Svētvietas – piekļuve Visuma enerģijai.

Pavecs raksts, bet tas nekad nezaudēs savu aktualitāti- ne pirms, ne pēc 1000 gadiem, jo šīs vērtības ir un paliek mūžīgs ceļa rādītājs uz gaismu un senču noslēpumaino saikni ar Kosmosu, ko mūsdienu sabiedrība izmisīgi cenšas aizstāt ar ‘viedierīcēm’

Pēdējos gados Latvijā tiek atrastas aizvien jaunas svētvietas, ko iezīmē akmeņu krāvumi. Tās ir durvis uz senču zināšanām, kas ļauj piekļūt Kosmosa spēka avotiem. Vietu savdabīguma ieraudzīšanai pat nevajag paaugstinātu jūtīgumu. Pietiek ar vērīgām acīm un cieņu pret dabu, lai pamanītu akmeņu izkārtojumu kaut kādā rakstā, īpatnējas koku formas.

Koki

Vieta, kur koks pie paša celma izveidojis trīs vai vairākus stumbrus, vienmēr ir īpaša, tā palīdz atvērt cilvēka radošās potencies. Bet enerģētiski aktīvās zonās no zemes parasti nāk ārā tāds spēks, kas kokus it kā sapin. Vijums pulksteņa rādītāja virzienā – pozitīvā vērpe. Stāvot zem šāda koka vai atrodoties tā tuvumā, iespējams sevī kaut ko pavairot, pastiprināt. Pretsaulītes virziena savērpums turpretī palīdz nevēlamo izdabūt ārā.

Kļava ir naudas koks. Osis – taisnīguma simbols, kurš ar to kontaktējas, ātri atpazīst melus citu teiktajā un zaudē iespēju sameloties pats.

Laidzes mežā ir neliela nogāze, kur viena savērpto koku skupsna ir noliekusies pa labi, nākamā pa kreisi, veidojot tādu kā tuneli. To sauc par šķērsvēja krustu jeb enerģētisko joslu, kas noslēdz informāciju.

Akmeņi

Pat visjūtīgākajam mūsdienu cilvēkam iespējams uztvert tikai mazu daļu informācijas, ko mūsu senči: labvīri, labsievas, bramaņi, dievaiņi – ļaudis, kam pieejamas elitārās zināšanas, prata lasīt un lietot. Un ielikt akmeņos, mērķtiecīgi izveidojot šādas milzīgas sistēmas.

Kad ejat gar „ieejas vārtiem” – diviem abās pusēs novietotiem paprāviem akmeņiem, kas ved uz Laidzes dziedniecības akmeņiem, vēlams tiem pieskarties, lai veidotos kontakts. Neuztraucieties, ja no akmens tiek saņemts tāds kā sitiens. Tā ir zīme, ka sistēma pagaidām vēl tevi nepieņem un iziešana caur vārtiem jāatkārto.

Ja ievērojat rindā novietotus akmeņus, jāizprot to nozīme. Akmeņi ir kā Kosmosam pieslēgts dators – atver tikai vajadzīgo failu. Katrai šādai taisnā līnijā izvietotai akmeņu sistēmai savs uzdevums. Dažas harmonizē čakru darbību, citas saasina noteiktas emocijas. Noguļoties vai apsēžoties uz kāda no akmeņiem, jāieklausās ķermeņa reakcijās. Varbūt gribas iztaisnot muguru. Vārbūt pēkšņi sāk spēcīgāk dauzīties sirds. Vai tirpums mēlē. Un secināt: tas man patīk, tas neder.

Ilgāk uzturēties vajag tikai pie tā akmens, kas pievelk. Lai izveidotu ar to ciešāku kontaktu, ilgāk ieskatoties, jācenšas tajā sazīmēt kādu seju, tēlu, veidolu. Ja izdodas – vieta iesaistījusies dialogā. Akmens gars gatavs sadarbībai – aktivizēt katrā cilvēkā ielikto iekšējo potenciālu.

Ejot prom, noteikti jāpasaka paldies.

Akmeņiem var lūgt palīdzību dziedniecībā, gaišredzības spēju attīstīšanā, attiecību kārtošanā vai sevis līdzsvarošanā.

Mūsu senčiem ļoti svarīga bija akmeņu izmantošana pašapziņas stiprināšanai. Akmeņi tika izvietoti apļos. Ja diena bijusi neveiksmīga, labi domās pārcilāt notikušo, pēc tam iziet šo apli pretēji saulītei (lai kaut ko izdeldētu, vajag iet pret saulīti), tad pa saulītei – lai sakārtotos, tā tiek saņemts spēks, miers un pārliecība par sevi.

Vērts pakavēties pie akmens, kuram piesitot, katrā vietā skaņa ir citāda. Tādus dēvē par vecajiem un gudrajiem – liekas, tie gatavi sprāgt pušu, lai tikai atdotu vairāk informācijas. Panākot kontaktu, aktivizējas katrā cilvēkā ieliktās senās zināšanas. Tu nezini, kāpēc tā, bet zini: ir tieši tā. Vari to paust mierīgi, neuzbāzīgi, savā spēkā.

Nekas nav jādara. Tikai ar bijību būt tajā vietā. Ļauties just.

