Kā britu un amerikāņu finansisti III Reihu kaldināja.

Pēdējā laikā atkal uzvirmojušas sarunas par to, kāpēc sākās II pasaules karš. Rietumi kārtējo reizi baksta uz PSRS MR līgumu, aizmirstot paši savas saslēgtās vienošanās un sazvērestības ar nacistiem, poļi pieņem idiotiskas rezolūcijas -vēl tikai jāpieņem ‘rezolūcija’ par to, ka Pilsudska-Hitlera pakts neeksistē un poļi nepiedalījās ar nacistiem Čehoslovakijas aneksijā.

Kamēr liberāļi un amerikāņu departamenti vaimanā savu ierasto dziesmu, mēs paskatīsimies uz to, kas tad bija pirms visiem šiem līgumiem, kas tad izvilka fīreru no alus pagraba un apbēra viņu ar finansēm pat vēl pirms alus puča un visu turpmāko laiku līdz nākšanai pie varas. Un tad kļūst skaidrs, ka pie tāda finansējuma un aizmugures II pasaules karš vienkārši nevarēja nenotikt – MR līguma vainošana, kas patiesībā ir spīdoša Staļina diplomātijas uzvara, ir nekas cits, kā Rietumu kārtējā čurāšana acīs un stāsts par to, ka lietus līst.

Kas tad īsti finansēja Hitlera nākšanu pie varas? Vēsturnieki joprojām nav nonākuši pie vienota viedokļa šajā lietā – vieni uzskata, ka nacistu partiju slepeni finansēja Reihsvērs, sapņojot par revanšu par I pasaules karu, citi uzskata, ka galvenie sponsori bija vācu lielrūpnieki.

Starp visu to, kad Nirnbergas procesā Reihsbankas ex-prezidents un bijušais ekonomikas ministrs Jalmārs Šahts piedāvāja taisnības labad uz apsūdzēto sola nosēdināt arī tos, kas piebaroja III Reihu, minot cita starpā arī ASV kompānijas General Motors un Ford, Anglijas bankas prezidentu Normanu Montekjū, amerikāņi ātri piedāvāja viņam darījumu – brīvību pret klusēšanu šajā tēmā. Un tribunāls pilnībā attaisnoja Šahtu, par spīti padomju juristu protestiem.

Anglosakšu slepenās palīdzības noslēpumu Hitleram viņa sākotnējā karjeras posmā kapā ir aiznesuši 2 cilvēki –no pirmā acu uzmetiena nemanāmais Šveices finansists Vilhelms Gustlovs –ne velti tieši viņa vārdā fīrers nodēvēja lielāko vācu kruīza laineri. Otrs ir NSDAP kases turētājs Francs Švarcs. Gustlovu, kuru 1936. gadā nogalināja Davosā kāds ‘students’, Jalmārs Šahts nosauca par neaizvietojamo starpnieku starp angļu un amerikāņu korporācijām no vienas puses un nacistiem no otras.

Kas attiecas uz Švarcu, tad viņa nāve nav mazāk dīvaina -1947. gada decembrī viņu bija paredzēts izlaist no filtrācijas nometnes Regensburgā, bet viņš tā arī brīvībā neiznāca. Paēda brokastis, sajūtās slikti un pēc pusotras stundas nomira. Ārstu žurnālā tika veikta atzīme – kuņģa problēmas. Vēl 1945. gada aprīlī Švarcs NSDAP štābā sadedzināja visus finanšu dokumentus, kas varētu jelkādā veidā kompromitēt ‘sabiedrotos’ un acīmredzami cerēja uz žēlastību šajā sakarā.

