Finanšu piramīdu vēsturiskā attīstība.

Finanšu piramīdas tādā veidā, kā mēs tās pazīstam, parādījās salīdzinoši nesen- 20gs. Bet uz to izveidi cilvēce gāja ilgi un noteikti. Kas tad ļauj vieniem tirgot tukšu gaisu, bet citi to pērk?

Nedaudz vēstures.

1620tajos Eiropā sākās tulpju mānija. Par trīs retas sugas sīpoliņiem varēja nopirkt māju. Lai varētu pirkt un tad pārdot šos retos sīpoliņus dārgāk, ļaudis mājas mēdza pat ieķīlāt. Tā biržas tirgos sāka tirgot nākotnes sīpolus- tos, kuru vēl nav, bet kuru iegādei jāieķīlā māja, tad tie jāiestāda un jāizaudzē –tikai tad varēs atdod līguma naudu. Tas arī kļuva pamats mūsdienu biržas spekulācijām ap neesošām lietām.

Kā jau varēja gaidīt, pienāca brīdis, kad šis bums noplaka un vēl neradītie sīpoliņi strauji nokrita cenā. Cenu kritums 1637. gadā noveda pie traģēdijas – bankrotējušie leca no logiem- tikai atšķirībā no Lielās Depresijas laika ASV Holandes ēkas nebija ne tuvu tik augstas, kā ASV debesskrāpji. Bet sprāgušais finanšu burbulis toreiz sagrāva visu valsts ekonomiku.

18.gs sākumā uz vienas no Okeānijas neapdzīvotām salām britu jūrnieki atrada matrozi Aleksandru Selkirku – Robinsona Krūzo prototipu. Tā sāka izplatīties baumas par paradīzei līdzīgām salām, kas noveda pie līdzīga procesa kā slavenais zelta drudzis ASV – it kā šīs zemes saturot daudz dabas bagātību, kuru apstrādei tika nodibināta angļu Dienvidu jūru kompānija.
https://en.wikipedia.org/wiki/South_Sea_Company

To dibināja britu valsts darbinieks lords Roberts Harlijs. Kompānijas akcijas sāka strauji augt cenā, neskatoties uz to, ka kopš dibināšanas brīža 1711. gadā līdz 1717. gadam tā vispār neveica nekādas darbības. Tikai izplatīja baumas, ka Anglijas niknākais ienaidnieks Spānija it kā piekritusi uzņemt britu kuģus savās ārvalstu ostās. 1720. gadā akciju cena pieauga līdz 550 mārciņām – tā bija tolaik vesela bagātība. Vēl pat pēc 150 gadiem kara ārsta pensija sastādīja tikai…3 mārciņas mēnesī. Un ar to varēja izīrēt istabu komunālā tipa miteklī un kaut ko arī paēst.

Paralēli šai sāka veidoties arī citas kompānijas, kuras tirgoja gaisu. Piemēram- mērkaķu pārvešanai uz Angliju. Viss darbs šeit aprobežojās ar akciju izlaišanu un skaļu gatavošanos darbībai, kura tā arī nekad nesākās. Vai nav skaidrs, ka visas šādas kompānijas pēc laika bankrotēja? Bet Dienvidu jūru kompānijas akcijas pacēlās līdz pat 890 mārciņām un tās sāka pirkt visā valstī, ieskaitot augsti stāvošas personas, kas savukārt iededza interesi vēl plašākās masās- cena uzleca jau līdz 1000 mārciņām- tad sākās piramīdas brukšana un straujš cenu kritums. Tieši šī shēma ir mūsdienās pazīstamo piramīdu prototips – šeit dividendes pirmajiem izmaksāja no pēdējo ieguldījumiem.

Pats sers Īzaks Ņūtons bija akcionāru skaitā un sākotnēji pat izdevīgi pārdeva savas akcijas- taču nespēja noturēties un atkal nopirka nākošo paketi- kā rezultātā pazaudēja vairāk kā 20.0000 mārciņas. Lielais fiziķis tad paziņoja, ka spēj izskaitļot debesu ķermeņus, bet ne pūļa stulbumu. Taču Ņūtona darbībās ir interesants moments, lai atbildētu uz jautājumu- vai piramīdās vispār var nopelnīt?

Principā ir tāda stratēģija, kā novest zaudējumu risku līdz minimumam. Piemēram, jūs ieliekat 100 eiro uz 20% mēnesī. Riskējat jūs 5 mēnešus, jo tad summa dubultojas un atskaitot ieguldītos 100 eiro, otri turpina spēlēt- tādā veidā jūs gan esat atguvis ieguldīto, gan turpināt saņemt dividendes. Tālāk var ievērot divus nosacījumus- neieguldīt vairāk un periodiski noņemt pusi no uzkrātām dividendēm- tādā veidā katru mēnesi jums nāks 10% – divreiz mazāk, bet toties droši visu piramīdas eksistences laiku. Un tad galvenais ir ieguldīt piramīdas sākumā, jo citādi tā var 5 mēnešus arī nenovilkt.

