“Vadāmais haoss” kā pasaules neokoloniālās pārdales tehnoloģija II daļa.

Viens no “vadāmā haosa” teorijas izstrādātājiem S.Manns, kas personīgi piedalījās daudzu saspīlējuma vietu radīšanā daudzās pasaules malās, kā “haosa radīšanas” mehānismus ir nosaucis “demokrātijas un tirgus reformu līdzdarbību” un “ekonomisko standartu un resursu patēriņa paaugstināšanu, kas izskauž ideoloģiju”. Pēc S.Manna domām jebkurā teritorijā ir šādi haosa radīšanas līdzekļi:

– liberālās demokrātijas līdzdarbība;

– tirgus reformu atbalstīšana;

– dzīves standartu paaugstināšana iedzīvotājiem un, pirmkārt, elitēm;

– vērtību un ideoloģijas izstumšana.

Nav grūti nojaust, ka visi šie virzieni tika aktīvi realizēti postpadomju telpā un bija par pamatu “krāsainajām” revolūcijām.

Valsts vadošo ekonomikas vadības sviru zaudēšana, pāreja uz globālā biznesa ārējo vadību tūlītēji noved pie tautas dzīves līmeņa pazemināšanās, IKP samazināšanās un masveida pilsoņu neapmierinātības. Masu mediji masu apziņā turpina kultivēt patēriņa sabiedrības ideālus, arvien lielāka skaita preču un pakalpojumu iegūšana kļūst ja ne gluži par pilsoņu dzīves jēgu, tad par būtisku ikdienas momentu gan. Jauna telefona modeļa, maksimāli ātra interneta vai cita gadžeta iegāde kļūst par neatņemamu cilvēka sociālās veiksmes elementu. Ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās valstī tūdaļ patērētājsabiedrībā raisa psiholoģisku spriedzi, jo dažiem tiek liegta iespēja, iegādājoties jaunu spēļmantiņu, pašapliecināties.

No citas puses, ņemot vērā materiālo labklājību, tas noved pie vēl lielākas dažādu iedzīvotāju grupu polarizācijas. Šādos apstākļos “vadāmā haosa” tehnoloģija pāriet ceturtajā etapā – tiek radītas dažnedažādās sabiedriskās organizācijas, jauniešu kustības un reliģiozas sektas. (Notiek “pilsoniskās sabiedrības” veidošana. – red.piez.) Šī etapa galvenais uzdevums ir maksimāli sadalīt tautu, dažādās grupas pretnostatīt vienu otrai (uz reliģiska, etniska, politiska vai kultūras pamata). Bet iekšējās problēmas, materiālā nenodrošinātība, vispārējais agresijas līmenis noved pie tālākās problēmas eskalācijas. Daudzas tautas atcerēsies senus konfliktus un savstarpējās pretenzijas, un pie nacionālā konflikta pievienosies konfesiju konflikts.

Saasināsies pretrunas starp dažādiem novirzieniem vienas reliģijas ietvaros. Parādīsies dažāda veida fašistiskie un nacionālistiskie grupējumi, kas uzsāks grautiņus. Sociālās krīzes un globalizācijas apstākļos ir sākusies spēcīga etniskā migrācija, kas starpnacionālās attiecībās rada augsni konfliktiem. Realizējoties norādītajiem draudiem, situācija var kļūt nekontrolējama un novest pie etniska ‘visu pret visiem’ kara un lielo tautu regresīva sabrukuma.

Eksportētās sektas pret tradicionālajām reliģijām

“Vadāmā haosa” tehnoloģijas ietvaros tradicionālās reliģijas ir pakļautas pārformatēšanai. Tas notiek, masveidā eksportējot vietējai reliģiskajajai videi svešas totalitārās sektas (evaņģēlistus, saentologus u.c). Viņu adepti aktīvi virzās uz varas virsotni. Lielākā daļa no tām nāk no ASV. Jebkura totalitāra sekta nekavējoties noved pie savu piekritēju norobežošanās no pārējiem pilsoņiem un dezintegrē sabiedrību.

