ķērās pie vēl radikālākām metodēm, no 100 brīvprātīgajiem 13 tika atstāti tiešā kontaktā ar 10 inficētajiem katrs – rokas spiedieni, apskaušanās un pat klepošana tieši sejā – taču arī tas nedeva nekādus rezultātus. Visbeidzot tika mēģināts dažiem ievadīt vēnā inficēto asinis un atkal – neviens neuzrādīja nekādas infekcijas pazīmes. Dr. Rosenau bija spiests atzīt – kaut arī ir pandēmija, bet zinātne neko nesaprot, kā vispār notiek inficēšanās.

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2862332/

Edwin Jordan, veselības specialists, kurš veicis dažus no pazīstamākajiem izpētes darbiem saistībā ar Spāņu gripu 1927. gadā arī atzina, ka veseli 5 eksperimenti inficēt ar šo gripu veselus cilvēkus nav izdevušies – Rosenau eksperiments ir tikai lielākais no tiem. Taču tie visi ietvēra sevī dažādu slimības stadijā esošu cilvēku sekrētu pārnešanu uz veseliem cilvēkiem.

Pēc neskaitāmiem mēģinājumiem inficēt cilvēkus ar gripu, Rosenau atzīst: “Mēs esam nonākuši pandēmijas situācijā ar priekšstatu, ka mēs esam diezgan pārliecināti par to, kā gripa izplatās no cilvēka uz cilvēku. Ja mēs esam kaut ko  mācījušies, tad varbūt tikai to, ka mēs neesam īsti droši savās zināšanās par šo slimību”

Ne vien tas, bet 2003. gadā tika publicēts šīs pašas CDC ziņojums, kurā zinātnieki atzīst, ka viņiem nav izdevies atrast angļu valodas literatūrā tādus pētījumus, kuri apstiprina vai demonstrē pat parastās gripas pārnešanos no cilvēka uz cilvēku.

https://academic.oup.com/cid/article/37/8/1094/2013282

Ir bijuši centieni šo fenomenu skaidrot ar to, ka varbūt brīvprātīgie bija jau imūni pret šo gripu. Taču atlasīti tika tieši tādi, kuri vēl nebija slimojuši ar gripu. Otra versija, ka inficētie nebija īsti inficēti vai jau pārslimojuši – taču arī šajā gadījumā tika izvēlēti tādi, kas tajā brīdī atradās pirmajās trīs slimības dienās, kad vīrusam vajadzētu būt visaktīvākajam. Dažādi turpmākie pētījumi šajā sakarā teoretizē par to, ka vēl agresīvāka inficēšanas mēģinājuma gadījumā varbūt būtu izdevies to izdarīt, taču kur gan vēl agresīvāk par tiešu klepošanu sejā un inficētā asins ievadīšanu veselajam? Varbūt inficētie nemaz nebija inficēti ar Spāņu gripu? Bet toreiz medicīnas darbiniekiem jau bija visas zināšanas un iespējas uzstādīt pareizu diagnozi. Vārdu sakot, viss noved pie tā, ka inficēt veselu cilvēku laboratoriskos apstākļos nevienam nav sanācis, ir tikai teorijas par to, kāpēc tas nav sanācis.

https://link.springer.com/article/10.1186/1743-422X-5-29

Un tas savukārt izraisa pamatotus jautājumus – kāpēc tad visā pasaulē ir pieņemts šis stāsts par to, ka Spāņu gripa un pat parastā ikgadējā gripa ir tik ļoti lipīga un viegli pārnesas no cilvēka uz cilvēku, ja tam nav zinātniska pamata un to nav izdevies izdarīt laboratorijas apstākļos?

Nākošais jautājums, kas tad īsti izraisīja to saslimšanu un kas izraisa ikgadējo gripu? Un šeit ir pilnīgs pamats izskatīt versiju par to, ka patiesais iemesls tam ir pavisam cits – man jau bija raksts par to, ka Spāņu gripas izplatība sakrita ar radioviļņu izplatību un pirmo reizi to konstatēja tieši ASV jūrnieku bāzē tai pašā laikā, kad tur tika izmēģinātas pirmās radiostacijas. Savukārt parastā gripa kļuva regulāra tikai pēc Rietumos veiktās elektrifikācijas. Respektīvi, tas vedina domāt, ka patiesais iemesls tam visam ir elektromagnētiskais lauks. Arī šodienas tā sauktā pandēmija diezgan labi sakrīt ar 5G izplatību tajos reģionos, kur bija vislielākā saslimšanas statistika.

Un visbeidzot – kas tad par triku ir gripas vakcīna? Un ko mēs vispār zinām par vīrusiem? Uz šodienas kovida vīrusa fona, kas arī esot neganti lipīgs, šie jautājumi kļūst ļoti interesanti.

Arī toreiz cilvēkus spieda nēsāt bezjēdzīgas maskas un arī toreiz saprāta balsis protestēja.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s