19.gs otrā pusē tika tirgots praktiski viss. Tai skaitā liepziedu medikamenti. ASV pārdeva to, ko mūsdienās sauc par pārtikas piedevām un tirgo tīkla mārketingā – tas ir finanšu piramīdu tuvs radinieks. Atcerieties Herbalife.

Finanšu afēru mehānismi pamazām kļuva aizvien izsmalcinātāki. Presē sāka parādīties tā sauktās ‘pīles’. Tā, piemēram, 1864.gadā uzreiz divās ASV avīzēs parādījās ziņa, ka prezidents Linkolns veic 400.000 rekrūšu uzņemšanu armijā. Tas, loģiski, radīja paniku biržās, radot sajūtu, ka notiek gatavošanās karam. Tā iespaidā ļaudis izvēlas ieguldīt naudu tikai pašos vērtīgākajos aktīvos- zeltā. Un zelta cena strauji pieauga- bet tie, kas šo informatīvo bumbu iemeta, strauji kļuva bagāti, iztirgojot savus zelta krājumus par daudz lielāku cenu, kā varētu to ikdienā.

Un tā pienāk gadsimts 20tais, kad finanšu piramīdas sāk būvēt mērķtiecīgi. Tiek uzskatīts, ka pašu pirmo moderno piramīdu izveidoja amerikāņu itālis Čārlzs Ponzi. Katrā gadījumā tas bija viens no skaļākajiem modernās ēras uzņēmumiem, kur iejaukties nācās valdībai- krāpnieku izdevās noķert un sodīt pēc visas likuma bardzības.

Bet sākās viss pavisam daudzsološi. 1919. gadā Ponzi atklāja, ka var uzspēlēt uz pasta kuponu cenas atšķirības dažādās valstīs – ar tiem varēja nopirkt marku, tāpēc tos bieži sūtīja kopā ar vēstuli, lai atbildētājam nav jātērē nauda. Tātad, šo nelielo peļņu viņš ielika pamatā savai shēmai un nosauca kompāniju par The Securities and Exchange Company. Tālāk viņš sāka solīt ieguldītājiem 50% peļņu 3 mēnešu laikā. Pašus kuponus viņš netirgoja, jo tos varēja apmainīt tikai pret pasta markām. Bet raksturīgi ir tas, ka to neviens pat nepamanīja, jo sākoties ažiotāžai, cilvēku spriestspēja kļūst ļoti ierobežota.

Jau pēc 11 mēnešiem Ponzi tirgoja akcijas par 250 tūktošiem dolāru dienā. Taču negaidīti Post Magazine žurnālisti uzstājās ar kompānijas kritiku. Viņi vienkārši piesēda un parēķināja- lai atdotu naudu ieguldītājiem, apgrozībā jābūt 160 miljoniem pasta kuponu, bet to bija tikai 27.000. Un tā jau 1920 gada augustā, tikai gadu pēc piramīdas izveides, federālie aģenti veica kratīšanu kompānijas ofisā un atrada to, ka vienīgais pamats peļņas izmaksai iepriekšējiem ieguldītājiem ir saņemtā nauda no nākošajiem. Tika atrasti arī 4 miljoni dolāru kontos, bet parādsaistības eksistēja uz 7.

Ponzi atsēdēja 5 gadus, tad vēlreiz centās nodarboties ar mahinācijām, par ko viņu deportēja uz Itāliju. 1949.gadā viņš tur arī nomira ar uzkrājumu 75 dolāru apjomā.

Principā nekā nelegāla pašā shēmā nav- līgumā var uzrakstīt, ka ieguldītājs uzņemas iespējamos riskus, kas saistīti ar ieguldījumu un viss būtībā ir likumīgi. Jo bieži pat lieliem un sarkaniem burtiem rakstīts brīdinājums pašā līguma vidū neattur cilvēkus no vēlmes viegli nopelnīt. 2011. gadā, pēc MMM atjaunošanas cilvēki tikpat naski nesa savu naudu atdot Mavrodi shēmā, kā to darīja 90tajos, kas vēl taču bija spilgtā atmiņā. Un neko.

Un kā atšķirt piramīdu no ierindas kompānijas, kura nodarbojas ar reālu finanšu darbību un tajā patiesi iespējami augsti procenti?

Protams, ir sausi formulējumi – peļņas izmaksas nevar pārsniegt pievienoto vērtību, bet lai to pierādītu ir jāveic pilna finanšu pārbaudi, bet kā dabūt uz to atļauju, ja ārēji visi finanšu darījumi izskatās likumīgi? Turklāt ja daudzas valsts shēmas ir faktiski tieši tādas pašas piramīdas? Kas ir valsts ārējā parāda audzēšana?

