“Zaļā” kustība – destruktīva un nacistiska ideoloģija.

Rietumos šobrīd ‘zaļā reliģija’ ir uz pacēluma. Daudzās valstīs zaļie piedalās valdību veidošanā, visur iedzīvotāju vairums tā vai citādi atbalsta viņu pasākumus karā ar Co2.

Bet kāpēc šis acīmredzamais murgs spēj tik agresīvi integrēties sabiedrības dzīvē? Tam, kā ikvienai globāla mēroga ideoloģiskai kustībai, ir daudzi slāņi.

Bet sāksim ar vienkāršāko. Lai saprastu, kā tas kļuva iespējams, nedaudz jāaplūko šīs kustības kulta figūra. Vai kāds šaubās par to, ka Grēta patiesi tic tam, ka viņai ir nozagta bērnība, ka planētu indē ar Co2, ka mēs visi nomirsim pēc 10 gadiem, ja nepārtrauksim lietot ogles un gāzi? Šķiet, ka ikviens tīri labi saprot, ka pati viņa tam tic pa īstam. Tieši tāpat viņa tic tam, ka redz Co2 molekulas.

Bet kāpēc viņa tic tam, ka Zemi ir jāglābj no šīm molekulām? Varbūt viņa ir desmit gadus strādājusi kā klimatologs? Izstrādājusi matemātiskus modeļus klimata izmaiņām? Izskaitļojusi ekonomiskās sekas atteikumam no fosilā kurināmā? Nē taču.

Tam visam viņa tic vienkārši tāpēc, ka ir muļķīte – atmetot politkorektumu – tas ir autisms. Tāpēc viņai nav iespējams apgūt un analizēt padziļinātas tēmas, nav iespējams pieņemt patstāvīgus lēmumus. Viņa nespēj domāt un pateicoties savam ārkārtīgi zemajam intelektam spēj tikai ticēt ieliktai programmai.
Tagad aplūkosim rietumniekus kopumā. Tur plašajām masām ir divi izglītības veidi.

Viens ir tās trūkums, kas raksturīgs nabadzīgajiem rajoniem, kur pamatā dzīvo melnais, arābu vai latīņu kontingents.
Otrs ir pragmatiskā izglītība, kas raksturīga bagātākajiem baltajiem rajoniem, kas dod labu izglītību, taču tā ir tendēta tikai uz turpmāku veiksmīgu iekārtošanos dzīvē.
Ir protams, arī trešais izglītības veids – elitārā, kas pieejama tikai atbilstošai kastai, bet tas ir cits stāsts.

Bet masu izglītībai raksturīgs tas, ka dabiskās zinātnes un loģiku tajā samazina līdz minimumam. Tā nav prioritāte.
Līdz ar to mūsdienu pasaulē cilvēks vienkārši nevar būt vispusīgi attīstīts, jo tirgus to neprasa. Ir sfēras, kurās cilvēks var būt kvalificēts speciālists šaurā profilā, bet visās citās sfērās viņš ir pilnīgs analfabēts.

Intelekta līmeni nosaka tas, cik cilvēks ir spējīgs loģiski domāt, izdarīt secinājumus un atrast informāciju par sev nepieciešamo kādā no sfērām – tas, cik sfērās viņš ir spējīgs vispār orientēties.
Un tā cilvēks var būt ģeniāls suņu frizieris vai labākais viedtālruņu procesoru projektētājs, bet dabisko zinātņu lauciņā viņa intelekts var būt Grētas līmenī.

Atšķirība tikai tajā, ka Grētas intelekts tāds ir jebkurā sfērā, kamēr vidējais rietumnieks kaut kur var arī būt zinošāks – izņemot dabiskās zinātnes. Ja runātu ar viņu un 10 citiem par šīm tēmām, tad nebūtu iespējams atšķirt, kura ir Grēta.

Tas ir vēl jo svarīgāk attiecībā uz ļaudīm, kuri ‘specializējas’ politikā un īpaši šodienas modernajā Rietumu pederastizācijas pārņemtajā politikā.

Ir vēl viena ne mazāk dīvaina aktīviste – cīnītāja par visu labo pret visu slikto – Alexandria Ocasio Cortez
https://en.wikipedia.org/wiki/Alexandria_Ocasio-Cortez

Tas, ko viņa vāvuļo par ekonomikas un sociālisma tēmām, ir kaut kāds murgs. Bet viņa ir arī tā sauktās “Jaunās zaļās derības” autors – tā ir ASV demokrātu-sociālistu politiskā programma, kurā plaši izmantots viss zaļās reliģijas lozungu arsenāls.

Arī viņa noteikti tic visam zaļajam ārprātam, ko izplata –bet vai viņa ir speciālists, kas spēj kvalificēti orientēties dotajā tēmā, vai pat kritiski padomāt, par ko ir runa? Meitēns ar bārmeņa pieredzi un intelektu tās pašas Grētas līmenī?