Taču neskatoties uz to, ka divi svarīgākie liecinieki ir apklusuši uz visiem laikiem, dažiem vēsturniekiem tomēr ir izdevies iegūt pierādījumus anglosakšu veiktajai Hitlera sponsorēšanai. Viņu vidū ir itālis Džokomo Preparatta, kurš pētījis nacistu saistību ar darījumu aprindām Londonā un Vašingtonā gandrīz 20 gadus- savā grāmatā “Conjuring Hitler” viņš ir nosaucis visus šos darījumu dalībniekus. Saskaņā ar smieklīgo sabiedrībā izplatīto pasaku, nacisti sevi finansēja ‘paši’, savācot naudu mītiņos un demonstrācijās.
https://archive.org/…/ConjuringHit…/ConjuringHitler_djvu.txt

Bet šajā grāmatā ir pārliecinoši pierādīts, ka lielākā daļa nacistu naudas ir ar ārvalstu izcelsmi. Aizokeāna finanšu klani- Morgani un Rokfelleri caur Chase National banku bīdīja vācu IG Farbenindustrie un citu vācu ķīmisko uzņēmumu akcijas uz Volstrītu- vēlāk Rokfellera Standart Oil šo vācu kompāniju pārņēma savā kontrolē. Dilona un Rīda banka savukārt bīdīja Vereinigte Stahlwerke akcijas. Uz 1933. gadu, kad kļuva pilnīgi redzama vācu koncerna AEG veiktā Hitlera finansēšana, 30% tās akciju piederēja ASV kompānijai General Electric.

Tādā veidā 15 gadus, no 1919-1933 gadam, Rietumu elite aktīvi ņēma dalību Vācijas politiskajā dzīvē, ar nolūku radīt neprātīgu kustību, ko vēlāk izmanto savos ģeopolitiskajos nolūkos.
Tā tieši Anglija un ASV radīja vajadzīgo fonu, lai Vācijā varētu rasties nacisms.

Lūk, ko raksta cits finanšu plūsmas pētnieks – vācu vēsturnieks Joahims Fests.
“1923.gada rudenī Hitlers devās uz Cīrihi un atgriezās no turienes ar lādi- pēc nostāstiem, pilnu ar Šveices frankiem un dolāriem”

Citiem vārdiem, tieši pirms ‘alus puča’ kāds piešķīra Hitleram prāvu summu ārvalstu valūtās. Šis kāds, saskaņā ar vairākiem pētījumiem, bija Henrijs Deterlings –Shell korporācijas vadītājs. Viņš arī vēlāk turpināja finansēt Hitleru – caur iepriekš minēto Vilhelmu Gustlovu. Minhenes tiesā, kur pēc tam notika ‘alus puča’ dalībnieku process, izdevās pierādīt tikai 20.000 dolāru izcelsmi nacistiem tā rīkošanā no Nirnbergas rūpniekiem.

Taču patiesie izdevumi šim pasākumam bija vismaz 20 reizes lielāki.
1924. gada aprīlī Hitleru notiesāja uz 5 gadiem cietumā par valsts nodevību, bet jau decembrī viņš iziet brīvībā, iegādājas villu Berghoff un sāk izlaist “Wolkischer Beobachter” avīzi. Rodas loģisks jautājums- par kādu tad naudu?

Joahims Fests raksta- “No 1924. gada Hitleram simpatizējošie finansisti- Tissens, Foglers, Kirdorfs un Šrēders slepeni piešķīra viņam arī prāvas naudas summas”

Triecienvienības un partijas funkcionāri algu saņēma valūtā. Turklāt Foglers un Šrēders bija vairāk amerikāņu, nekā vācu finansisti -viņi savus kapitālus bija uzstrādājuši tieši aiz okeāna. Starp Hitlera sponsoriem bija arī citi personāži –IG Farbenindustrie šefs Makss Varburgs- viņa brālis Pols Varburgs, ak sakritība, bija Ņukorkas Federālās bankas direktors. Vēl minams Karls Bošs – Ford Motors vācu nodaļas direktors.
Jocīgi ir tas, kā viņi visi varēja tā gribēt Hitlera nākšanu pie varas, ja reiz nacionālsociālisti ne mazāk kā boļševiki grasījās privāto kapitālu ierobežot?

Īpaši jāpiemin Fords. 1931. gadā Detroit News žurnāliste devās uz Vāciju, lai intervētu ‘perspektīvo politiķi’ Ādolfu Hitleru. Sev par izbrīnu, virs viņa darba galda žurnāliste ieraudzīja sev labi zināma cilvēka portretu –Henrija Forda ģīmetni.

