Kas pelna uz epidēmijām?

Pasūti bļembaku no Ali Express un inficējies ar bīstamu vīrusu? Krievijā Россельхознадзор ir brīdinājis par šādu iespēju inficēties ar jauno bubuli – koronavīrusu caur sūtījumu saņemšanu.

Pasaules Veselības aizsardzības organizācija (PVO) paziņojusi, ka šis jaunais vīruss tiek nodots kontakta laikā ar tā nēsātāju. Bez tam, tas var tikt nodots arī caur kontaktu, kas rodas slimajam aiztiekot kādus priekšmetus.

Ja iziet no šīs loģikas, tad patiešām pārdevējs no Ali Express, kurš komplektē pasūtījumu kaut kur Ķīnas vidienē, var iepakot arī šo vīrusu. Pašas platformas interneta vietnē, protams, paziņoja, ka tādas iespējas neesot, tā kā paciņas ceļo ilgi -10-30 dienas un lidojumu laikā tās atrodas ekstrēmi zemās temperatūrās, tāpēc inficēšanās riska nav.

Šis vīruss ir līdzīgs gripai – tā stāsta Maskavas slimnīcas nr71. galvenā ārsta vietnieks, medicīnisko zinātņu kandidāts Aleksejs Huhrevs. Tas var tikt pārnēsāts caur priekšmetiem, kurus ir apklepojis vai apčamdījis slimais cilvēks, bet vīrusa dzīves ilgums nepārsniedz 48 stundas. Pa šādu laika posmu paciņa no Ķīnas atnākt nevar. Taču, ja tā vide ir cita- augļi, zivis, sulu saturošas bioloģiskas substances, tad vīruss var uzturēties tajās arī ilgāk.

Decembra beigās Ķīnas pilsētā ar nosaukumu Uhaņa tika fiksēts pirmais saslimšanas gadījums ar šo vīrusu. Mazāk kā mēneša laikā no infekcijas miruši 17 cilvēki un vēl 600 saslimuši. Vīruss jau izgājis ārpus Ķīnas robežām, inficēšanās gadījumi fiksēti Japānā, Taivānā, Dienvidkorejā, Taizemē un arī ASV.

Ķīnas koronavīruss diezgan strauji izplatās pasaulē, līdzīgi kā Ebolas uzliesomojums 2014.gadā, bet pirms tam bija cūku un putnu gripas, Sibīrijas mēris un arī citi vīrusi, par kuriem tika ziņots un celta panika. Šeit būtu jāpievērš uzmanība tam, ka šodien visas šādas saslimšanas tiek pārvērstas par veselām kampaņām. Uz šiem nāvējošiem vīrusiem pelna lielās farmācijas kompānijas, apdrošinātāji, politiķi un pati Veselības Aizsardzības organizācija.

Pats veiksmīgākais šāds projekts 20. gadsimtā, neapšaubāmi, ir AIDS. 2006. gadā Toronto tika organizēts Vispasaules kongresu cīņai ar šo saslimšanu, kurā visas ieinteresētās puses – farmācijas kompānijas un sabiedriskās organizācijas – diskutēja par to, kā attīstīt ekonomikas nozari cīņā ar šo slimību. Tajā, 2006 gadā kopējie izdevumi ar šo kaiti sastādīja 15 miljardus dolāru, 2007.gadā – jau 18 miljardus, bet 2008. gadā – 23 miljardus. Arī šodien tā ir farmācijas gigantu zelta dzīsla. To oficiāli izārstēt nevar, bet to var kontrolēt.

Vēl viens uzskatāms komercializācijas piemērs ir PVO organizētā kampaņa cīņā ar cūku gripu 2009. gadā. PVO tad novērtēja pandēmijas iespēju ar 5 ballēm no 6. Cīņai ar to tūlīt pat tika izdalītas astronomiskas summas – 18 miljardi dolāru visā pasaulē.

Un tad PVO paziņoja, ka cūku gripa lieliski ārstējas ar pretvīrusu preparātu, vienīgo tādu savā klasē- Tamiflu. To ražo Šveices kompānija Roche. Pieprasījums pēc šī brīnumlīdzekļa uzlidoja debesīs un iestājās tā deficīts. To tirgoja interneta izsolēs līdz pat 200 dolāriem par iepakojumu.

Bet Roche uz cūcenieka gripas uztaisīja milzu naudu. Loģiski un saprotami. Turklāt letālu iznākumu skaits pasaulē no šīs gripas nekādi nestāv tuvumā pašai parastākai gripai. Saprotams, ka kapitālisti nekad nelaiž garām iespēju pelnīt uz slimajiem. Arī tur apgrozās miljardi. Taču bez PVO atbalsta tādu gigantisku pārdošanas apjomu nebūtu.

2001. gadā bija vēl kāds interesants precedents. Toreiz dažu masu mediju ofisos un diviem politiķiem tika piegādātas aploksnes ar Sibīrijas mēra sporām. Tika inficēti 22 cilvēki un nomira 5. Par vainīgo FIB toreiz atzina mikrobiologu Brūsu Aivinsu, kurš pēc tam visai ātri aizgāja bojā ‘mīklainos apstākļos” Bet neviens toreiz nepievērsa uzmanību tām farmācijas kompānijām, kuru akcijas ievērojami padārdzinājās, nesot to turētājiem lielu bagātību.

Ar ko beigsies stāsts par šo jauno vīrusu, mēs vēl redzēsim. Taču, ja tas jau izgājis ārpus Ķīnas, tad tam jau ir patiesā labuma guvēji, kuri ar to atkal pelnīs lielu naudu. Un tā kā Ķīnas tūristu skaits pasaulē, kā arī no Ķīnas ikdienā izsūtīto paciņu skaits ir mērāms miljonos, tad gluži loģiski, ka pārējās valstis vienkārši būs spiestas iegādāties atbilstošus preparātus, vakcīnas un pārējo aprīkojumu, kuru dāsni piegādās attiecīgās farmācijas kompānijas. Masu histērija ir palaista.

Un lielais bizness atkal var turpināties.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s