Turklāt šī Aleksandrija ne ar ko neatšķiras no tūkstošiem savu sugas brāļu politiskajā pūlī. Viņai ir tikai nedaudz vairāk harizmas un veiksmes. Daudzi no tiem, kuri tur Rietumos pieņem lēmumus un izdala finanses to realizācijai ir tieši tādi paši, kā Aleksandrija un Grēta. Apzīmējums debīliķi nebūs apvainojums, bet fakta konstatācija attiecībā uz tām zināšanām, kas saistītas ar loģiku, sapratni un kritisku domāšanu.

Turklāt šāda personība var būt ļoti veiksmīga karjeras kāpnēs, saprast to, kad ir pareizais brīdis palaizīt priekšniecības pēcpusi, kā būt par ‘efektīvu menedžeri’. Taču jautājumos par planētas glābšanu un procesiem, kas tajā vispār notiek, būs balstītas uz tieši šīm īpašībām, nevis reālu sapratni par situāciju.

Šķiet, ka viss ir vienkārši- rietumnieki ir stulbi un tāpēc tic visādām pasakām. Bet tad atkal rodas jautājums- ja viņi ir vienkārši stulbi, tad kāpēc tic tieši Co2 histērijai, bet netic Saules aktivitātei? Stulbeņiem taču ir vienalga, kam ticēt, bet vidējais amerikānis nekādi nespēs izskaidrot atšķirību starp Saules radiāciju un Co2 izmešu radīto siltumnīcas efektu. Bet tomēr masveidā tic tieši Co2 kā visu nelaimju cēlonim.

Un tāpēc ir jāaplūko nākošais aspekts –kas liek cilvēkam ticēt kaut kam. Bez liekas uzspiešanas cilvēks brīvi tic divos gadījumos.

Viens ir tad, ja no tā atkarīgi paša ienākumi. Otrs ir tad, ja ticība darbojas uz viņa bailēm vai kompleksiem.
Attiecībā uz pirmo variantu ir tāds teiciens – grūti piespiest cilvēku kaut ko saprast, ja viņa alga atkarīga no nesaprašanas.
Attiecībā uz otro variantu var atcerēties tā saukto emigranta kompleksu – cilvēks ir patiesi spiests ticēt, ka ir nonācis valstī, kas tagad ir daudz labāka, par to, kuru pametis – vienkārši lai netraumētu savu psihi.

Un lūk, no personiskās ticības ļaudis viegli pāriet uz masveida ticību – reliģiju vai ideoloģiju.
Sabiedrība vairumā grib tādu ideoloģiju, kas ļautu tai pelnīt un saglabāt kaut kādu mieru. Un ja nav kādas ārējas iedarbības, tad pašregulējošie mehānismi sabiedrībā ir tādi, kas ļauj mierīgi izplatīties šādām nosacīti pozitīvām ideoloģijām.

Taču nosacīti pozitīvas tās ir tāpēc, ka nebūt ne vienmēr kādas problēmas tūlītējs risinājums nozīmē pozitīvas sekas arī tālākā nākotnē.

Šobrīd Rietumos notiek pāreja no sabiedriski-politiskās formas ‘kapitālisms’ uz formu ‘parazītisms’ Cilvēkiem šajā procesā svarīgi ir tas, ka kapitālismā galvenais ienākumu avots ir kapitāls, savu resursu ieguve un apstrāde. Bet parazītismā šis ienākumu avots ir resursi no ārpuses un to izdale bezdarbniekiem un pseido profesiju pārstāvjiem.

Tas sākās jau 70tajos, kad tika ieslēgts bezlimita dolāru printeris, tas pieņēmās spēkā pēc PSRS sagraušanas un izlaupīšanas un tagad tas ir sasniedzis savu kulmināciju.
Sabiedrības transformācijā no kapitālisma uz parazītismu notiek sekojošas lietas.

Resursu ieguve pašu valstī krītas.
Rūpniecība aiziet no valsts.
Lauksaimniecība nemitīgi prasa dotācijas un pabalstus.
Derīgo profesiju skaits samazinās, bet pieaug liekēžu un starpnieku skaits- ‘menedžeri’ ‘klerki’ utt. Pieaug bezdarbs un sociālā spriedze.

Tā kā šie procesi darbojas politekonomijas likumu ietvaros, tad apturēt tos sabiedrība nevar. Taču tā kā šie procesi ir, tad sabiedrībai vajag kādu ideoloģiju, kas radīs pamatojumu notiekošajam, izskaidros to, kāpēc tā notiek un kāpēc tā vajag.

Tā kā patiess izskaidrojums par dolāra mašīnas lomu, tirgus deficītu un pašu Rietumu parazītisko dzīvesveidu ierindas amerikānim vai britam ir no vienas puses par sarežģītu, no otras – par apvainojošu, tā kā ir skaidri saprotams, ka tie izpilda cērmju lomu pasaules sabiedrībā, tad lūk – uz skatuves uznāk zaļā reliģija.