Ir akmeņi – enerģijas ņēmēji un akmeņi – enerģijas devēji. Vecā mēnesī aktivizējas ņēmēji; cilvēks kontaktā ar tiem var attīrīties, atdot savas negācijas. Devēju spēks lielāks jaunajā mēnesī. Ja grūti atvērties dabas informācijai, tad akmeņu sistēmas, pa kurām staigā daudz cilvēku, labāk apmeklēt jaunā mēnesī.

Laidzes akmeņu sistēmā vēl rodams tā saucamais parlaments – akmeņu aplis. Šādi veidojumi sastopami daudzās svētvietās. Šeit var pulcēties cilvēki ar kopēju mērķi, domu, lai risinātu vienotu uzdevumu. Svarīga projekta apspriešanas laikā šāda akmeņu sistēma aktivizēja garīgos resurus cilvēkos un arī Visumā, lai lemtais varētu piepildīties.

Daudzi pasākuši svētvietās uz akmeņiem dedzināt sveces. Tā ir senču informācijas dzēšana, ko savulaik izmantoja krustneši. Tā nevajag, uz akmens uguni nekur! Uz akmeņa malku cirtu, strautā kūru uguntiņu – tikai tā. Jo, skaldot malku uz akmens, cirvis atcērtas. Asais kļūst truls. Norimst sāpes, aizvainojums, pāridarījums – viss noapaļojas. Bet tā liesma, kas virmojusi, plosījusi un dedzinājusi, strautā tiek apslāpēta. Naidam zūd postītājspēks.

Vietā, kur savulaik atradies stiprs akmens, var just tādu kā enerģijas piltuvi – pie zemes, bijušajā akmens guļvietā, tā ir spēcīgāka, augstāk pamazām izkliedējas. Dažkārt svētvietu akmeņi izmantoti māju celtniecībā, drupināti un bērti uz ceļiem. Ar šādu akmeņu šķembām bruģēts arī Laidzē vietējais ceļš, par to zin teikt, ka ir ļoti bīstams, daudzi gājuši bojā negadījumos.

Tas tikai pastiprina sen zināmo: stipro vietu akmeņus aiztikt nevajag – ne nest uz mājām, ne apstrādāt izmantošanai saimniecībā. Jo, lai cik tas izklausās neticami, arī jebkurš akmenis barojas – nevis ar sūnām un sliekām, bet no Kosmosa enerģijas.To akmeņu ēdienkarte, kas atrodas uz aktīvajiem enerģētiskajiem punktiem – vai nu zemes tektoniskajiem lūzumiem, vai arī cilvēku garīgo enerģiju izveidotiem informatīvajiem laukiem, ir īpaša. Pārnesti citur, tie sāk ēst mājnieku dzīvības spēku. Sākas nepatikšanas.

Stāsti par zibens saspertiem mūriem, kuros iemūrēti stiprie akmeņi, par slimībām, kas pieveikušas akmens pamatu jaunceltnes iemītniekus, nav tukši izdomājumi.

Zieds

Pie katras sistēmas noteikti jābūt ziedojumu akmenim. Visbiežāk tas ir plakans milzenis ar iedobi, tādu kā sēdeklīti.

Ziedojums jeb zieds – to nedrīkst jaukt ar upuri. Upuris ir dzīva radība, nogalināta ar mērķi dot jaunu uzdevumu nāves brīža izdalītajai enerģijai, bet ziedojumam ir saistība ar kaut ko ziedošu, dziedošu, dziedinošu.

Zieds, ko vērts atstāt uz ziedojumu akmens, ir dzintara gabaliņš, puķes, bet vislabāk – sēkliņas.

Turot rokās zirni vai pupiņu, cilvēks tajā atstāj informācijas ierakstu par sevi. Noliekot to vietā, kur akmens darbojas kā Visuma antena, tā tiek aizvadīta līdz kopējam informatīvajam laukam un kļūst par tā daļu. Tiek saņemts papildus spēks vēlmes piepildīšanai.

Svarīgi atcerēties – attrašanās svētvietā ļoti aktivizē vēlmi attīrīties, pirmkārt, ķermeniski. Atstāti izkārnījumi, papīri, pudeles vai izsmēķi strap drazotāju un vietu uz ilgu laiku veido spēcīgu enerģētisko tiltu – pamatīgi sit pa veselību ne tikai pašam, bet arī tuvajiem. Tāpēc no atkritumos atstātās informācijas par sevi ļoti jāuzmanās.

Arī to der apzināties: pēc ziedojuma atstāšanas uz stipra akmens cilvēkā aktivizējas tas, kas viņā jau ir. Agresīvajam – niknums. Mīlīgajam – mīļums. Būtības manifistēšanās: kāds patiesībā esi, tādu sevi ieraudzīsi vēl spilgtākā gaismā. Tāpēc, ejot uz svētvietām, labi sevi noskaņot uz mīlestības frekfrencēm. Aktivizējot pozitīvo, negatīvais tiek izspiests.

Putni

Zīme labam kontaktam ar svētvietu – ja debesīs parādās vanags. To uzskata par zintnieku putnu, vietas sargu, vanagam tiek piedēvēta saikne ar augstākajiem spēkiem.

Lai Jums izdodas rast saikni ar sevi un dabu – ar Visuma virsapziņu jeb Dievišķo pasaules būtību!

Izmantoti materiāli no 2007. gada jūlija-augusta žurnāla „36,6”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s