‘Sabiedroto’ hibrīdkarš pret Latviju.

Hibrīdkarš starp NATO valstīm un Krieviju ir fakts, ko atzīst abas puses. Lasot abu pušu medijus var nonākt pie secinājuma par hibrīdkara esamību. NATO valstīs to saka atklāti un lieto hibrīdkara terminu, Krievijā izvairās no tiešiem formulējumiem, bet viss mediju saturs par to liecina. Šī raksta kontekstā nav būtiski šā hibrīdkara iemesli, kurš to uzsāka un kuram ir lielāka taisnība, būtisks ir pats hibrīdkara esamības fakts, kurš ir neapšaubāms.

Hibrīdkarš tas ir karš, kurš tiek vests ar “nekara” metodēm. It kā kara stāvoklis nav, it kā armija tieši nav iesaistīta, bet notiek patstāvīgi mēģinājumi dažādos veidos kaitēt pretiniekam un nodarīt tam pēc iespējas lielākus zaudējumus, saglabājot formālu miera stāvokli. Kā viens no hibrīdkara elementiem ir informatīvais karš.

Kā jebkurā karā, arī hibrīdkarā ir vismaz divas karojošās puses, kuras viena pret otru izmanto aptuveni līdzīgas un līdzvērtīgas karošanas metodes. Vērotājam no malas, kurš vēlas saglabāt veselo saprātu un nepadoties kara propagandas ārprātam, to ir būtiski saprast. Tas nozīmē, ka tas, ko dara viena puse vai ko pieraksta vienai pusei, ar lielu varbūtību dara arī otra puse. Ja vienai pusei ir “troļļu fabrikas”, tad tādas ir arī otrai pusei, ja viena puse veic hakeriebrukumus, tad to dara arī otra puse, ja viena puse mēģina ietekmēt otras puses vēlēšanas, tad to dara arī otra puse, ja viena puse maldina, tad to dara arī otra puse, ja viena puse izplata “fake news”, tad to dara arī otra puse. Šāds domu gājiens reizēm var novest pie kļūdainiem secinājumiem, jo atsevišķas karojošo pušu metodes var pietiekami stipri atšķirties un ne vienmēr viena puse spēj vai uzskata par lietderīgu izmantot tās kara metodes, kuras izmanto otra puse, tomēr šāds skatījums visdrošāk un garantētāk pasargās cilvēka apziņu no kara propagandas destruktīvās ietekmes.

No augstāk minētā izriet, ka arī Latvija kā NATO dalībvalsts ir iesaistīta hibrīdkarā pret Krieviju un ka tas risinās arī Latvijas teritorijā un Latvijas informatīvajā telpā. Hibrīdkarš notiek cilvēku prātos, atstājot uz tiem negatīvu ietekmi.

No Latvijas valsts un sabiedrības drošības viedokļa ir būtiski saprast, ka šo hibrīdkaru pret visiem Latvijas iedzīvotājiem ved ne tikai Krievija, bet arī t.s. “sabiedrotie”.

Kādas ir kara izpausmes? Kontroles pār teritoriju pārņemšana, pretinieka spēku bloķēšana un neitralizēšana, tā darbības traucēšana viņa kontrolētajās teritorijās, pretinieka ekspansijas apturēšana, neļaušana pretiniekam pārņemt kontroli pār teritoriju, zaudējumu radīšana pretiniekam, pretinieka ievilināšana lamatās, kas tam rada lielus zaudējumus, pretinieka dezinformēšana, pretinieka atbalstītāju un neitrālo iedzīvotāju pārliecināšana, savu komunikācijas kanālu sargāšana un pretinieka komunikācijas kanālu slāpēšana utt. Hibrīdkara gadījumā to visu mēģina panākt ar informatīvām un organizatoriskām (t.s.”maigā spēka”) metodēm.

Ja ar Krieviju varētu uzskatīt, ka viss it kā ir skaidrs, jo par to ne mirkli neļauj aizmirst NATO kara propaganda, tad “sabiedroto” hibrīdkara izpausmes pret visiem Latvijas iedzīvotājiem ir vērts apskatīt sīkāk.

