Likteņa korekcija.

Ir jautājums, kas interesē cilvēci visā tās pastāvēšanas vēsturē. Kas ir liktenis, kas to nosaka un vai to var mainīt. Šajā sakarā tradicionāli sabiedrībā pastāv divi koncepti. Viens ir Austrumu fatālisma princips, kad karma ir nemaināma un katram dzīvē ir tas, kas nopelnīts- bagātajiem laba karma, nabagajiem ne visai un kaut kādā dzīvē varbūt izdosies labāk. Paradoksāli, bet šis fatālisms pieļauj vienlaicīgi eksistēt absolūtiem kontrastiem turpat blakus – Indijā šie kontrasti ir fenomenāli- miljonāri un nabagi, kas dzimst un mirst uz ielām kopā ar cūkām un govīm – viss turpat blakus un visi ir apmierināti. Bibliskais koncepts par to, ka ne mats nenokrīt bez tā Kunga ziņas ir principā tas pats, tikai šeit jau pastāv iespējas ar to Kungu tomēr kaut ko sarunāt un rebes sabīdīt.

Un tad ir otrs koncepts – katrs savas laimes kalējs jeb brīvās gribas princips. Cēloņi un sekas, kas mainās atkarībā no pieņemtiem lēmumiem, rīcības un darbības. Teorētiski tas izklausās pietiekoši jauki, taču tie, kuri sākuši apzināties šīs pasaules ilūzijas, diezgan labi saprot to, ka pat fiziskajā līmenī šī brīvā griba ir visai nosacīta – pastāv neskaitāmi veidi, kā cilvēku var ietekmēt, piespiest kaut ko darīt, psiholoģiskās manipulācijas, koķetērija, spēle uz zemākajiem instinktiem, ko piekopj partnera izvēlē, mūsdienās arī marketings, 25 kadrs TV reklāmās un daudz kas cits. Smalkajos līmeņos tālāk seko jau maģiju pielietošana, iebarojumi, pieburšanas – tā ir apzināta rīcība, lai kādu ietekmētu sev par labu. Taču vēl pastāv neskaitāmi manipulāciju instrumenti, kurus cilvēks pat neapzinās- dažādas atkarības, parazīti, egregori, piesaistes, kas liek darīt to, ko vajag šīm apziņas formām, bet cilvēks domā, ka viņa domas un sajūtas ir viņa paša.

Līdz ar to, patiesā brīvā griba faktiski ir ilūzija abās koncepcijās. Tas, kas veido un raksta cilvēka likteni un notikumus, ir kaut kas cits, ne viņš pats. Faktiski duālismā šie karmiskie scenāriji ir katram uzrakstīti un tā nebūt nav dvēsele, kas to ir izdarījusi, kā daudz kur tiek mācīts – tā sevi neliek ciešanu un karmas ritenī. Lūk, šajā attēlā arī ir redzams tas, ka šo riteni savos nagos kaut kas tur – tā tas ir gandrīz visos šādos attēlos. Nezinu, vai kādam ir radies jautājums, kas tas tāds ir un kāpēc viņš kontrolē cilvēku likteņus, dvēseļu evolūciju un kur tajā visā ir iespējama patiesa savienošanās ar Augstāko. Taču man šie jautājumi ir radušies sen un atbildes uz tiem arī ir zināmas. Šeit gan nebūs stāsts par to, kas ir šie spēki un kur tie radušies, jo tam jāvelta vesela grāmata.

Šeit es vēlējos pastāstīt tikai pamatlietas par to, kas ir liktenis un kādu apziņas līmeni vajag sasniegt, lai tajā ieviestu korekcijas ar apzinātu nodoma spēku, izdzēšot visu to, kas tur ir sarakstīts. Ejot pa garīgās attīstības ceļu, ik pa laikam notiek apziņas lēcieni, parādās sapratne un iespējas saprast un izmainīt lietas, kuras nebija saprotamas iepriekš.

Attiecībā uz to, kas ir liktenis, šāda atklāsme un izmaiņas apziņā man notika pirms dažiem mēnešiem, tajā stāvoklī, kad nav īsti sapnis, bet nav arī nomods – tas man ir diezgan bieži, kad tiek dota informācija šādā veidā, ko pēc tam var viegli atcerēties un saprast. Un vīzija ir šāda – iedomājieties, ka Jūs ejat pa ceļu. Jūs redzat tikai to, cik tālu sniedzas skatiens – uz priekšu, atpakaļ, uz sāniem. Bet Jūs neredzat to, kas ir aiz līkuma un vēl tālāk – daži soļi uz priekšu un tas ir viss. Tas ir apziņas stāvoklis, kādā dzīvo praktiski visi cilvēki, kuriem nav sapratnes par to, kas ar viņiem šeit notiek un kas būs rīt – pašu plāni var izdoties, bet viss var noiet greizi jebkurā brīdī. Tas ir nejaušību princips vai “Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi”

