ES budžeta caurums – Baltijas tīģera pēdējais rūciens.

Pagājušā Briseles samitā ES līderi nespēja vienoties par 2021-2027 gada budžetu. Iemesls tam ir virspusēji labi redzams- pēc Brexit ES maciņā ir radies milzīgs caurums, kuru lāpīt nāksies kolektīvi. Taču neviens nedeg vēlmē ņemt uz sevi papildus saistības.

Debašu rezultāti nerada optimismu. Pēc to noslēguma tagad 27 ES valstis tā arī nespēja saskaņot galvenā finanšu dokumenta parametrus. Neizdevās tāpēc, ka šo 6 gadu laikā ir 70 miljardu eiro iztrūkums. Tas ir, katru gadu trūkst vairāk kā 11 miljardi eiro. Komentējot situāciju, EP priekšsēdis Šarls Mišels paziņoja sekojošo: “Par nožēlu, mums nav izdevies panākt vienošanos. Mēs ļoti daudz strādājām, bet mums vajag vairāk laika”

Taču acīmredzams, ka ne jau laika trūkums ir pie vainas. Tādu viedokli izteica arī Angela Merkele. Viņa atzīmēja, ka viedokļu atšķirības starp ES dalībvalstīm budžeta sakarā ir pārāk lielas un pagaidām nav skaidrs, kad būs jauns mēģinājums vienoties.
Patiešām, šī budžeta izstrāde sākās ne jau vakar. Vēl 2018. gada oktobrī norisinājās konference “ES nākotnes budžets- ceļš uz priekšu”, kurā dalībvalstu pārstāvji sāka plānot šīs sešgades budžetu. Jau toreiz izskanēja viedokļi par iespējamām sekām Brexit gadījumā.

Eirokomisārs Ginters Etingers brīdināja par iespējamo krīzi 2021. gadā, kas prasa no sabiedrības racionālāku līdzekļu izlietošanu. Tad arī sākās darbs pie izdevumu samazināšanas. Taču patreizējo bremzēšanu diez vai var saistīt ar dalībvalstu nespēju izstrādāt pienākumu pārdales scenāriju pēc UK iziešanas.

Eiropas mērogos šie cipari nemaz nav tik lieli – ES budžets sastāda 160 miljardus eiro gadā. Francijas budžets ir 445 miljardi. Šķiet, ka samest 11 miljardus uz 27 valstīm nevajadzētu radīt īpašas grūtības.
Taču problēma ir tajā, ka arī bez UK maka aiziešanas ES finansēšanas modelis sen ir apaudzis ar dažādām pretrunām.

Galvenā no tām ir tas, ka atrašanās ES tās dalībniecēm kļūst aizvien dārgāka, bet izdevīgums aizvien mazāks. Bagātajām ES valstīm tas izpaužas nesamērīgā maksā – jo tās veido visu ES budžetu. Turklāt šo līdzekļu izmantojums arī rada jautājumus. Jau 2011. gadā donorvalstis, kuras veido 70% budžeta, pieprasīja pārskatīt izdevumu daļu 2014-2020. gadam.

Toreiz UK, Zviedrija, Somija, Vācija, Austrija un Holande pieprasīja nogriezt ES budžetu par 100 miljardiem. Un jau tad –bet tie bija aktīvās atjaunošanas gadi pēc 2008. gada krīzes – valstis atsaucās uz nelabvēlīgiem ekonomiskiem apstākļiem. Kompromisa trūkuma dēļ budžeta apspriešanu atlika uz veselu gadu. Ilgstošu debašu rezultātā tika panākts, ka izdevumu daļa salīdzinot ar 2007-2013. gadu tika samazināta. Un tā notika pirmo reizi visas ES vēsturē. Nav grūti iedomāties, ka šo prasību priekšgalā stāvēja Anglija, kuras pienesums bija otrais aiz Vācijas. 2007-2013. gada periodā Anglija ieskaitīja ES budžetā 57 miljardus eiro.

Bet labums no tā pēdējos 20 gados ir jūtami devalvējies. Lielbritānija ir kļuvusi par galveno tirgus placi vācu un franču produkcijai, formējot negatīvu tirdzniecības bilances saldo.
Tā 2018. gadā šis rādītājs Anglijai pret visām ES valstīm bija mīnus 135 miljardi dolāru. 2001. gadā tas bija tikai 15.3 miljardi dolāru.