Tā kā Latvija ir bijusī PSRS republika un tai ir senas saiknes ar Krieviju, tad NATO vadība nevar būt pārliecināta par Latvijas valsts struktūru un Latvijas sabiedrības lojalitāti šai karā. Citiem vārdiem sakot, Latvijai un tās iedzīvotājiem neuzticas un neuzticēsies. Attiecīgi pret Latviju un tās sabiedrību “sabiedrotie” nepieciešamības gadījumā izturēsies gandrīz tik pat nežēlīgi kā pret pretinieku un ja vajadzēs to upurēt, tad upurēs bez mazākiem sirdsapziņas pārmetumiem. (Jāņem vērā, ka Latvija ir tikai viena maza un neietekmīga NATO dalībvalstiņa, tāpēc objektīvi, no visa NATO skatu punkta raugoties, Latviju var būt izdevīgi upurēt kopējo NATO mērķu labā.)

Ja NATO vēlas ilglaicīgi un droši saglabāt ietekmi Latvijā, tad tai ir jācenšas maksimāli pilnīgi un droši pārveidot Latvijas varasiestādes un visu Latvijas sabiedrību pēc citu NATO dalībvalstu parauga. NATO ir nepieciešams panākt, lai Latvijas valsts struktūras un Latvijas sabiedrība būtu tāda pati kā citās NATO dalībvalstīs, ar tādām pat vērtībām, ar tādu pat motivāciju, tik pat pakļāvīga, paklausīga un lojāla. No NATO vadības viedokļa nepieciešams panākt, lai Latvija būtu tik pat droši un viegli vadāma kā jebkura cita NATO dalībvalsts.

Tas nozīmē, ka ir jāveic nozīmīga Latvijas sabiedrības pārveidošana, ko var nosaukt par kultūras koda maiņu. Šāda veida pārveidošana vairumam Latvijas iedzīvotāju ir tik sāpīga, ka to var veikt vai nu tikai piespiedu kārtā ar vairāk vai mazāk totalitārām metodēm vai arī slepeni, izmantojot viltību, maldināšanu un melus. Pirmā metode pagaidām netiek plaši izmantota, jo tas var izraisīt pretreakciju, kuru var atbalstīt pretinieks, lai pastiprinātu savu ietekmi teritorijā. Savukārt otrā metode tiek izmantota intensīvi un plaši – tas arī ir “sabiedroto” hibrīdkarš pret Latvijas valsti un sabiedrību.

Pirmā un galvenā šī “sabiedroto” hibrīdkara izpausme ir Krievijas, krievu un visa padomju perioda maksimāla noniecināšana. Tas ir primārais uzdevums, kura izpildei tiek pievērsta vislielākā vērība. Tas nodrošina Latvijas atšķelšanu no Krievijas, lai nepieļautu vai maksimāli apgrūtinātu Krievijas kontroles atjaunošanu pār Latvijas teritoriju, un rada bāzi Latvijas pēcākai izmantošanai cīņā pret Krieviju. Pārējie uzdevumi ir sekundāri un pakārtoti šim.

Kā citas “sabiedroto” hibrīdkara izpausmes minamas tolerances propaganda (tolerance gan neattiecas uz “netolerantajiem” un krieviem), visa veida seksuālo izlaidību propaganda un iesakņošana, Latvijas valstiskuma idejas slāpēšana, ja vien tas nav vērsts pret Krieviju un krieviem, formālisma un absolūtās tiesiskuma prakses, kura ir atrauta no morāles, veicināšana (jāpanāk jebkādu likumu maksimāli iedvesmojoša izpilde, neatkarīgi no to morālā vērtējuma; ja likums ir pieņemts, tad visi to paklausīgi pilda un neiebilst, pat, ja tas ir pretrunīgs, galēji nepieņemams vai amorāls), vietējo uzņēmumu, īpašumu un struktūru pārņemšana tiešā vadībā un to pārveidošana pēc Rietumvalstu modeļa (lai visur vienveidīga organizatoriskā struktūra un sistēma). Šo sarakstu varētu turpināt.

