Mājas.

Reiz pirkām mēs smaidus un skatienus krājām,
Un pieneņu lapas mums bija kā nauda,
Bet tad Tu aizgāji projām no mājām,
Meklējot tālumā pasauļu baudas.

Atver acis un ieskaties Saulē, kā sabrūk,
Bankas, konti, akcijas sadeg un finanšu dati,
Izplēn kā reibinošs vijoļu nektārs no rīta,
Un Tu atgriezies sentēvu mājās tā pati.

Rāmi deg pagalmā mūžīgā liesma,
Baltais Tēvs skatās uz Laimu un vēlīgi smaida,
Kaut svešzemju mēlēs skan baznīcu dziesmas,
Bet šīs Mājas ir tās, kas vienmēr mūs gaida.