Es uzskatu viņu par savu iedvesmas avotu- teica Hitlers. Bet Fords bija ne tikai iedvesmas avots, bet arī dāsns sponsors. Satikās viņi uz abiem piemītošā antisemītisma viļņa. Jau 1920to sākumā Fords personiski nosūtīja par savu naudu uzdrukātus 20.000 “Cionas gudro protokolu” eksemplārus, vēlāk arī divas savas grāmatas – “Pasaules ebrejisms’ un “Ebreju darbības Amerikā”.

1920to beigās Fords dāsni piebaroja NSDAP – bet pateicībā par to Hitlers apbalvoja Fordu ar Vācu Ērgļa krustu zeltā –augstākais Reiha apbalvojums, ko var saņemt ārvalstu pilsonis. Tas notika 1938.gada 30. jūlijā Detroitā, svētku pusdienu laikā, kurās piedalījās ap 1500 ASV godājamu pilsoņu un kapitālistu. Ordeni pasniedza vācu konsuls. Fords esot pat apraudājies.
Pēc tam viņš pilnībā uzņēmās ‘tautas vāģa’ – Volkswagen projekta finansēšanu- 100% akciju jaundibinātajā uzņēmumā piederēja Fordam.

Forda un Hitlera saites bija tik ciešas, ka tās nemainīja arī kara sākums. Uz to laiku ASV tika pieņemts īpašs likums, kas formāli aizliedza sadarbību ar nacistisko Vāciju ((Trading with the enemy act), bet uz Fordu šis likums vienkārši neattiecās. 1940. gadā viņš atteicās likt lidmašīnu dzinējus Anglijai, tā vietā viņa jaunā fabrika Francijā Puasi pilsētā sāka izlaist avio dzinējus Luftwaffe vajadzībām.

Eiropas Forda filiāles 1940 tajā gadā Hitleram piešķīra 65 tūkstošus kravas auto- bez atlīdzības.
Francijā turpinājās kravas auto ražošana Vermahtam, bet cita filiāle Alžīrā apgādāja ar tiem Rommela vienības Āfrikā. Zīmīgs fakts – kara beigās sabiedroto aviācija līdz pamatiem nolīdzināja Ķelni- taču tieši Ford rūpnīcas palika neskartas- tas taču ir neizskaidrojams brīnums.

Turklāt Fords un arī viņa konkurenti no General motors pamanījās izsist kompensāciju no ASV valdības par zaudējumiem, kas radušies to īpašumiem ‘ienaidnieka teritorijā’. General Motors bija īpašnieks Opel koncernam, kurš savukārt ražoja Blitz kravas auto. Uz to bāzes tika veidot tā sauktie Gasenwagen- mobilās gāzes kameras uz riteņiem.
https://en.wikipedia.org/wiki/Gas_van

Uz II pasaules kara sākumu ASV korporāciju ieguldījumi vācu filiālēs sastādīja ap 800 miljoniem ASV dolāru.
Vai atceraties epizodi no “17 pavasara mirkļiem”, kur nacistu ģenerālis Karls Volfs satiekas ar CIP vadītāju Alenu Dallesu? Vēsturnieki bieži vaicā, kāpēc ASV prezidents Rūzvelts sūtīja uz sarunām Šveicē tieši Dallesu? Bet atbilde ir acīmredzama.

1932. gada janvārī Hitlers satikās ar britu finansistu- britu bankas vadītāju Montekjū Normanu. Tur tad arī tika likts pamats turpmākai NSDAP finansēšanai. Tur piedalījās arī amerikāņu politiķi brāļi Dallesi, ko viņu biogrāfi ne labprāt grib atcerēties. Viens no brāļiem –nākamais ASV izlūkošanas pārvaldes šefs Allens Dalless. Daži vēsturnieki uzskata, ka tieši viņš kontrolēja visas amerikāņu naudas plūsmas uz Reihu, sākot ar 1930. gada Hitlera vēlēšanu kampaņu.

