Palmu eļļa- tīra inde mūsu pārtikā.

ES šobrīd notiek intensīva atteikšanās no palmu eļļas un margarīna – zinātne ir beidzot pierādījusi, ka tā ir nāvējoša inde.
Bet Latvijas medijos kaut kā neatrodu vēstis par to, tāpat arī palmu eļļa joprojām redzama daudzu produktu sastāvos mūsu veikalu plauktos –kā to saprast, mēs esam vai neesam ES, vai šeit ir III šķiras pilsoņu valsts, uz kuriem šie noteikumi neattiecas? Lai gan tas vairāk ir retorisks jautājums.

Ir bijušas vien dažas publikācijas par tās kaitīgumu, pie tam tādos vairāk dzeltenos medijos. Bet par to, ka šī viela ir aizliegta pārtikas produktos un par to, kas šai sakarā vispār notiek Eiropā kaut kā neredzu neko – varbūt kaut ko esmu palaidis garām?

Taču par to, ka palmu eļļa ir inde, to šodien zina gandrīz visi. Tāpat kā to, ka ir kaitīgi ēst eļļā ceptus produktus – pat saules puķu eļļā. Bet to, kāpēc tas ir bīstami, zina nebūt ne visi.

Jo arī zinātnieki ilgu laiku nevarēja to izskaidrot. Tikai pēdējie pētījumi, ko veica Eiropas drošas pārtikas aģentūra EFSA, ir ļāvuši atbildēt uz jautājumu, ar ko tad palmu eļļa ir tik bīstama.

Ražošanas procesā pie augstām temperatūrām – virs 200C – un pie rafinēšanas augu eļļas un tauki veido indīgas vielas. Tie ir glicīdi (glycidol), kā arī 2-MPCD un 3-MPCD. Šodien šie jēdzieni neko neizsaka ierindas pircējam, bet drīz vien tos būs jāiemācās katram.

Cita starpā šīs vielas tika atklātas jau 70tajos, taču detalizēti to ietekmi uz cilvēka organismu sāka pētīt tikai nesen. Un jau šodien ir pierādīts, ka šie savienojumi ir ārkārtīgi toksiski.
3-MCPD – tas ir spēcīga inde, kas ietekmē urīnizvades sistēmu, tā noved pie nieru patoloģijām, izsauc to mazspēju un orgānu vēzi. Šī viela var izraisīt anēmiju, tā ir toksiska arī nervu sistēmai un auglim sievietes ķermenī.
https://en.wikipedia.org/wiki/3-MCPD

Vēl bīstamāki ir glicīdi – tie izkropļo šūnu ģenētisko materiālu. To bīstamība ir tajā, ka šie ģenētiskie izkropļojumi tiek nodoti nākamajām paaudzēm – faktiski jaundzimušais jau nāk pasaulē saindēts ar palmu eļļas toksīniem.

Eiropas pētnieki ir atklājuši arī to, ka šie glicīdi traumē nervu sistēmu, veicina neauglību un visa veida audzēju attīstību.
Kādos tad pārtikas produktos sastopami šie glicīdi un 3-MCPD? Izrādās, ka ļoti daudzos, sākot ar kartupeļiem frī, karsētajos ‘pončikos’, dažādos kūpinājumos un pat šķietami nevainīgajā kafijā vai tējā, maizē un makaronos.

Viena no augstākajām šo vielu koncentrācijām ir visādos ‘snack’ tipa produktos – īpaši sāļajos krekeros.
3-MCPD veidojas pie termiskās apstrādes visās augu eļļās bez izņēmuma. Atšķiras tikai koncentrācija. International Life Sciences Institute speciālisti ir klasificējuši visas augu eļļas pēc to sastāvā esošo kaitīgo frakciju koncentrācijas trijās grupās.

Pirmā grupa – minimāla 3-MCPD koncentrācija. Saulespuķu, rapšu, sojas un kokosa eļļa – to lietošana saprātīgos daudzumos ir nosacīti nekaitīga.

Otrā grupa – vidēja 3-MCPD koncentrācija. Olīveļļa, kukurūzas, rīsu, kokvilnas, zemesriekstu eļļas.

Trešā grupa – augsta 3-MCPD koncentrācija. Visi hidrogenētie tauki, tai skaitā margarīns, palmu eļļa – tīrā veidā tā ir absolūta inde.

EFSA ir veikusi apjomīgu, daudzus gadus ilgušu pētījumu, lai saprastu to, cik kaitīgas ir rafinētās eļļas. Un izrādījās, ka nekaitīgais slieksnis tādai vielai kā 3-MCDP ir 0.8mg uz 1kg cilvēka ķermeņa masas dienā. Ja vairāk, tad sākas bīstamas sekas, kuras aprakstītas augstāk.

Bet glicīdiem tāda nekaitīguma limita vispār nav. Tie ir indīgi jebkurā devā- tāpat, kā cianīds. To pārtikas produktos vispār nedrīkst būt.
https://www.efsa.europa.eu/…/process-contaminants-vegetable…

Kad šie EFSA pētījumi tika publicēti, tas izraisīja bumbas sprādziena efektu visā Eirozonā. Tirdzniecības tīklos sākās masveida produktu atsaukšana. 2016. gadā Itālijā vairāki tirdzniecības tīkli, tai skaitā valstī lielākais COOP tīkls izņēma no apgrozības ap 200 preču veidiem, kuru sastāvā izrādījās palmu eļļa.
https://www.esmmagazine.com/…/coop-italia-to-remove-200-pro…

Austrijā no tīkliem izņēma bērnu pārtiku Novalac – arī tur tika atrasts 3-MCPD saturs, kas pārsniedz normu.