Tās pirmsākumi meklējumi 80tajos, kad zaļie margināļi – pseido zinātnieki sāka censties pierādīt, ka mēs visi mirsim, jo eksistē korelācija starp Co2 izmešiem un klimata izmaiņām. Un šeit nav nekādas nozīmes tam, cik nepareizi ir šie modeļi un cik vispār cilvēks ir spējīgs ietekmēt Co2 līmeni. Tam, ka patiesībā planēta līdz ar to kļūst kā reizi tikai zaļāka.

Nozīme ir tieši tam, ka šī zaļā reliģija ideāli iekļaujas augstāk minētajā sabiedrības pārejā uz parazītismu. Pēkšņi izrādījās, ka ražošanas degradāciju var izskaidrot ar to, ka tas ir ļaunums! Tie, kuri strādā energoresursu un rūpniecības sfērā, ir nešķīsteņi, kuri iznīcina planētu. Tāpēc no viņiem atbrīvoties, tas ir labi un svētīgi.

Izrādījās, ja tev agrāk bija sabiedrībai derīga ogļrača, rūpnīcas stādnieka vai kā Latvijas gadījumā – dzelzceļnieka profesija, bet tagad tu esi bezdarbnieks vai kaut kāds ‘menedžeris’ – tas ir lieliski, jo agrāk tu postīji planētu, bet tagad tu to glābsi.
Nafta vairs nav vērtīgākais enerģijas resurss, bet netīri dinozauru mēsli –par tādiem nevar maksāt augstu cenu. Jo tieši nafta nogalina planētu, tāpēc to var iepirkt par pusvelti, jo pēc tam nāksies tik daudz subsidēt zaļo enerģiju.

Un te ir tikai pussolītis līdz tam, ka labu dzīvi ir pelnījuši tikai labi cilvēki – tie, kuri lieto Saules paneļus, brauc ar elektro auto un strādā progresīvās sfērās, kur neko neražo un nerada izmešus. Tie būs zaļie ārieši. Visi citi ir slikti cilvēki un sliktas valstis, kur kaut ko ražo, tāpēc tos var apkrāmēt ar sodiem, ekoloģiskām kvotām un Co2 izmešu nodokļiem.

Un tā Kalifornijas bārmenis iegūst likumīgu pamatojumu dzīvot uz tiem resursiem, kurus viņa valdība ir ‘demokrātiski’ atņēmusi citām valstīm par planētas piesārņošanu.

Un tā mēs esam nonākuši līdz zaļās reliģijas definīcijai. Tā ir ideoloģija, kura ļauj īslaicīgi saglabāt Rietumu sabiedrības parazītisko modeli, dot izskaidrojumu aizvien pieaugošām krīzes pazīmēm un vienlaicīgi ielikt pamatus likumīgi atņemt resursus tām tautām un valstīm, kuras ir ‘netīras’ un atsakās glābt planētu.

Sekojoši var arī izdarīt secinājumus, kas NAV zaļā histērija.
Tā nav vēlme glābt planētu, ko arī nav nepieciešams darīt – klimata izmaiņas notiek vienmēr, bez cilvēka ietekmes.
Tā nav vēlme sagatavoties resursu trūkumam, ar ko biedē nezinošus prātus – tieši šī ideoloģija pati par sevi ir visneefektīvākais resursu sadales modelis.

Turklāt tā ir krasā pretrunā pati ar sevi, tā kā visa šī zaļā enerģētika ir augsti tehnoloģisks pasākums, kas prasa attīstītu ražošanu, bet pati sevi bez fosilā kurināmā tā vispār nespēj nodrošināt un uzturēt.

Tas, kāpēc Amerikā Tramps un republikāņi neatbalsta šo zaļo reliģiju tā, kā to dara demokrāti, ir ļoti vienkāršs – Trampam nevajag šo ideoloģiju, jo viņš atklāti runā par to, kāpēc valsts ir tādā stāvoklī un ka tas ir jāmaina. Demokrāti savukārt šo stāvokli grib izskaidrot un paturēt.

Tāpēc šobrīd pret visu šo zaļo marasmu pretī stāv ne tik daudz veselais saprāts, kā vienkārša fizika – neviena industriāli attīstīta valsts nespēj sevi uzturēt, balstoties tikai uz šiem ‘zaļajiem resursiem’- ne tuvu tam.

Toties tā labi kalpo kā ideoloģiskais pamats jaunam kolonizācijas paveidam – tā ir ne tikai destruktīva ideoloģija, kas ir atklāti naidīga visai rūpnieciski attīstītajai civilizācijas daļai, bet tā vienlaicīgi ir kā jauns aizsegs kārtējai resursu izlaupīšanai no citām valstīm un tautām, kā arī to pasludināšanai par necienīgām būt uz šīs planētas vispār.

Viss tas vēstures gaitā ir jau bijis – vai nerodas tāda kā deja vu sajūta? Ir tikai jauna maska un izkārtnes, bet nacisma un parazītisma idejas – tieši tās pašas.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s