Brexit – kādas ģeopolitiskās sekas Latvijai?

Tad nu beidzot Lielbritānija ir vismaz formāli izstājusies no ES. Par to, kas bija Brexit patiesais iemesls un kāpēc šis ir tikai parodija no sākotnēji iecerētā, jau esmu rakstījis iepriekš.

Taču kaut kādas sekas tam, protams ir. Un tā neliels apkopojums par to, kāpēc tieši Baltijas valstīm šis ir sāpīgākais trieciens.

Anglija bija viena no ES lielākajām ekonomikām – donoriem. Vairāk par “miglaino Albionu’ ES budžetā skaitīja tikai Vācija un Francija. Brexit rezultātā šajā budžetā tādejādi rodas caurums – Brisele zaudē aptuveni 1/5 ikgadējā ienākuma aptuveni 16 miljardu eiro apjomā.

Galvenās cietējas, loģiski, tajā visā ir dotējamās valstis, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju, kuru ekonomika ir kritiski atkarīga no ES struktūrfondu finansējuma. Jau tagad šo līdzekļu trūkuma dēļ daudzi stratēģiskie Baltijas projekti ir ‘pakārušies gaisā’ – Rail Baltica kā viens no tādiem.

Šī paša iemesla dēļ zem jautājuma ir nonākusi arī Ignalinas AES likvidācijas pabeigšana – tas Lietuvai vispār ir gluži vai ņirgāšanās, jo AES likvidēt pieprasīja tieši ES.

Lielbritānija vēsturiski vienmēr bijusi viena no visvairāk pret Krieviju naidīgākajām valstīm. Šajā sakarā britu dalība Eiropas parlamentā bija ļoti izdevīga baltiešu politiķiem. Londona vienmēr rūpīgi uzklausīja viņu histēriju par ‘krievi nāk’ tēmu, šajā sakarā pastāvīgi atbalstot finansējuma piešķiršanu šī ‘apdraudējuma’ apturēšanai – no kā tad Latvija iepirka tos kaujas traktorus? Taču tagad Baltija zaudē pašu galveno antikrieviskās histērijas atbalstītāju Eirozonā.

Bez Lielbritānijas ES antikrieviskajā frontē arī ietilpst Zviedrija, Rumānija un Polija. Tās vienmēr jebkurā jautājumā ieņem šādu nostāju. Taču pat šo valstu kopējā ietekme nav salīdzināma ar tādas jūras impērijas un atomvalsts, kā arī trešās lielākās ekonomikas Eiropā ietekmi, kas bija Lielbritānijai.

Tāda sabiedrotā zaudēšana neizbēgami noved pie ievērojamas rusofobijas samazināšanās. Jāatzīmē, ka tas ir ļoti liels ieguvums pašām tautām un cilvēkiem, trieciens tas ir tieši apmātajiem politiķiem, kuri visu savu karjeru balstījuši tieši uz naidu pret Krieviju.

Lielbritānija daudzus gadus bija pati populārākā migrācijas vieta Baltijas iedzīvotājiem. Uz Britu salām devās katrs trešais no Latvijas un katrs otrais no Lietuvas imigrantiem.

Tieši šis masveida pieplūdums arī bija viens no iemesliem, kāpēc Lielbritānijā veidojās Brexit noskaņas. Tie, kas organizēja šo procesu solīja, ka Brexit palīdzēs atjaunot kontroli pār robežām un apturēt Austrumeiropas migrantu plūsmu.
Tāpēc galvenie cietēji no šī procesa būs 3.6 miljoni viesstrādnieku, no kuriem lielākā daļa ir poļi, rumāņi, bulgāri un protams, leiši ar latviešiem.

Tiem jau ir nogrieztas sociālās paketes un tiek uzstādīts jautājums par to, ka prioritāte darba meklējumos jādod vietējiem, kas it kā ir loģiski un saprotami.

Pēc 2016. gada referenduma Lielbritānijā tika fiksēti diezgan daudz sadzīves agresijas gadījumi pret migrantiem no Austrumeiropas. Nākotnē tiem atliks vai nu lūgt Majestātes žēlastību un ierakstīties pilsoņos, vai arī pamest Britu klinšainos krastus.

Lielbritānija ES sastāvā pildīja tādu kā pretsvaru Vācijas-Francijas kodolam. Tagad vairs nebūs kam turēties pretī šo abu ES dibinātājvalstu dominancei. Nevienai citai ES valstij nav tāda politiskā, ekonomiskā, diplomātiskā un militārā potenciāla, kas būtu līdzvērtīgs Vācijas-Francijas koalīcijai, nekāda cita ģeopolitiska savienība ES ietvaros vairs nav iespējama, jo nekas nevar pārsniegt šo abu valstu kopējo jaudu jebkurā jautājumā.
Austrumeiropas perifērija pēc Brexit nonāk daudz lielākā atkarībā no kontinentālās Rietumeiropas, kā līdz šim.

Baltijas valstīm jaunais izkārtojums var radīt ļoti nepatīkamas sekas. Piemēram, Vācijas-Francijas tandēms daudz konstruktīvāk attiecas pret KF, līdz ar to tām nebūs problēmu aizvērt rusofobiskās mutes gan attiecībā uz Ziemeļu Straume – 2, gan citos Eiropas un Maskavas kopējos projektos.

Brexit kļuva par realitāti galvenokārt pateicoties ASV atbalstam. Tramps ir apsolījis kompensēt britiem ekonomisko triecienu ar jaunu tirdzniecības līgumu starp Angliju un ASV. Tas nodrošinās tādu britu preču klātbūtni ASV tirgos, kāda sapņos nerādās nevienai ES valstij.

Tramps visus šos gadus nav slēpis, kāpēc viņš ir par Brexit. Jo viņa izpratnē ES ir tāds pats drauds ASV, kā Krievija un Ķīna. ES ekonomiskais potenciāls apdraud ASV pozīcijas pasaulē, bet Anglijas atdalīšanās šo potenciālu jūtami vājina. Arī Londonas un Briseles turpmākais konflikts, kas veidosies pēc Brexit, ASV būs ļoti izdevīgs.

Kolektīvie Rietumi tādā veidā sabrūk un sadalās – šī situācija ir ļoti nepatīkama Baltijas valstu politķiem, kuri visas kārtis vienmēr likuši uz vienoto Rietumu masīvu atbalstu ģeopolitiskajā karā pret Austrumiem.

Baltijas valstis ir politiski pilnībā atkarīgas no ASV, bet ekonomiski- no ES. Tēlaini sakot, kad strīds starp mammu un tēti pieņemsies spēkā, tad tie aizvien draudīgākā balsī sāks prasīt no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kuru tad no vecākiem tās vairāk mīl😀

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s