Pēdējā laikā daudzās valstīs finanšu piramīdas ir aizliegtas. Bet ne visās. Tepat Krievijā nācās izmantot juridiskās viltības, lai aizvērtu jauno Mavrodi ‘uzņēmumu’ 2012. gadā.

Bet pati naudīgākā piramīda pasaules vēsturē, tā ir Bernard L. Madoff Investment Securities LLC. Savas darbības laikā no 1960-2008 gadam amerikānis Bernards Medoffs piemānīja klientus par 50 miljardiem dolāru. Lūk, īsts amerikāņu sapnis.
Viņa kompānija specializējās uz lieliem ieguldītājiem.

Pats viņš kopā ar saviem ietekmes aģentiem bija viesis elitāros klubos okeāna abās pusēs. Pēc viņa aresta tikai viena tāda kluba – Palm Beach Country Club biedri pazaudēja vairāk kā miljardu dolāru. Šajā klubā reģistrācija maksā vairākus miljonus vien.

Bet finansists Renē-Tjerī Magons de la Viljuše pārgrieza sev vēnas 10 dienas pēc Mefoffa aresta, jo pazaudēja 1.4 miljardus dolāru. Taču austriešu finansiste Sonja Kon pazaudēja vēl vairāk- veselus trīs miljardus.

Bija arī skeptiķi – Bostonas grāmatvedis Harijs Markopolos vēl 9 gadus pirms Medoffa piramīdas atmaskošanas rakstīja, ka viņa impērija ir nekas cits kā pasaules lielākā finanšu piramīda, bet neviens viņā neklausījās. Medoffs bija ļoti ietekmīgs un autoritatīvs finansists. 2008. gada krīzes laikā daudzi klienti gribēja savu naudu atgriezt – tas noveda pie zināmas panikas un Medoffs sāka rīkoties dīvaini – izdalīt naudu darbiniekiem. 2009. gadā viņš tika arestēts un šobrīd ir notiesāts uz 150 gadiem cietumā- tobrīd viņam jau bija 71.

Arī Krievijā 90tajos uzradās daudzas finanšu piramīdas, bet neviena ne tuvu nestāvēja MMM. Mavrodi un viņa kompānija kļuva par 90to Krievijas simbolu. Par viņu ir uzņemta arī filma 2011. gadā. Reklāmu ciklu ar Ļoņu Golubkovu atceras un mīl arī pie mums😀

Liriskās dzīves situācijas iz vienkāršo ļaužu ikdienas trāpīgi iegūla sabiedrības zemapziņā- arī tas ir jāsaprot, kāpēc tieši pie Mavrodi cilvēki stāvēja rindās, lai atdotu savu grūti pelnīto naudiņu.

Izmeklētāji-psihologi, sociologi, kulturologi sen seko līdzi šo piramīdu fenomenam. Eksistē daudz versiju un centienu izskaidrot to, kāpēc tik daudz ļaužu ir gatavi maksāt naudu par gaisu.

Iemesls, protams, ir cilvēkos, bet nevar atrast vienu visiem. Bet aprakstīt tipāžu var – tie pārsvarā ir vientuļi cilvēki, kas cer uz veiksmi. Viņi atsakās no situācijas analīzes, jo uzskata par labāku balansēt uz bezdibeņa robežas. Šis risks viņus spiež pievērt acis un neļauj izvērtēt situāciju no visām pusēm. Protams, ar to vien versijas nebeidzas.

Citi psihologi uzskata, ka gaisa pircējiem dominē arhaiskā apziņa. Viņi nevar racionāli izskaidrot, kāpēc ķeras pie šādām lietām, kas bieži redzami vēsta par krahu. Viņi domā mistiskās kategorijās, kā bērni, tic kaut kādam brīnumam. Jo grūtāka situācija, jo lielākas cerības uz brīnumu.

Bet ne vienmēr piramīdas var tik viegli atpazīt, tās taču arī maskējas- zem pavisam nevainīgu kompāniju izkārtnes –kredītu kooperatīvi, mikro finansēšanas organizācijas utt. Tomēr pēdējā laikā cilvēku spriestspēja ir augusi, ja MMM ziedu laikos pat deputāti lika tajā naudu, tad šodien tādus lētticīgos ir vēl jāpameklē.
https://story.ru/…/istoriya-tsivilizat…/finansovye-piramidy/

Un kurš atceras Latvijas ‘labo laiku’ piramīdas? Auseklītis, kas risina visas problēmas, Terra-Komerc, par Banku Baltiju jau zina ikviens. Bet to, ka tagadējās kriptovalūtas un viss kapitālisms kā parādu sistēma ir viena liela krāpšanas piramīda, saprast var ne visi. Bet tagad pavērojam to, kas notiek biržās saistībā ar Ķīnas vīrusu un atceramies 1864. gadā izplatīto paniku par gatavošanos karam😏
https://foreignpolicy.com/…/knock-on-effects-china-coronav…/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s