Sabiedrības atomizācija

“Vadāmā haosa” tehnoloģijas ceturtajā etapā ir uzdevums maksimāli sagraut sabiedrības komunikācijas saites. Tas tiek sasniegts, izpildot sekojošus uzdevumus:

– Sabiedrības atomizācija, individualizācija caur neoliberālismu, cilvēku noslēgšana sociālajos tīklos, ar ko ir radīta ilūzija par plašu saziņas loku;

– Caur kulta organizācijām saišu izjaukšana ar sociāli tuvāk apkārtesošajiem, labklājības atņemšana lielai iedzīvotāju daļai;

– Transporta maģistrāļu izjaukšana valstī, biļešu sadārdzinājums, kas reģionu iedzīvotājus nodala savā “mazajā Dzimtenē” un neļauj sajust līdzdalību ar citiem reģioniem;

– Apzināta starpkonfesionālu un starpetnisku pretrunu vairošana;

– Sabiedrības noslāņošanās bagātajos un nabadzīgajos, komunikācijas barjeru uzstādīšana;

– Tikai šauram personu lokam pieejamas elitāras (maksas) izglītības sistēmas radīšana.

Socioloģijā ir tāds jēdziens kā anomija, kas ir sociāla patoloģija, cilvēcisko sakaru zudums un sabiedrisko institūtu dezorganizācija, masveida devianta un noziedzīga uzvedība. Tas ir stāvoklis, kurā nozīmīga sabiedrības daļa apzināti pārkāpj normas un tiesības. Anomijas stāvoklī veselas sociālās grupas pārstāj just savu piederību sabiedrībai, notiek viņu atsvešināšanās, šo grupu locekļi atraida vispārpieņemtās sociālās normas un vērtības. Sociālā stāvokļa nenoteiktība, solidaritātes sajūtas zudums rada uzvedības noviržu pieaugumu.

Radikalizācija un revolucionizācija

Pēc tam, kad globālā un reģionālā līmenī politikas, finanšu, ekonomikas, reliģijas, tirdzniecības, informācijas komunikāciju, izglītības un ekoloģijas sfērās ir izdevies izveidot “kritisko zonu” sistēmu “vadāmā haosa” tehnoloģijas pāriet piektajā etapā – revolucionārā sasprindzinājuma stimulēšana valstī. Jaunākajā vēsturē vairums “pareizo” revolūciju tiek īstenotas pēc viena scenārija: salīdzinoši labklājīgās valstīs ar stabilu politisko režīmu tās sākās ar nenozīmīgu iemeslu (notikumu), zibenīgi saņem atbalstošu reakciju no rietumiem un, ar prasību pārtraukt vardarbību pret “demokrātiskajiem” revolucionārajiem spēkiem, rietumu draudus.

Organizatoriski konsolidē dažādus spēkus pret pastāvošo varu, piesaistot palīgā kriminālo pasauli, radikālus nacionālistus, totalitāro sektu adeptus, ielu jaunatni, sabiedriskos (piemēram, studentu) protestus, valsts institūtu diskreditāciju, ieskaitot spēka struktūras destabilizē stāvokli valstī. Haosa organizatoriem ir svarīgi varā vai opozīcijā izveidot proamerikānisku vai prorietumniecisku marionešu kritisko masu, kā, piemēram, “krāsaino” revolūciju laikā Gruzijā un Ukrainā. “Vadāmā haosa” ģeopolitiskās doktrīnas pamatprincipi valsts politiskajā sfērā paredz:

– Uz nepieciešamo laiku apvienot politiskus spēkus, kuri pauž neapmierinātību par esošo politisko sistēmu un likumīgo valdību;

– Vājināt valsts līderu pārliecību par saviem spēkiem un apšaubīt armijas, drošības dienestu, citu represīvo dienestu lojalitāti;

– Lai sētu paniku un neuzticību valdībai, ar kriminālo elementu un nacionālistisko, reliģisko grupējumu piesaistoši, protestu noskaņojuma veicināšanu;

– Valsts varas maiņas organizāciju caur “demokrātiskām” vēlēšanām, bruņotām akcijām vai citām metodēm.

