Atpakaļ viduslaikos kopā ar Tunbergu.

Aplūkosim, kādas sekas pamazām iestājas tur, kur tiek iedarbināts Tunbergas projekts. Jāsāk ir ar ASV, jo tur tās sekas jau ir kļuvušas labi redzamas. ASV pakāpeniski pārvēršas 3 pasaules valstī, neskatoties uz to, ka tur ir attīstītas augstās tehnoloģijas, viņiem pieder dolāru štancējamā mašīna, atomieroči un aviācijas bāzes kuģu grupas. Taču nu jau nedēļu pašā visaugstāk attīstītajā štatā – Kalifornijā- vērojama periodiska elektrības atslēgšanās. Turklāt tas nav saistīts ar kaut kādu force-majeure.

Tur ir karsta vasara, bet tā ne tuvu nav kaut kāds rekords. Galvenais šeit ir ne pats elektrības trūkums, bet iemesls. Tas nav saistīts ar kādu tehnogēnu katastrofu, ko var piedzīvot jebkura attīstīta valsts. Tas ir saistīts ar politiska un ideoloģiska rakstura katastrofu. Kalifornija un drīzumā arī citi ASV štati turpmāk regulāri piedzīvos šādu elektrības atslēgšanos, esot atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Par to attiecīgos politiķus jau sen brīdināja inženieri un ekonomisti. Taču viņu ietiepīgā balstīšanās uz zaļās enerģijas politiskajām dividendēm ir novedusi pie likumsakarīga rezultāta – viņi kopā ar saviem vēlētājiem ir noveduši štatu līdz tam, ka tur vienkārši dziest gaisma.

Un šī problēma nākotnē kļūs sistēmiska praktiski visai Rietumu pasaulei. Vienkārši sākās tas ar Kaliforniju tāpēc, ka tur vietējie politiķi bija īpaši aktīvi zaļās enerģijas jeb Tunbergas projekta ideju ieviešanā, tāpēc tur arī parādās pirmās sekas. ASV darījumu žurnāls The Wall Street Journal izmantoja gadījumu, lai sauktu lietas savos vārdos:
“Miljoni kaliforniešu zaudējuši piekļuvi elektrībai karstā laika dēļ, bet regulējošās iestādes brīdina par vēl vairāk atslēgumiem tuvākajā laikā un tā tas būs tagad daudzus gadus. Laipni lūdzam jaunajā zaļā normalitātē- tāda būs pasaule, kura atsakās no fosilā kurināmā”

Ja Kalifornija būtu atsevišķa valsts –un tās politiķi vidū ik pa laikam šāda ideja parādās – tad tās IKP būtu aptuveni 3.2 triljoni dolāru – tas ir vairāk, kā Francijai.Tur atrodas arī slavenā Silikona ieleja – visu augsto tehnoloģiju kompāniju midzenis –Apple, Google, Intel utt. Kā tad varēja gadīties, ka parasta karstā vasara varēja nolikt uz ceļiem tik attīstīta reģiona elektroapgādes sistēmas? Viss slēpjas zaļajā politikā.
Kalifornija ir pasaules līdere pārejā uz tā saucamo zaļo atjaunojošos enerģiju un sekojoši arī līdere uz gāzes un ogļu elektrostaciju slēgšanā. Uz šodienu zaļā enerģija tur sastāda 36% no patēriņa. Bet demokrāti ir apsolījuši šo ciparu palielināt uz 60% līdz 2030. gadam un uz visiem 100% līdz 2045. Kalifornija tradicionāli ir demokrātu citadele. Tādas apzaļumošanas tiešās sekas ir ASV vieni no augstākajiem tarifiem – 19 centi par kilovatstundu. Un tas ir bez visu to subsīdiju un maksājumu uzskaites, ko saņem šie zaļie ražotāji- nu Jūs taču zināt, kas ir OIK. Tas viss arī gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem, bet to viņi nemaz neredz savos rēķinos.

Bet tās nav vienīgās šādas politikas sekas. Kaut arī Kaliforniju bieži pieved kā piemēru tādām valstīm kā Krievija un Ķīna, kuras atsakās mainīt savas AES un TEC pret ‘tīrajām’ vēja un saules stacijām, pašu štatu jau vairākus gadus glābj banāls elektrības imports no citiem štatiem, kur vēl nav paspējuši aizvērt fosilā kurināmā stacijas.

Taču tagad pašā zaļākajā, zilākajā un demokrātiskajā ASV štatā sagadījās nepatīkama sakritība- karsta vasara, mākoņains laiks, neliels vējš un nespēja nosegt patēriņu ar importu, jo elektrības patēriņš ir pieaudzis arī citos štatos. Līdz šim vadošā pasaules ekonomika ir atkritusi atpakaļ viduslaikos, kad piekļuve enerģijai bija tiešā veidā atkarīga no laika apstākļu kaprīzēm, kad vējš pūta buras vai ūdens grieza lāpstiņas.

Līdzīga problēma var piemeklēt arī netālo Vāciju. 2019. gadā žurnāls Forbes jau rakstīja par konsultāciju kompānijas Mckinsey pētījumiem, kuri norādīja uz to, ka arī Vācija balansē uz līdzīgas elektrības atslēgšanās. Tika atzīmēts, ka jau 2019. gada jūnijā 3 dienas Vācijas energosistēma bija tuvu tam, lai atslēgtos savas atkarības no zaļās enerģijas dēļ. Tikai īslaicīgais imports no kaimiņvalstīm izglāba situāciju. Taču prognozes ir tādas, ka visas Eiropas elektrības jaudas sāks pietrūkt patēriņam. Politiķi 20 gadus baidīja visus ar globālo sasilšanu un jaunu Černobiļu un joprojām ir gatavi bīdīt savas zaļās idejas, jo par tām var iegūt papildus balsis, tās ir populāras un tās ir uz viļņa. Taču, ja zaļās mafijas ideoloģija uzvar pamata ekonomisko modeli un elektrības kļūst aizvien mazāk un tā maksā aizvien dārgāk, tad problēmas neliek sevi ilgi gaidīt. Rietumu prese drīz sāks rakstīt par to, ka Krievijā un Ķīnā gan ir nepārtraukta elektrība, bet tur nav demokrātijas un ekoloģijas. Bet pie Rietumu elektroapgādes problēmām vainīgi būs krievu hakeri.

Nu labi, varētu domāt, kāda mums daļa gar viņiem visiem. Taču arī pie mums zaļie ekofašisti snaiksta galvas un kaļ plānus apzaļumot Latviju ar šo nejēdzīgo un dārgo elektrību, tiek stutēti dažādi vēja parki. Cilvēki pret tiem protestē, kā spēj, taču Jelgavā, piemēram, tas ir apstiprināts un iedzīvotājos neviens neklausās.

Bet visi šie skaistie lozungi par zaļo un atjaunojamo enerģiju ir nekas vairāk, kā milzu peļņa zaļo mafijai un vienlaicīgi arī cilvēces ievešana viduslaikos, kad tiek slēgta visa ražošana un pazemināts dzīves līmenis, jo nekāda zaļā enerģija nespēj nodrošināt tādu patērīņu, kāds šobrīd ir katrā valstī. Tādi, lūk, ir Tunbergas saimnieku lielie plāni.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s