Pārmaiņu vējš.

Tas notiek tikai reizi, varbūt divas gadsimta laikā. Parādās jauna pasaules kārtība un vecās iestrādes pazūd. Tie, kuri bija nolemti, tagad triumfē, bet tie, kuri valdīja, tiek iemesti ellē. Oficiālie žurnālistu paziņojumi un interpretācijas acīmredzami neatbilst šiem notikumiem, kuri seko viens otram. Šiem komentētājiem ir jāmaina savs kurss, jāapgriež tas pavisam citā virzienā, vai arī tos noslaucīs vēstures vējš.

1943. gada februārī PSRS uzvara Staļingradā apzīmēja II pasaules kara pagrieziena punktu. Nākošie soļi bija nenovēršami – sabiedroto izsēšanās Normandijā 1944, Jaltas konference 1945, tai pašā gadā kanclera Hitlera pašnāvība un 8/9 maija Reiha kapitulācija – gada laikā ‘tūkstošgadīgais Reihs’ tika nomainīts ar ASV/PSRS pretpolu. Anglija un Francija, kuras tikai 12 gadus pirms tam bija pasaules vadošās impērijas, varēja tikai noskatīties, kā notiek šo impēriju dekolonizācija.
Tieši tāds brīdis notiek šodien.

Katram vēsturiskajam periodam ir sava ekonomiskā sistēma un politiskā super-struktūra, kas to aizsargā. Aukstā kara beigās un PSRS sabrukuma dēļ prezidents Bušs Vecākais demobilizēja miljonu ASV karavīru un uzticēja labklājības veidošanu multinacionālo kompāniju vadītājiem. Tie izveidoja aliansi ar “modernās Ķīnas’ arhitektu politiķi Deng Xiaoping, pārcēla amerikāņu darbus uz Ķīnu, kura kļuva par pasaules fabriku. Bet tā vietā, lai nodrošinātu labklājību ASV pilsoņiem, viņi monopolizēja peļņu, pamazām panākot vidusslāņa izzušanu Rietumos. 2001. gadā viņi finansēja un organizēja 9/11 notikumus, panākot valsts struktūru sagraušanas stratēģijas uzspiešanu- Bušs Jaunākais tad pārveidoja tuvos Austrumus par nebeidzamu kara poligonu.

Nesen notikusī ¼ Sīrijas teritorijas atbrīvošana nedēļas laikā nav tikai Bašara al Assada uzvara – kuram bija ‘jāaiziet’ vēl pirms 8 gadiem, tā apzīmē arī pilnīgu militārās stratēģijas krahu, kura bija vērsta uz finanšu kapitālisma pilnīgu dominanci. Tas, kas likās neiespējams, ir noticis- pasaules kārtība ir mainījusies. Nākotnes notikumi ir nenovēršami.

Vladimira Putina neparasti siltā uzņemšana Sauda Arābijā un Emirātos apliecina straujo Persija Līča spēku pievēršanos Krievijai un tās noteikumiem.

Anglija ir izvedusi savas īpašās vienības no Sīrijas un mēģina pamest Briseles karaļvalsti. Pēc Terēzas Mejas projekta saglabāt kopējo tirgu, tā nolēma izrauties no visas ES konstrukciju, kas ir Džonsona projekts. Pēc tām neskaitāmām kļūdām, ko pieļāva Sarkozī, Olāns un Makrons, Francija ir zaudējusi jebkādu ietekmi un uzticamību. Trampa ASV ir pārstājusi būt par ‘izredzēto nāciju’ un ‘pasaules policistu’ finanšu kapitālisma kalpošanā, lai kļūtu par valsti pašai sev – ASV izved savu atomieroču arsenālu no Turcijas un gatavojas slēgt centrālo komandpunktu Katarā.

Visu atzītais miera uzturētājs tagad ir Krievija – jau 1899. gadā tā radīja starptautiskos likumus Pasaules miera konferencē Hāgā – tos, kurus NATO dalībnieki ir mīdījuši zābakiem visu šo laiku. Vajadzēja vairāk kā gadsimtu, lai varētu novērtēt šīs konferences nozīmi.

Tāpat, kā II pasaules kara beigās Nāciju Līga pārveidojās par ANO, jaunā pasaule visticamāk izveidos jaunu starptautisku organizāciju, kura balstīsies uz šīs 1899. gada konferences principiem, kuru organizēja cars Nikolajs II un Francijas Nobela prēmijas laurēts Leons Burgoiss. Bet tas prasa vispirms demontēt NATO, kas savukārt centīsies saglabāties, paplašinoties Klusā Okeāna virzienā, un arī demontēt ES- finanšu kapitāla pēdējo citadeli.

Mums ir jāsaprot, kas notiek – mēs ieejam pārejas posmā. Jau 1916. gadā Ļenins teica, ka imperiālisms ir kapitālisma augstākā forma, kas pazuda līdz ar diviem pasaules kariem un 1929 gada lielo kapitāla krīzi. Šodienas pasaule ir finanšu kapitālisms, kurš iznīcina ekonomikas vienu aiz otras dažu superbagāto ģimeņu labuma dēļ. Šāda kapitālisma forma paredz pasaules sadalīšanu divās daļās – viena ir stabilas globalizētas valstis un pārējā pasaule ir paredzēta šo nedaudzo pārtikušo valstu uzturēšanai, kalpojot tām kā resursu bāze.

Bet šis modelis grūst mūsu acu priekšā un šo sagrūšanu veicina gan Tramps ASV, gan Putins, kurš uz doto brīdi ir vienīgais redzamais globālās politikas subjekts, kuram piemīt absolūta suverenitāte šādas politikas veidošanā.

/Tjerī Meisāns/

Kad pūš pārmaiņu vējš, daži būvē sienas, bet citi- vējdzirnavas.
/Ķīniešu sakāmvārds/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s