Runājot par “vadāmā haosa” tehnoloģiju, ir jāsaprot, ka tās pamatā, pirmkārt, ir likta radītā sabiedriskā neapmierinātība, normālu sadarbības kanālu “vara-sabiedrība” sagraušana, kad apzināti radīta iedzīvotāju negatīvā pašsajūta. Pie tam ir jābūt kādai organizatoriskai grupai, kura spēj ietekmēt šīs valsts iekšpolitiskos procesus, savdabīgs “revolucionāro noskaņojumu inkubators” (piemēram, opozīcijas inteliģence, jaunatne vai radikāls revolucionārs grupējums). Šim grupējumam objektīvi jānospēlē “piektās kolonnas” loma. Obligāti tiek ņemti kontrolē šīs idejas efektīvi pārraidošie informatīvie komunikāciju kanāli.

Ideja par “varas noziedzīgumu”

Lai parasti apolitiskās masas izvestu pilsētu ielās un radikalizētu to noskaņojumus, aktīvi tiek virzīta ideja par varas noziedzīgumu. Valdošās elites tiek pasludinātas par tautas ienaidniekiem un ir obligāti gāžamas. Noteikti parādās ideja par sabiedrības sadalīšanu “vecajos” un “jaunajos”. Tādas sadalīšanas rezultātā sabiedrībā parādās bailes palikt ārpus modernās plūsmas, kas sevi sludina daudz skaļāk, nekā valdības spēki. Pūlī aktīvi tiek kopēti revolucionāru simboli un lozungi. Tiek iepotēts uzvaras informatīvais tēls un tas, ka “uzreiz pēc šīs uzvaras” notiks neizbēgama un priecīga visas sabiedrības pārdzimšana. Viss tas noved pie pūļa emocionālās uzsildīšanas, galējas kritiskās domāšanas atslēgšanās un viegli vadāmas pūļa domāšanas parādīšanās, kas ļauj jebkuru notikumu pārvērst haosa izraisītāju interesēs.

Tieši šo radikalizācijas fāzi parasti palaiž garām politiskie līderi, uztverot notiekošo kā kārtējo jaunatnes ālēšanos, skaidrojot tās izlēcienus ar alkohola un narkotiku reibumu. Šāda veida vieglprātība un novēlošanās parasti noved pie bēdīgām sekām. Kavēšanās pielietot spēku komplektā ar perversu informatīvo propagandu tiek uztvertas kā varas vājums. Tagad būt par protestētājiem kļūst moderni un prestiži. “Mūsējo” skaits aug kā sniega bumba. Nesenā marģinālā opozīcijas grupa steigšus apaug ar sabiedroto masu. Jebkura varas pretīmnākšana vai gatavība pārrunām pūlī tiek uztverta kā uzvara un vēl vairāk rosina tā apetīti.

“Vadāmā haosa” tehnoloģija balstās uz dziļu destruktīvās darbības sociāli-kulturālu determinanšu zināšanu, apzināti tautā kurina tiekšanos uz pašiznīcināšanos, situācija tiek “uzkarsēta”, tiecās uz emociju uzklāšanu uz bāzes formulu “mūs par pārmaiņām”. Neapmierinātība un apsūdzības sinhronizējas.

Šajā fāzē izšķirošā loma ir sociālajiem tīkliem. Praktiski visās valstīs, kas kļuvušas par “vadāmā haosa” upuriem, pūļa darbību operatīvā regulēšana bija organizēta ar ziņu izsūtīšanu caur sociālajiem tīkliem vai elektronisko pastu, kā arī uz mobilajiem telefoniem. Šajā gadījumā ir svarīgi atzīmēt, ka vadošie Facebook, Twitter, Hotmail, Yahoo un Gmail serveri atrodas ASV un ir attiecīgo dienestu kontrolē ar pieeju visai nepieciešamajai informācijai. Tālāk, līdz maksimumam uzvilktajam pūlim pietiek ar nenozīmīgu notikumu vai provokāciju, lai notiktu uzliesmojums, sāktos konflikti ar kārtībsargājošām iestādēm un uzliesmotu pilna mēroga pilsoņu konflikts.

