9.maijs un kolektīvā apziņa.

Nu lūk, atkal ir tā diena, kas parasti sašķeļ mūsu sabiedrību tajos, kuri saskata šīs dienas nozīmīgumu un tajos, kuru ‘patriotiskās’ jūtas tiek pamatīgi aizvainotas.

Es pievienojos tiem, kuri saprot šīs dienas nozīmi un simboliku. Mazliet paskaidrošu, kāpēc šai dienai vajadzētu kļūt par pozitīvu pienesumu kolektīvajā apziņā un visiem būtu jāsaprot tās nozīme, atmetot personiskos aizspriedumus šajā sakarā. Tā, lai tas kļūst par vienotības simbolu cīņā par pasauli bez tirānijas.

Kas tad notika šajā dienā? Tā ir 75. gadadiena kopš III Reihs parakstīja kapitulāciju. Atšķirība starp to, ko atzīmēja Eiropā vakar un šodienu, ja kāds nezina, ir īsumā sekojoša – vispirms Vācija kapitulēja sabiedroto priekšā – ņemot vērā Rietumu tradicionālo attieksmi, PSRS tajā tika pieaicināta tikai kā dalībnieks – sak, nu pievienojieties mūsu uzvarai jūs arī – par spīti tam, ka tieši PSRS iznesa visu kara smagumu.

Saprotams, ka tā laika vadonis Staļins ar tādu nekaunību nebija mierā un piespieda parakstīt vēl vienu kapitulāciju tieši ar PSRS – un tas notika pēc Maskavas laika ap 1 naktī – 9. maijs. Tāpēc tas, ko tur atzīmē Eiropa, ir viņu darīšana. Krievijā ir cita.

Un tā tika sasniegta uzvara pār kolektīvo Rietumu organizēto globālo projektu – III Reihu fiziskajā pasaulē ar ieročiem. Taču kolektīvais nacisms un tā ideoloģija diemžēl nekur nepalika un turpināja dzīvot. Tas turpina aktīvi būt tepat Ukrainā, daudzu bijušo PSRS republiku ideoloģijā, likvidējot PSRS laika pieminekļus, bet vietā atzīmējot nodevēju un nacistu personības.

Ja mēs saprotam to, kāds vispār bija šī kara nolūks un kas to organizēja, tad varam saprast to, kāpēc nekas vēl nav beidzies. Jo tie ir tie paši, kas arī tagad organizē globālo lockdown un vīrusa afēru, nolūkā realizēt savus plānus – tos pašus, ko ir plānojuši jau pēdējos gadsimtus. Un tas ir vienotā pasaules valdība un totāla kontrole pār visiem cilvēkiem- ir izmēģinātas dažādas formas, kā to sasniegt. Pirmais mēģinājums bija Napoleona apvienotā Eiropa. Ar ko tas beidzās, visi mēs zinam.

Tiem, kas vēlas šādu totālo globālo pārvaldi, ir jārēķinās ar to, ka vienmēr eksistē arī citi spēki, atsevišķas valstis, impērijas, to vadītāji, kuri cenšas realizēt savu, patstāvīgu globālo politiku un tāpēc ir šķērslis šo plānu realizācijā. Viena no tādām valstīm ir Krievija – mūžīgais šķērslis globālistu ceļā. 20.gs sākumā paralēli eksistēja arī Austroungārijas un Osmaņu impērijas – tieši tāpēc bija vajadzīgs šis karš, lai tās sagrautu.

Un tā bija paradoksāla situācija – neviens negribēja to karu, ne valstis, ne tautas, taču karš notiek tad, kad ir veikti vajadzīgie darbi, sagatavotas sistēmas -tad tiek dots kaut kāds signāls – tajā gadījumā Austrijas kroņprinča Ferdinanda slepkavība 1914. gadā.

Tā rezultātā miljoni bojā gājušo, daļēji izpildīts plāns – sagrautas divas impērijas, taču ne trešā – par spīti karam, februāra revolūcijai, tam sekojošam pilsoņu karam un Rietumu aģenta Trocka destruktīvajām darbībām, Krievija nesabruka, vispasaules revolūcijā neiesaistījās un Staļina komanda aizveda to pavisam citā virzienā – sociālisma būve vienā valstī.

Jau drīz pēc WWI beigām visiem iesaistītajiem bija skaidrs, ka tas ir bijis tikai pirmais etaps un sekos turpinājums- to labi zināja arī PSRS un tieši tāpēc steidzamā kārtā notika gan kolektivizācija, gan industrializācija, lai sagatavotos nākamajam posmam. To pašu darīja arī Rietumi, intensīvi pumpējot naudu Vācijā, izmantojot tās revanšistiskās tieksmes, Veimāras republikas haosu, izbīdot kādu ‘jaunu un perspektīvu’ politiķi nacionālsociālistu partijas virsotnē.

