Kā NATO karavīri Huseina bunkurā raudāja.

Tagad visiem ir skaidrs, ka irāņu raķešu trieciens par ASV bāzi Irākā bija iepriekš sarunāts –par to visi zināja iepriekš. Un tomēr – bunkurā paslēptie NATO karavīri tur sēdējuši un raudājuši aiz bailēm.

Kaut kā kļūst tramīgi par viņiem, vai ne? Tur, Briselē tiek braši rūkts aizsargāt Baltiju no negantās Krievzemes, skan saukļi iztīrīt no krieviem Austrumprūsiju. No tādām politiķu runām burtiski dreb zeme.

Un te pēkšņi izrādās, ka šo varonīgo runu īstenotāji raud, paslēpušies bunkurā.

“Tas bija neaprakstāmi. Nekad neesmu piedzīvojis ko līdzīgu un ceru, ka nekad vairāk. Tas bija briesmīgs uzbrukums. Sliktākais bija karavīru bezspēcība katra nākošā trieciena gaidās. Mēs nezinājām, kur un kad nokritīs nākošā raķete. Karavīri reaģēja dažādi. Daži sēdēja un stāstīja anekdotes, daži iegrima sevī, bet citi vienkārši raudāja”

To stāsta dāņu seržants Jons dāņu TV2 kanāla korespondentam Kuveitā jau pēc Ain-al-Asad bāzes evakuācijas, pa kuru tad trāpīja šīs raķetes.

Visai cienījams vīrs, ar bārdu, jau seržanta pakāpē. Bet emocionalitātes tik daudz, kā jauniesauktam, kas netīšam iemetis granātu sev biksēs. Vai varēja būt tik ļoti bailīgi?

Jā, saka Jons – tā bija situācija, kurai mēs pilnīgi nebijām sagatavoti. Pēc pirmā trieciena ar 9 raķetēm ar masu tonna gabalā tur bija uz pusēm pārrauti helikopteri un tādas bedres, ka tur var iebraukt ar furgonu.
https://nyheder.tv2.dk/…/2020-01-10-dansk-soldat-efter-iran…

Tagad uz Kuveitu dodas psihologi, lai palīdzētu dāņu algotņiem tikt galā ar briesmīgo stresu.

Tomēr jāatzīmē – raudāja ne visi –anekdošu stāstīšana kā stresa aizdzīšanas metode tomēr ir cienījamāka nodarbe. Taču paradokss ir tajā, ka pats seržants apliecina –par gaidāmo uzbrukumu viņi bija informēti un visu šo laiku pavadīja drošā bunkurā. Tur tad viņi sēdēja, taču pirmais trieciens vienalga esot bijis pārsteigums.

Īpaši izbrīna tāda frāze –‘mēs nevarējām izdarīt to, kam esam sagatavoti’

Interesanti, kam tad NATO karavīri ir sagatavoti, ja tik milzīgas bailes viņiem rodas no iepriekš zināma uzbrukuma pilnīgā drošībā?

Kā tad būtu ar reālu uzbrukumu, bez brīdinājuma pa iepriekš noteiktu mērķi, ārpus droša bunkura? Nu tā, kā tas notiek reālā karadarbībā? Bet pats smieklīgākais tajā visā ir tas, ka slēpās viņi visi bunkuros, kurus uzbūvēja Sadams Huseins. Tāda neliela likteņa ironija.

Lai gan tikpat amizants ir fakts, ka amerikāņi pat neiedarbināja savas Patriot gaisa aizsardzības sistēmas. Vai nu viņiem nebija žēl to dažu helikopteru, vai arī viņi vienkārši nevēlējās kārtējo reizi demonstrēt šīs sistēmas nespēju kaut ko pārķert, vai arī iepriekš sarunāta bija Irānas jauno raķešu izmēģināšana pa reāliem mērķiem.

Lai vai kā –izrādās, ka karadarbība tomēr ir kaut kas cits, nekā čurāšana uz apstādījumiem vai Mildas, veikalu logu dauzīšana un puķu plēšana, ar ko NATO karavīri ir nodarbojušies Ventspilī un Rīgā.

Mēs varam būtu pilnīgi droši, ka mūs sargā tāds varens spēks!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s