Pēc kārtējās “krāsainās” revolūcijas uzliesmojuma valstī paliek uzbudinātu un histērisku, spējas kritiski analizēt notiekošo zaudējušas, neadekvātu cilvēku apvienības. Tautu neadekvātums un histēriskums noliek tās tiešā atkarībā no “demokrātisko procesu sponsoriem”. Zaudējot domāšanas spējas, tās atkrīt vēsturiskā bērnišķībā un jau pēc savas iniciatīvas pārvēršas par kolonijām. Tādā veidā tiek formēta jauna, kas ar informatīvām metodēm vadīta, pasaules koloniālā impērija un tiek paplašināta uz “vadāmā haosa” rēķina.

Manipulācija ar jaunatni

Kā jau tika minēts, pusaudži un jaunā paaudze aktīvi tiek iesaistīti “vadāmā haosa” tehnoloģijā. Šo vecuma grupu objektīvās psiholoģiskā stāvokļa īpatnības strādā par labu masu apziņas manipulatoru vajadzībām. Nekritiska domāšana, apkārtējās pasaules emocionālā uztvere un vēlme pašizpausties kļūst par labu augsni haosa veidošanai sabiedrībā ar jaunatnes rokām. Tā, 2008.gadā ASV uzsāka globālas “Jaunatnes kustību alianses” izveidi.

Faktiski šī organizācija bija rietumu sponsorēta. Pasaules mērogā tika veikts viss iespējamais opozicionāro jauniešu kustību tehniskais un organizatoriskais atbalsts, apmācība un koordinācija, pirmkārt tas tika veikts Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Latīņamerikā un bijušajās PSRS valstīs. Pirmajā dibināšanas samitā, kas notika Ņujorkā, piedalījās ASV Valsts departamenta darbinieki, Starptautisko attiecību padomes (CFR) locekļi, bijušie ASV Nacionālās drošības padomes darbinieki, ASV Nacionālās aizsardzības ministrijas padomnieki un daudzi amerikāņu korporāciju un ziņu organizāciju pārstāvji, ieskaitot AT&T, Google, Facebook, NBC, ABC, CBS, CNN, MSNBC un MTV.

Paziņojumā par alianses uzdevumiem ir teikts, ka tā ir nekomerciāla organizācija, kas nodarbojas ar hierarhiski zemāk esošo aktīvistu sadarbību lielākai pasaules ietekmēšanai. Alianses dibinātāji kļuva: Kondolīzas Raisas padomnieks Džareds Koens, pašreiz – Google topmenedžeris, kas strādā ietekmīgajā Starptautisko attiecību padomē. Par alianses partneri kļuva britu organizācija Quilliam, kas ir bijuši locekļi islāma radikālajā organizācijā Hizb-ut-Tahrir. Organizācija nesen saņēma no Lielbritānijas valdības grantu 1 miljonu sterliņu mārciņu un cieši sadarbojas ar šīs valsts specdienestiem. Šīs organizācijas galvenais uzdevums ir teorētisku rekomendāciju sagatavošana par tēmu, kā uzvarēt islāmistus no iekšienes un treniņu vadīšana par “sociālo aktīvistu” protestu organizēšanu.