Pat Polija pamanījās pēdējos gados pārdot Anglijā vairāk, kā no tās pirkt. Uz šī fona Londona vēl bija spiesta mest kopējā mucā 11 miljardus eiro katru gadu. Turklāt lielāko daļu no šīs naudas saņēma tieši Polija. Šādi fokusi pēdējos gados pamatīgi uzkurināja eiro skeptiķus un galu galā tie pagājušā gadā nodrošināja Borisa Džonsona uzvaru, kurš tad nu ir izvedis Angliju no ES.

Taču briti nav vienīgie, kas sen pretojas ES budžetam. To dara visa ekonomiski attīstīto valstu saime. Brexit spiediena dēļ EK bija spiesta pārskatīt iemaksu struktūru. Cita starpā tika piedāvāts palielināt iemaksu daļu tieši Baltijas valstīm un Austrumeiropas iemītniekiem. Tika samazinātas C02 kvotas, bet palielināts tarifs, palielinātas iemaksas no uzņēmumu peļņas nodokļa līdz 6%

Saprotams, ka Eiropas perifērija visus šos jaunumus sagaidīja ļoti negatīvi. Tas viss palielina eiro skepticismu šajās valstīs.
Kopumā ņemot, labums samazinās visām valstīm. Bagātākās valstis vairs nejūt tādus labumus no kopējā tirgus, kā tas bija agrāk. Bet nabadzīgo valstu tirgi sen ir aizpildīti ar Rietumvalstu kapitālu un nekādas tālākas attīstības perspektīvas šai virzienā nav. Izsīcis arī šķietami bezgalīgais lētā darba spēka resurss no Austrumeiropas un Baltijas, kas kādreiz ar uzviju kompensēja šos bagāto valstu ieguldījumus.

ES nomales valstu iedzīvotāju pirktspēja aizvien samazinās tarifu, nodokļu un citu Briseles iniciatīvu dēļ. Bet ES budžeta apcirpšana jūtami ietekmēs jau tā katastrofāli slikto ekonomisko stāvokli šajās valstīs.

Visas šīs pretrunas, no kurām daudzas atklājās jau pēc 2008. gada krīzes, ir tikai augušas – šodien tās kļūst faktiski neatrisināmas. Vai nu Rietumeiropa turpina finansēt mazāk attīstītās valstis, palielinot savas saistības, vai arī nabadzīgie palielina savas iemaksas, bet nogāžas ekonomiskā bedrē pavisam. Bet tad tas padara visu ES par bezjēdzīgu. Turklāt ekonomika pēdējos gados ir uz 0 izaugsmes.

Un Anglija ir parādījusi Briselei, kāda ir izeja šajā situācijā. Tiešā nozīmē. Bet tas ir radījis bīstamu precedentu- tagad katra valsts –donors var argumentēt vajadzību samazināt iemaksas kopējā katlā, var uzspēlēt uz Briseles nerviem, piedraudot ar savu “exit”

Arī otrā ešelona valstis, kuras kādreiz tika uzpirktas ar ES subsīdijām, būs spiestas pacelt balsis, tā kā tas viss tagad tiek nežēlīgi nogriezts. Šo pretrunu saglabāšana agri vai vēlu novedīs pie visas sistēmas kraha. Protams, vainot visā varēs Angliju, bet tas nemaina būtību.

Ja patiešām vēl ir kāds, kas 30 gados nav sapratis to, kā darbojas Rietumu kapitālisms, kas ir ‘divu ātrumu’ Eiropa un kāpēc mēs nekad šajā sistēmā nevarēsim sasniegt pat ne kripatu no tās mākslīgi uzturētās labklājības, ko kodola valstis ir gadsimtiem sev nodrošinājušas, izlaupot un ekspluatējot citus, tad ir pēdējais laiks pamosties. Latvijā ir nevis krīze, bet PSRS laika uzkrājumu totāls izsīkums.

Tā kā viss ir izzagts un pārdalīts, tad varnešu ešelons sāk cīnīties savā starpā par šiem resursiem, ko mēs arī varam vērot ikdienā visos līmeņos. Jums taču neviens nesaka, ka rūpēsies par tautu, bet atklāti paziņo – mēs pārņemsim varu Rīgā😑 Ja agrāk visiem pietika un visu varēja sarunāt, tad tagad korporatīvie klani plēšas par katru kumosu un situācija kļūst tikai sliktāka.

Nu ko tagad darīt, ja ES vairs parazītus negrib barot, bet attiecības ar planetāro resursu bāzi un kaimiņvalsti ir sabojātas līdz nejēdzībai?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s