Toreiz.

Man pētot, kā mainās gadskārtu cikli,
Reiz pienāci blakus, tā maigi un liegi,
Ar liesmiņu sirdī, tik vāru un biklu,
Kā lotoss aiz polārā loka zem sniegiem.

Bet aizņemts ar to, kā druvās aug rudzi,
Pārskaitot zvaigznes un būvējot tiltus,
Pār jūrām no Mēness atspulgiem kvēliem,
Cenšoties atsijāt īsto no viltus,

Rudeņos palīdzot kokiem mest lapas,
Skrienot kopā ar novembra vēju,
Es Tevi toreiz... nesadzirdēju.

Tik dažādi laiki un tukšuma telpas,
Kam jāstaro cauri saullēkta gaismā,
Lai sajustu to, ka Tu esi. Un elpo.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s