Par Valentīniem.

Kā jau katru gadu, atkal piezadzies kāds no svešām zemēm un tradīcijām ievazātiem ‘svētkiem’ – kārtējā ‘valentīna diena’ Šoreiz par to, kas tad īsti ir šī tradīcija un no kurienes tā nāk.

Kaut arī mūsdienās pieņemts uzskatīt šo dienu par romantikas, mīlestības apliecinājumu un dažādu saldu izdarību pasākumu, patiesībā šī festivāla izcelsme ir visai asiņaina, tumša un aizmiglota.

Šis zīmējums attēlo Sv. Valentīna nāvi – vismaz viena no viņiem. Romieši izpildīja nāves sodus diviem vīriešiem ar tādu vārdu – 14. februārī mūsu ēras 3. gadsimtā dažādos gados. Kaut arī neviens nav precīzi noteicis šīs dienas precīzu sākotni, labs sākums ir to meklēt senajā Romā, kur vīrieši piesaistīja sieviešu uzmanību, tās iekaustot.

No 13-15 februārim Romieši atzīmēja tā saukto Lupercalia festivālu. Vīrieši tur upurēja kazas un suņus, tad ar šo nogalināto dzīvnieku ādām tika sistas sievietes- romiešu romantiķi šī procesa laikā bija kaili un piedzērušies. Jaunās sievietes turklāt stājās rindā uz šo sišanas rituālu, jo ticēja tam, ka tas viņas padarīs auglīgas.
Šis brutālais pasākums sevī ietvēra arī loteriju, kur jaunie vīrieši vilka zīmītes ar sieviešu vārdiem no trauka – attiecīgais pāris tad festivāla laikā turpat pārojās.

Iepriekš minētie nogalinātie Valentīni varētu būt arī pamats šīs dienas mūsdienu versijai – imperatora Klaudija II nogalinātie Valentīni vēlāk tika godināti katoļu baznīcas rituālos un tā radās piekabinātais svētā nosaukums.

Vēlāk pāvests Gelasius I saduļķoja šīs paražas 5tajā gadsimtā, sajaucot svētā Valentīna dienu kopā ar minēto Lupercalia, tādā veidā cenšoties pārklāt agrākos romiešu rituālus.

Tai pašā laikā Normāņu tradīcijās tika atzīmēta Galatina diena – kas nozīmē – ‘sieviešu mīlnieks’. Arī šis tika jaukts kopā ar Valentīna dienu, tapēc ka šie vārdiem ir līdzīga fonētika.

Valentīna dienas romantizācija notika Šekspīra laikos, kurš to izmantoja savos darbos un tādā veidā attiecīgais pasākums kļuva populārs Anglijā un vēlāk arī visā Eiropā. Tika veidotas apsveikumu kartiņas ar rokām.

Gadiem ejot, šī diena kļuva aizvien saldāka. Beidzot tradīcija sasniedza arī Jauno pasauli – industriālā revolūcija padarīja iespējamu masveida apsveikumu kartīšu štancēšanu 19. gadsimtā. Kopš 1913. gada kompānija Hallmark Cards Kanzasā uzsāka Valentīna dienas kartiņu ražošanu, 14. februāris kļuva tas, kas tas ir šodien.

Un šodien tas ir milzīgs bizness – saskaņā ar IBIS World statistiku, Valentīna dienas nestā peļņa no visādām izpārdošanām 2011. gadā sasniedza aptuveni 17 miljardus dolāru gadā. Kopš tā laika peļņa aizvien pieaug.

Tad nu lūk – ko īsti mēs te svinam – romiešu izdarības, Valentīnu nāves dienu, baznīcas ieviesto mocekļu godāšanas dienu, vai vienkārši atbalstam megakorporāciju peļņu?

Dzīvā mīlestība atceres dienas neprasa.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s