Bet tad notiek pacelšanās augstāk, kā no gaisa balona. Un tad Jūs redzat, ka šis ceļš kaut kur iet, sazarojas, tur ir līkumi, šķēršļi, ko var ieraudzīt no lielāka attāluma. Tas ir apziņas līmenis, kurā spēj ieskatīties dažādi pareģi, zīlnieki, pie kuriem cilvēki bieži iet, lai censtos saprast, kas viņiem tur ierakstīts vai kas notiek, ja izdara to vai citu izvēli. Jāatzīmē, ka šie pareģi un visi viņu instrumenti, kārtis, stikla lodes utt ir tumsas instrumenti, kas parāda tikai to karmisko scenāriju, kas cilvēkam ir ieprojektēts karmas ritenī, kuru savās ķepās tik un tā tur šis pats spēks. Un korekcijas šādā liktenī ir iespējamas tikpat daudz, kā govij pie ķēdes, sperot soli pa labi vai pa kreisi, taču nekad neizejot ārpus ķēdes diametra. Tas ir galējo iespēju robeža pie duālās apziņas un šīs sistēmas – censties atrast kādu sausāku stūrīti aplokā.

Taču iespējams ir kaut kas daudz vairāk – tas, kas notiek ar cilvēku, ja viņš strādā uz iziešanu no duālisma un garīgi attīstās – tad notiek vēl viens apziņas lēciens un šajā pašā vīzijā man kļuva saprotams, ka no vēl augstāka skatu punkta šie ceļi vairs nav pat ceļi un karte – tie ir vienkārši pavedieni jeb likteņa līnijas. Mūsu kosmoloģijā tas tiek apzīmēts ļoti līdzīgi – Laima pin likteņa seģenes, ieaužot tajos dzīparus un tie ir notikumi vai mācības katra cilvēka dzīvē. Tieši tā arī es to ieraudzīju, turklāt vienlaicīgi ar to radās sapratne, ka ar šiem pavedieniem var rīkoties tieši tāpat, kā ar pavedieniem – ja tie ir sapīti, tos var atpiņķerēt, ja tie pārrauti un nav saiknes ar Augstāko, tad tos var savienot, iztaisnot, izgriezt samezglojumus un izņemt dzīparus, kur liktenī ierakstīti negatīvi scenāriji, slimības, ciešanas.

Protams, tas viss notiek ar apziņu un domu spēku un tie patiesībā ir ieraksti vai izkropļojumi cilvēka evolūcijā, nākotnē un likteņa līnija ir viss viņa evolūcijas virziens. Vieniem tas tiecas uz Augstāko un ir pārrauts, sabojāts, tur salikti tumsas dzīpari un tāpēc viņš nekur netiek, dzīve neizdodas vai arī paiet vienās problēmās, neizpildot dvēseles uzdevumu un bez garīgās attīstības. Citiem tas ir savienots ar elles līmeņiem, jo no turienes tie ir nākuši un viņu uzdevums ir kropļot, zagt enerģijas un padarīt slimus tos, kuriem šis pavediens tiecas uz augšu. Tad tie aptinas ap viņiem un veidojas attiecības, kurās tiek izzagts tas enerģiju resurss, kas paredzēts dvēseles uzdevuma izpildei. Šeit ir ļoti daudz, ko var stāstīt un vizualizēt, kā tas izskatās un kā būtu jābūt, lai cilvēks ir vesels, garīgi attīstīts un viņa evolūcija virzītos uz savienošanos ar Gaismu.

Taču pašos pamatos likteņa korekcijas sākas ar šo izpratni, kas tas ir un kāpēc tas ir – ņemt likteni savās rokās, tas nozīmē iztīrīt šo līniju no visiem mezgliem, dzīpariem, kas radušies, daudzu dzīvju gaitā ejot cauri visādiem notikumiem, darot lietas, kalpojot tam vai citam egregoram, kas viss atstāj sekas un kas ir jāsakārto, lai sasniegtu šo dievišķo stāvokli, kad likteņa pavediens ir savienots ar Māti Zemi un Augstāko tieši un stingri – bet tas ir ikvienas gaismas dvēseles uzdevums, saprast to un sakārtot ne jau tikai savu fizisko dzīvi, bet visu evolūciju šādā veidā. Tā ir vesela mācība, kā to darīt un tas man ir noformulējies šajos mēnešos.

Tā vietā, lai apmeklētu visādus zīlniekus un tā saucamos dziedniekus, cilvēkiem būtu jāmācās pašiem izprast sevi un strādāt ar domu spēku, likteni un visu citu. Vai tā būs, es nezinu, bet pagaidām vienkārši ieskicēju teoriju par to, kas vispār ir liktenis, kā to vizualizēt un kā to izmanīt. Darbs tur ir pamatīgs, bet ļoti interesants, saprotot atslēgas notikumus, kas kādā dzīvē maisa sakārtot sevi un celties pa līmeņiem uz augšu.

1 Comment

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s