“Sabiedroto” hibrīdkara iezīme ir slēpts naidīgums visam ar Latviju saistītajam, kas organiski neiekļaujas kopējā Rietumvalstu organizatoriskajā struktūrā un ideoloģiskajā matricā, – visam, kas te ir bijis iepriekš, visam, kas te ir izdomāts, visam, kurā ir kaut kāda specifiska Latvijas savdabība, visam, kas kalpo vietējai attīstībai, visam, kas ievieš NATO dalībvalstu pārvaldes struktūrā svešus un citādus elementus, padarot to grūtāk vadāmu un mazāk efektīvu. Visam ir jābūt maksimāli novienādotam un novienkāršotam, lai to ātri, vienkārši un efektīvi spētu pārvaldīt kāds ārzemēs esošs vadības centrs un te ir jābūt tikai tam, kas kalpo kopējiem NATO dalībvalstu mērķiem; viss pārējais nedrīkst traucēt, tāpēc tam vēlams ir pazust, un Latvijas iedzīvotāju intereses šai ziņā maz kuru interesē.

Šis “sabiedroto” hibrīdkarš ļoti lielā mērā arī veicināja un padziļināja interneta mediju krīzi. Pirmkārt, tieši dēļ “sabiedroto” hibrīdkara pret Latvijas iedzīvotājiem mediju vidē dominē neoliberālā ideoloģija, kura tik negatīvi ietekmē gan sabiedrību, gan pašu mediju vidi. Otrkārt, interneta mediji, plānojot savu attīstību un risinot problēmas, vadās no Rietumvalstu prakses un uzklausa Rietumvalstu konsultantus, kuri nepārzin Latvijas specifiku.

Attiecīgi bez apdomas tiek ieviestas Rietumvalstu metodes un šabloni, kas pēc tam darba gaitā tiek nepieciešamības gadījumā laboti un pielāgoti. Domāt kaut ko savu ir dārgi, ilgi un nevajadzīgi (tas netiek atbalstīts augstāk minētās vispārējas unifikācijas nepieciešamības dēļ). Treškārt, Rietumvalstu konsultanti un patiesie lēmumu pieņēmēji vadās no Rietumvalstu pilsoņu vidējā attīstības līmeņa, kurš ir atšķirīgs un noteiktā ziņā zemāks par Latvijas pilsoņu attīstības līmeni. Tas rada nopietnas kļūdas. Šādu kļūdu iespējamība visdrīzāk ir paredzēta, bet to sekas tiek uzskatītas par pieļaujamiem zaudējumiem, jo viens no mērķiem ir nolaist Latvijas iedzīvotājus līdz angļu plebeju līmenim (lai nodrošinātu vispārēju unifikāciju un vieglāku vadāmību). Pa Rietumvalstu jaunākās prakses aklas pārņemšanas ceļu pārgalvīgi aizgāja TVNET, ieviešot savus jauninājumus, par ko domāt un cilvēcīgi just vēl spējīgā Latvijas iedzīvotāju daļa tos sodīja ar novēršanos.

Nez vai daudzi latvieši ir aizdomājušies, ka latviešu valoda no globālās ekonomikas skatu punkta ir neefektīva. Latviešu valoda ir nozīmīgs traucēklis, mākslīga barjera, kura neļauj brīvi pie mums “ieplūst” Rietumu pasaules vēsmām, kuras, protams, ir angļu valodā. Šāds traucēklis ir arī franču, spāņu, vācu, krievu un citas valodas, bet latviešu valodas gadījumā efektīvu globālo procesu kārotājiem tas ir jo neizturamāk tādēļ, ka pasaulē ir tikai apmēram divi miljoni latviešu un nav īsti skaidrs, kādēļ tik mazai tautelei ir tāda priekšrocība kā savas valodas aizsardzības mehānismi. Viņus netraucē latviešu valoda kā tāda, viņi ir toleranti un pat būtu gatavi atbalstīt neliela latviešu kultūras un valodas rezervuāra izveidi, bet traucējoši ir tas, ka, lai piekļūtu šiem diviem miljoniem, ir jāsazinās šajā mikrovalodā, jāraksta tajā un jātulko uz to. Kāda neefektīva resursu izšķiešana un nevajadzīga procesu sarežģīšana! Pie tam tā ir valoda, kura ir angļiem tik daudz problēmu sagādājušo krievu un vācu valodu krustojums. Cik nepatīkami!