Kas notika tālāk, to mēs atkal labi zinam – sekoja otrais etaps un Padomju valsts cīņa par eksistenci, kurā tā uzvarēja – tāda ir šīs dienas nozīme viņiem. Un arī mums, jo Ostland plāns šeit nebūt neparedzēja vizināt tautu mersedesos, kā par to fantazē daudzi neizglītotie.

Bet vai ar to viss beidzās? Nebūt ne. Tūlīt pat sekoja nākamā globalizācijas fāze – NATO izveide, kurā iesaistīja daudzus bijušos augsta ranga nacistus, kas ieņēma vadošus amatus gan VFR specdienestos, gan NATO kabinetos – viņu pieredzi karā pret PSRS taču nevarēja laist zudumā. Eiropas savienība – tas pats Reihs, tikai zem cita karoga. ANO, SVF, PVO – tās visas ir globālistu organizācijas ceļā uz vienoto pasaules valdību.

Un atkal tam ceļā Krievija, tikai citā formā – aukstais karš, perestroika, iekšējā nodevība, Rietumu kolektīvā darbība PSRS sagrāvē – 90tie- ar dziesmām atdalītās bijušās PSRS republikas ar Sorosa programmām un Rietumiem paklausīgu varu – likās, ka nupat jau beidzot tiks realizēts senais globālistu sapnis – nacionālās valstiņās saskaldīta pati Krievija ar ASV lojāliem vietvalžiem. Taču nekā – 2000 gadā parādījās vadītājs, kurš valsti burtiski no drupām savācis. Un atkal vecā problēma – nu kā tad realizēt to globālo valsti? Mēģinam tagad ar vīrusu🙂

Tāds īsais kurss globālisma vēsturē -bet ir svarīgi saprast šo paradoksu -nevar cilvēks vienlaicīgi būt pret Bilu un PVO, ienīst Krieviju, lamāt PSRS un atbalstīt ES un NATO – tāpēc, ka tas viss ir viena un tā pati struktūra, aiz tā stāv tie paši klani un lielais kapitāls -tieši NATO būtu tas, kas nodrošinātu totālu kontroli vienotās pasaules valdības ietvaros. Tiesa gan, Rietumu globalizācijas scenārijs ar ASV kā policistu šobrīd tiek apturēts un tā vietā mēģina ieviest Ķīnas globālisma modeli, bet par to ir atsevišķs stāsts.

Un kāda tad ir šīs dienas nozīme kolektīvajā apziņā? Ļoti vienkārša – tas ienes milzīgu pozitīvu enerģijas apjomu, kas palīdz iedarbināt pozitīvus procesus cīņā pret šībrīža globālo Reihu, ko cenšas realizēt tie paši klani, kuri savulaik radīja fīreru un tālāk visas šīs citas organizācijas cilvēku pakļaušanai un smadzeņu skalošanai, ‘demokrātijas’ nešanai tur, kur valstis atsakās pakļauties viņu plāniem.

Tie ir viņi, kas organizē visa veida destruktīvās ideoloģijas, nacismu, eigēniku, lgtb, feminismu, zombēšanu ar amerikāņu sapni un visām citām sabiedrības apziņu saindējošām tendencēm, izglītības degradāciju, vienlaicīgi kontrolējot masu medijus, farmācijas industriju un selektīvi formējot informatīvo lauku tā, kā vajag šo uzdevumu sasniegšanai. Tajā skaitā PSRS demonizāciju un nacisma glorifikāciju, cenšoties pārrakstīt vēsturi.

Tāpēc visi tie, kas spēj domāt šādās, globālas kategorijās un saprast to, ka visa ļaunuma sakne ir daudz augstāk nekā tur, kur tiek pamests kauls plosīšanai, tie arī ienes šīs pozitīvās izmaiņas. Bet tie, kuri nespēj saskatīt šīs saiknes un plosās savās iedomās un nesapratnē par lietu kārtību, tie ienes tikai destrukciju un tuvina Reihu, kuram vajag cilvēku skaldīšanu un valdīšanu pēc jebkādiem parametriem.

Tāpēc sveicu visus ar toreizējo uzvaru un mums ir nepieciešama vēlreiz tāda pati, tikai kolektīvajā apziņā.

Turklāt pat pašā Vācijā vietējie pārģērbjas PSRS formās, atzīmē šo dienu un izrāda pateicību par atbrīvošanu no nacisma – vēl viens paradoksāls fakts- pie mums tas ir aizliegts -kam tad cenšas izkalpoties vietējā vara?

https://www.neues-deutschland.de/…/1135951.mai-feiern-gebot…

С днем Победы!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s