Pusi no tās finansēja I.G Farbenindustrie, kas tolaik jau atradās Rokfellera Standart Oil kontrolē. Tad lūk- Rūzvelts nosūtīja uz slepeno tikšanos tieši Dallesu tāpēc, ka tas labāk par visiem zināja, cik kurš amerikānis ir ieguldījis Hitlera karjerā un Reiha uzbūvēšanā.

Kāpēc Dalless tika cītīgi izprašņāja ģenerāli Volfu par Vācijas aktīviem un zelta rezervēm? Tāpēc, ka viņam tika dots uzdevums šos izdevumus ‘atsist’ atpakaļ.

Anglo-amerikāņu finanšu palīdzība Hitleram ir tika plaša tēma, ka par to tiek rakstītas veselas grāmatas. Tikai Ernsta Ganšftengla stāsts ir vesela raksta vērts- viņš bija vēl viens vācu izcelsmes amerikānis, kurš aktīvi kūrēja Hitleru no ASV izlūkdienestu puses jau 20tajos un apgādāja viņu ar naudu no aizokeāna biznesmeņu makiem. Arī Anglijas bankas šefs Montekju un viņa loma nacistu finansēšanā ir tikai pieminēta garāmejot. Taču pamazām patiesība liekas kopā drusku pa druskai.

Hitlera biogrāfu darbos nekur nav minēts faktoloģiskais materiāls tam, kas finansēja topošo fīreru un viņa triecienniekus pirms 1932. gada. Pēc tam, kad viņu slepenā elite burtiski rāva pie varas, naudas devēju kļuva daudz un tie ir redzami- bet kas finansēja viņus no 1919-1932?

1922. gadā neviens pie varas laist Hitleru netaisījās, līdz Minhenes pučam par viņu nekas nebija dzirdēts. Tāpēc ASV atašejs Vācijā jauna politiskā spēka meklējumos vispirms konsultējās ar citiem ļaudīm- ģenerāli Ludendorfu, kroņprinci Ruprehtu. Tie bija viņi, kas pievērsa amerikāņa uzmanību ‘uzlecošajai zvaigznei’ 1922. gada 20. novembrī viņš satikās ar nākamo fīreru viņa necilajā dzīvoklītī. Nevienam nezināmais vietējas partijas vadītājs pastāstīja par saviem plāniem likvidēt boļševismu, nomest Versaļas važas- faktiski pats piedāvāja sevi par ‘civilizācijas zobenu’ cīņā ar marksismu- tas ir, ar Krieviju.

Amerikānim šis cilvēks likās tik perspektīvs, ka jau tai pašā dienā viņam tika nozīmēts uzraugs no ASV –Ernsts Ganfštengls. No šī brīža tad arī amerikāņi viņu ņēma savā aizgādībā – līdzekļi nāca no Šveices. Tieši no turienes naudu saņēma arī cits revolucionārs- Vladimirs Uļjanovs.

Viens no iemesliem, kāpēc ASV un Anglija tā atbalstīja nacistu režīmu, ir ģeopolitiķu Makkindera un Mehena tēzes par nāvējošām briesmām britu impērijai, kuras rastos no Krievijas – Vācijas savienības. Tad gan britiem, gan ASV nāktos aizmirst par jūras kundzību un būtu jāatvadās no daudzām kolonijām.

1922. gada Rapallo līgums un tam sekojošā Vācijas un PSRS satuvināšanās radīja briesmas attiecīgas alianses noformēšanai pret anglosakšiem. Tāpēc Hitlers izrādījās gluži vai pēdējais cerību salmiņš, kas izjauktu Berlīnes- Maskavas savienību. Viņš kalpoja kā acīmredzams rietumu elites ieliktenis- viņš rīkojās pilnīgi pretēji visai vācu ģeopolitikas klasikai- tā uzskatīja par ienaidniekiem tieši šīs jūras lielvalstis un cienīja ‘dzelzs kanclera’ Bismarka teikto – nekad nekarot ar Krieviju.

Tieši tāpēc jūras lielvalsts Anglija un arī ASV darīja visu vajadzīgo, lai izveidotu Vācijas kara mašīnu un viņu diplomātija nemitīgi bīdīja fīreru Austrumu virzienā.

https://nstarikov.ru/proekt-gitler-kak-london-i-vashington-…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s