Faktiski visai Eirozonas pārtikas industrijai tika dots pamatīgs trieciens. Izrādījās, ka cilvēkiem vairākas desmitgades ir vienkārši tirgota inde!

Pēc šī skandāla Eiropas maztauku un proteīnu industrijas federācija FEDIOL bija spiesta sēsties pie galda ar Eiropas valdībām un runāt par kopēju darbu 3-MCPD samazināšanā savos produktos.

Rūpnieki gariem zobiem piekrita samazināt glicīdu saturu visās savās eļļās līdz 1mg/kg. Bet 2018. gada vidū visā Eiropā stājas spēkā stingri standarti šo vielu saturam pārtikas produktos, īpaši bērnu pārtikā.

Dabiski, ka ražotājiem jāmaina visas savas tehnoloģijas, kas izstrādātas jau desmitgades. Taču loģiski būtu, ka iedzīvotāju veselībai jābūt pirmajā vietā.

3-MCPD – tas ir vesela klase ar vielām, kuras rodas eļļas produktos, tos sajaucot ar hloru un sālsskābi termiskās apstrādes procesa laikā.
Klasisks piemērs ir tieši zemas kvalitātes palmu eļļas izmantošana tā sauktajos piena produktu ‘izstrādājumos’, kas pat nav produkti, bet dažādu vielu savienojumi, kam pamatā ir tieši palmu eļļa.

Otrs to avots ir vienreizējās tējas paketes, papīra filtri – tur šīs vielas formējas no darvas, kuru izmanto papīra apstrādei.

Trešais avots ir ātrās pagatavošanas mērces – jūs aplejat savus rīsus ar lēto sojas mērci un domājat, ka tas ir veselīgs, veģetārs uzturs? Nē, tas ir potenciāli bīstams 3-MPCD kokteilis. Un veidojas tas pie sojas ekstrakta uzkarsēšanas sālsskābē- tā ir ātrās sojas mērces ieguves tehnoloģija, kas izjauc sojas olbaltumvielas.

Ceturtais avots – tie ir dažādi polimēra iepakojumi. Labākais piemērs ir desu un cīsiņu apvalki, kurus visi uzskata par pilnīgi nekaitīgiem. Taču nekaitīgi tie ir tikai tad, ja tos izgatavo ar atbilstošu dārgu tehnoloģiju. Bet lētajās desās neviens tādu neizmanto un tur 3-MCPD ir ļoti daudz.

Uz doto brīdi par šo visu Eiropā joprojām notiek debates un cīņa- 2018. gadā EFSA palielināja pieļaujamo 3-MCPD saturu no 0.8 līdz 2mg/kg, iespējams, ka ražotāju lobija dēļ vai kā citādi – taču jautājums ir sekojošs- kurš no jums ir kaut ko dzirdējis par visu šo procesu, par to, kas šis 3-MCPD tāds ir?

Cita starpā ES ir pilnībā aizliegta palmu eļļa arī kā degviela. https://www.forbes.com/…/eu-labels-biofuel-from-palm-oil-…/…

Bet Anglijas krastos izskalojas toksiski palmu eļļas tauku gabali, par kuriem tiek brīdināti cilvēki un suņu īpašnieki, tā kā tie ir nāvējoši dzīvniekiem, kurus pievilina to smarža. Tik tālu ir novesta planēta un tā ir piesārņotas jūras un okeāni dēļ šīs indes ieguves industrijas.

https://www.thesun.co.uk/…/dangerous-fatbergs-are-now-on-u…/

Kurš Latvijas medijs ir par to vēstījis, skaidrojis, informējis cilvēkus par to, ka šādi pētījumi vispār ir un to, ka Eiropas lielveikali bijuši spiesti izņemt no apgrozības milzu daudzumu produktu, kuri satur palmu eļļu? Kas seko līdzi tam, kāds šo vielu saturs tad ir katrā produktā?

Šeit Maksimas un Rimčiki aug kā sēnes pēc lietus un to plaukti ir pilni ar visādu ražotāju sazin kur un kā ražotiem ‘piena izstrādājumiem’, kur palmu tauki lētajā galā ir gandrīz visur – bet Latvijas sabiedrībā acīmredzami nav nepieciešama informācija un diskusija par to, ko ražotāji īsti grūž tajos produktos un ka faktiski cilvēki tiek masveidā indēti ar visu to, kas nemaz nedrīkst atrasties ēdienā.

Turklāt ražotāji ir gana viltīgi, tāpēc pat tad, ja jūs apzinaties un meklējat palmu eļļu pēc tās parastā nosaukuma kādā produktā, jums būs jāiemācās arī tas, ka šim ingredientam ir daudz un dažādi nosaukumi, kā redzams pievienotajā attēlā.

Tā kā, mūžu dzīvo, mūžu mācies.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s