Klusuma dziedinošais spēks.

Klusēšana -zelts. Visi mēs zinam šo teicienu. Ar to vien viss faktiski ir pateikts. Taču reizēm ir interesanti papētīt, kā šīs senās patiesības atspoguļojas mūsdienu pasaulē un kādu pamatojumu tam atrod šodienas speciālisti.

Troksnis izsauc spēcīgu fizisku iedarbību uz mūsu smadzenēm, kas izraisa stresa hormonu paaugstināšanos, tā vēsta raksts
https://www.enlightened-consciousness.com/the-full-moon-is…/

Lieciet mierā pilnmēnesi- tam nav nekāda sakara ar trokšņiem.
Katram pienāk brīdis, kad viņš sāk cienīt klusumu. Tas ir ārkārtīgi labsajūtu rosinošs un efektīvs stāvoklis. Tas dāvā iedvesmu, audzina prātu, ķermeni un dvēseli.

Taču neprātīgā trokšņainā pasaule negatīvi ietekmē visu – sākot ar vielmaiņu, beidzot ar novešanu līdz stresam un agresijai. Arī zinātne tagad saka, ka klusēšana var būt tieši tas, kas vajadzīgs, lai atjaunotu nomocītās smadzenes un ķermeni.

Pētījumi parāda, ka troksnis ienāk smadzenēs gluži kā elektriskais impulss caur ausīm. Pat tad, kad mēs guļam, šie skaņu viļņi spiež organismu reaģēt un aktivizēt to smadzeņu daļu, kura atbild par atmiņu un emocijām, kas savukārt noved pie stresa hormonu izdalīšanās. Tādā veidā dzīve trokšņainā vidē nozīmē nemitīgu stresa hormonu klātbūtni organismā – citādi nevar būt.

Troksnis tiek saistīts arī ar augstu asinsspiedienu, sirds slimībām, ausu zvanīšanu un miega traucējumiem. Pārlieku liels troksnis kļūst par nopietnu fizisku sajūtu stimulatoru, tāpēc šodien aizvien vairāk cilvēku atzīst sevi par jūtīgiem un nespējīgiem funkcionēt trokšņainā vidē.

Saprotams, ka šīs ir kopš senseniem laikiem zināmas patiesības un tā tas arī ir, vienkārši šodien arī zinātne ir atradusi pamatojumu tam, ka troksnis nodara sāpes, bet klusums dziedina.

2011. gadā pasaules veselības organizācija nonāca pie slēdziena, ka 340 Rietumu Eiropas iedzīvotāju katru gadu zaudē miljons gadu veselīgas dzīves trokšņa dēļ. Tika pateikts arī, ka vismaz 3000 gadījumos, kad cilvēks ir miris no sirds un asinsvadu slimībām, iemesls ir bijis tieši pārlieku liels troksnis.
https://www.who.int/quantifying_ehimpacts/publications/…/en/

Profesora Garija Evansa pētījumi, kas publicēti žurnālā «Psychological Science» demonstrē, ka tie bērni, kuru skolas atrodas lidostu tuvumā, izstrādā stresa reakciju, kura tos spiež troksni ignorēt. Viņš atklāja, ka šie bērni sāk ignorēt ne tikai šo lidmašīnu troksni, bet arī citus – tai skaitā valodu. Tas ir pārliecinošs pierādījums tam, ka troksnis pat tajos līmeņos, kur tas nerada skaņu, tomēr izsauc stresu un bīstams cilvēkam.
https://www.jstor.org/stable/40063882?seq=1

Klusumu zinātnieki nepētīja, bet tā īpašības atklājās nejauši. Klusēšana pirmo reizi parādījās zinātniskajos pētījumos, kad tika veikta trokšņa un mūzikas efektu salīdzinājumi.

Ārsts Lučāno Bernardi 2006. gadā pētīja trokšņa un mūzikas fizioloģiskos efektus, kas noveda pie pārsteidzoša atklājuma. Kad izpētes subjekti atradās pauzē starp troksni un mūziku, viņi izjuta daudz lielāku atslābinājumu, nekā no pašas nomierinošās mūzikas. Faktiski šīs netīšās pauzes kļuva par eksperimenta galveno aspektu.
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1860846/

Daudzi skolotāji un meditāciju guru zina par to, tāpēc iesaka veikt tīra klusuma meditācijas katru dienu. Kaut arī par klusumu var domāt kā par informācijas trūkumu, tomēr zinātne saka pretējo. Smadzenes atpazīst klusumu un reaģē uz to ļoti spēcīgi.
Reģeneratīvās bioloģijas speciālista Imke Kirste pētījumi atklāja, ka divas klusēšanas stundas dienā izraisīja par atmiņas veicināšanu atbildīgajās smadzeņu šūnās.

Kad mēs atrodamies klusumā, smadzenes spēj atjaunoties. Tās pastāvīgi apstrādā milzīgu daudzumu informācijas- īpaša slodze ir uz tā saukto prefrontālo garozas daļu – to, kura atbild par lēmumu pieņemšanu, problēmu risināšanu.
Atrašanās vienatnē un klusumā veicina tieši šīs smadzeņu daļas atslābumu un atpūtu.

Pētījumi apliecina, ka klusums palīdz jaunām šūnām kļūt par neironiem un integrēties sistēmā- kad mēs esam klusumā, tad smadzenes labāk apstrādā informāciju. Tad var veikt savas dzīves analīzi un ieraudzīt perspektīvas –tas ir vitāli svarīgi psiholoģiskā stāvokļa stabilitātei.

Tai pašā laikā troksnis rada stresu – kamēr klusums to noņem kopā ar spriedzi kā smadzenēs, tā ķermenī. Klusēšana papildina un baro mūsu apziņas resursus. Troksnis liek zaudēt koncentrāciju, kognitīvās spējas, samazina motivāciju un palēnina smadzeņu darbību.

Turklāt pētījumi apliecina arī to, ka klusumā ir iespējams atgūt un atjaunot to, kas pazaudēts troksnī. Senie viedas meistari zināja to vienmēr – klusums dziedina, ļauj dziļi ieiet sevī, klusēšana balansē ķermeni un prātu. Tagad arī zinātne to apstiprina. Dabas un klusuma dziedinošais spēks ir zināms sen, bet tagad tam var pievienot smadzeņu apzinātu barošanu. Ikdienišķas klusēšanas prakse, tas ir dziedinošs balzams.

Vēro, kā pilsētu nefrīti izdziest un klājas
Pār planētu spirdzinošs vēsums
Jau putekļu dejas palēnām stājas
Ir vakars.

Vēro, kā iedegas zvaigznāju sārti
Reibinošs klusuma nektārs plūst sirdī
Caur debesu vārtiem.

Klusums. Šī brīnišķā valoda, iemācies, klusē
Un runā ar zvaigznēm, Visumos klausies
Tevi sadzirdēs visās debesu pusēs
Pats Dievs.
A.V

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s