Par vienu no alianses dalībniekiem kļuva Ēģiptes opozicionārā jaunatnes organizācija “6.aprīlis”, kas uz “nevardarbīgiem protestiem” izveda ielās tūkstošus protestētāju ar mērķi gāzt Ēģiptes prezidenta Hosni Mubaraka valdību 2011.gadā. Protesta tehnoloģija bija balstīta uz brīvu interneta tīklu izmantošanu, ar kuru palīdzību tika veikta protestētāju darbību koordinācija. Viens no revolucionāro notikumu dalībniekiem izteicās, ka protestus plānoja “Revolucionārā jaunatnes padome”, kurā ietilpa tikai 15 cilvēki. Viņi bija vai nu locekļi, vai nu atbalstītāji jaunatnes kustībā “6.aprīlis”. Facebook un Twitter šie puiši izmantoja nevis priekš saziņas, bet priekš drošības dienestu maldināšanas.

Kad pienāca noteiktā diena, Ēģiptes drošības dienesti protestētājus gaidīja vienā vietā, bet tie savāca tautu citā vietā. Piecu minūšu laikā, lietojot parastos telefonus, tie varēja mobilizēt vairāk par 300 cilvēkiem. Viens no protesta organizatoriem Amrs Salahs pastāstīja korespondentam, ka viņi pastāvīgi lika policijai dekoncentrēt savus spēkus, ievedot viņus maldos. Twitter un Facebook priekš pūļa virzīšanas tika lietoti tikai tad, kad aktīvisti jau bija ieņēmuši uzdotās nepieciešamās pozīcijas. Dažkārt akcijas “uzkurināšanai” mērķtiecīgi tika izvēlēti nabadzīgie rajoni, tādi kā Kairas nomale Imbada, kur cilvēkus varēja iekustināt ātrāk.

Diplomātiskais spiediens

Pēc tam, kad varas iestādes vairāk nekontrolē situāciju valstī, bet protestētāju pūlis uzvedas aizvien agresīvāk, no starptautiskās sabiedrības un rietumu lielvalstu līderu puses sākas aktīvs informatīvs un diplomātisks spiediens uz esošo valdību un valsts līderi. “Vadāmā haosa” tehnoloģija pāriet sestajā – pēdējā realizācijas fāzē. Galvenais mērķis – gāzt neērto līderi. Uzreiz pēc Ēģiptes kārtības sargu sadursmēm ar agresīvajiem demonstrantiem no dažādām lielvalstīm sāka birt apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpšanu, nedemokrātiskumu, režīma kritika. Aicinājumi varas iestādes “cienīt vārda brīvību”, “Ieklausīties cilvēku kliedzienos un viņu prasībās. Darīt visu miera, drošības un stabilitātes interesēs.

Rīkoties tautas apmierināšanai. Cienīt cilvēku gribu, viņu prasības un neignorēt tautu”, ASV Valsts departaments aicina varas iestādes apieties ar demonstrantiem miermīlīgi, bet pats ASV prezidents aicina nekavējoties uzsākt varas nodošanas procedūru. Dažās pilsētās notiek mītiņi protestētāju atbalstam. Dabiski, ka tāda rietumu un viņu sabiedroto pozīcija vēl vairāk destabilizē situāciju “vadāmā haosa” valstī, demoralizē valdību un vairo protestējošo masu pārliecību par uzvaru. Tas viss noved pie prezidenta atkāpšanās un aresta. Tieši tāds pats scenārijs tika izmantots 2011.gadā Tunisijas valdības maiņai un 2014.gadā Ukrainā. Rietumu reakcija uz šajās valstīs notiekošo ir vienveidīga – demokrātisko tiesību ievērošanas pieprasījums, bet pēc būtības pilnīgas nacionālo varas iestāžu bezspēcības pieprasījums –katru reizi tika atskaņots masu medijos kā labi iemācīti šabloni.

Iniciējamais “pilsoņu karš” – intervence.