Iedomāsimies, cik gan daudz resursu tiktu ietaupīts, ja visi latvieši brīvi pārvaldītu angļu valodu, lasītu ziņas angļu valodā, lasītu grāmatas angļu valodā, skatītos filmas angļu valodā, mācītos angļu valodā augstskolās, skolās un bērnudārzos, runātu angliski bez akcenta. Tad nevajadzētu tik daudz un nevajadzīgi tulkot, tad visa angļvalodīgā plūsma brīvi varētu nopludināt arī Latviju, tad jebkurš angliski runājošais varētu pretendēt uz jebkuru darbavietu Latvijā, tad jebkurš latvietis varētu pretendēt uz jebkuru darbavietu visā pasaulē, tad Latvijā nebūtu problēmas ar darbaspēku, tad Latvija būtu inovatīva, progresīva un efektīva. Cik gan daudz resursu Latvija varētu ietaupīt, ja “outsorsētu” globālajām struktūrām vai citām valstīm informācijas, izglītības, drošības, stratēģijas, valsts pārvaldes, kultūras un citus “pakalpojumus”. Cik gan efektīvi Latvija tad spētu koncentrēties uz kādu vienu vai divām globālās ekonomikas jomām?! Cik gan tas būtu labi, vai ne?! Bet latviešu valoda un latviešu nesaprotamā pieķeršanās tai traucē šāda veida sapņu iedzīvināšanu un Latvija ir tik atpalikusi, nemoderna un “tumsonīga”.

Kādam šāds skatījums var šķist pārspīlēts un likties, ka mūsu “sabiedrotie” nu nekādi neapdraud latviešu valodu, jo viņi ir tik labi un nu nekad… , bet pati procesa loģika un globālie precedenti rāda, ka latviešiem ir pamats baidīties no šāda veida notikumu attīstības gaitas. Kāda ir valsts valoda Indijā? Angļu valoda. Kāda ir valsts valoda Filipīnās, kurās kopš 16.gadsimta valdīja spāņi un kur filipīniešu valoda par apmēram 60% sastāv no spāņu vārdiem? Angļu valoda. Tas pats ir Pakistānā, Nigērijā, Kenijā, Kamerūnā, Madagaskarā. Piemērus varētu turpināt. Tāpēc pilnīgi droši var apgalvot, ka angliski runājošo valstu ģeopolitiskie arhitekti labprāt arī “angliskotu” Latviju, ja vien to būtu iespējams izdarīt ar minimālu resursu patēriņu un bez liekiem riskiem. Šis process notiek un tajā labi iederas arī tās problēmas, kuras ir piemeklējušas latviešvalodīgos interneta medijus.

Ko dara daļa no lasītājiem, kurus neapmierina nepiedodami zemā latviešu interneta mediju kvalitāte? Sāk izmantot ārvalstu interneta medijus. Kādus? Daži – Krievijas, bet lielākais vairums – angļu valodas. Ļoti labi, vēl viens mazs solītis angļu valodas kundzības nostiprināšanā Latvijā. Visi nacionāļu vestais karš pret krievu valodu un izglītības aizliegšanu tajā iet paralēli ar valodas un kultūras amerikanizāciju, kebabu kultūras ieviešanu un citām izpausmēm, ko var labi vērot veikalu un restorānu nosaukumos jau tagad, kuru lielākā daļa ir angliskota un nekādi neiekļaujas nacionāļu sludinātā ‘latviskā’ Latvijā.

/Ivars Prūsis/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s