Tajā gadījumā, ja nacionālās valsts politiskais režīms izrāda politisko gribu un pārliecību, nepadodas rietumu informatīvajam un diplomātiskajam spiedienam, tad “vadāmā haosa” tehnoloģija šajā valstī var attīstīties tālāk pēc diviem citiem scenārijiem. Pirmais, tā ir protestējošās tautas apbruņošana un bruņotu sacelšanās grupu izveidošana, kuras uzsāk karot ar valdības spēkiem. Valsts faktiski iegrimst “pilsoņu karā” – intervencē. ASV aktīvi palīdz apbruņot Lībijas kaujiniekus, kas karo pret valsti – tā saucamo bruņoto opozīciju. Tiešās ieroču piegādes ASV neveic, atstājot šo melno darbu saviem sabiedrotajiem. Pats ASV prezidents atklāti paziņo: “Es domāju, ka būs godīgi paziņot, ka, ja mēs gribētu piegādāt ieročus, tad, iespējams, mēs varētu to izdarīt. Priekš tam mēs meklējam jebkuras iespējas”. Tālākajā gaitā daudz ieroču, kuru piegādes kanāliem bija pusoficiāls raksturs, nonāk radikālo “protestētāju” rokās.

“Vadāmā haosa” kara fāze

“Vadāmā haosa” tehnoloģijas kara fāzei būtībā ir sistēmisks raksturs un tālejoši plāni. Politiskais apvērsums valstī un politiskā līdera maiņa ir tikai daļa no lielas ģeopolitiskas kombinācijas, kas vērsta uz situācijas destabilizāciju visā reģionā un pasaules pārformatēšanu savās interesēs. Bez militārās palīdzības sniegšanas pretvalstiskajiem spēkiem, haosa autori veic arī atklātu militāru iebrukumu suverēnu valstu teritorijās.

Pārvērst Eiropu par ekonomiskās manipulēšanas objektu.

Runājot par “vadāmā haosa” tehnoloģijas pielietošanu, ir jāsaprot, ka šis mehānisms nerada zaudējumus tā organizatoriem neatkarīgi no tā, cik pilnā mērā izdosies šo tehnoloģiju realizēt. Jebkuras “maigā” kara fāzes sasniegšana – tas jau ir agresora sasniegums. Nav jāaizmirst, ka aiz lielās ģeopolitikas spēles vienmēr stāv globālā biznesa pragmatiskās intereses – tas iegūst no jebkuras destabilizācijas aiz savas lielvalsts robežām. Kā jau tika teikts, šajā laikā biznesa tālākā attīstība globālā telpā iespējama, tikai vājinot citu valstu ekonomikas un pārvēršot tās par resursu piedēkli un ekonomiskās manipulēšanas objektu. Marionešu režīmu radīšana tieši kalpo šim mērķim. ASV pasaulē tiek uztvertas kā politiskās un sociālās stabilitātes saliņa, un tāpēc tā ir vislabvēlīgākā vieta kapitālu pārplūšanai. Vēl Otrā pasaules kara gados ASV izmantoja šo bagātināšanās principu un faktiski bija ieinteresētas liela mēroga konfliktā Eiropā. Bēgot no militārajām sadursmēm un fašisma šausmām, milzīga baņķieru, uzņēmēju un zinātnieku masa migrēja no Vecās pasaules uz ASV.

Mūsu dienās amerikāņu “vadāmā haosa” modelis par vienu no uzdevumiem ir uzstādījis XX gs. scenārija atkārtošanu, tikai kara un fašisma vietā Eiropā tiek izmantots Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu masu migrācijas faktors. Tieši šī iemesla dēļ starptautiskajos masu medijos migrācijas problēmas Eiropā tiek tik aktīvi uzkurinātas un nenoiet no informācijas aģentūru pirmajām lapām. Amerikāņu galvenais uzdevums ir nobiedēt Eiropas biznesu ar arābu “barbariem”, kas nogalina Eiropas civilizāciju. Ja šis scenārijs tiks realizēts, tad eiro kurss turpinās krist un Eiropas Savienībai vajadzēs kļūt par masu kreditoru, kļūstot finansiāli atkarīgai no ASV.

Cits Amerikas transnacionālo kompāniju interešu virziens ir slānekļa gāzes eksports uz Eiropu. Pēdējos gados pasaulē ir aktivizējusies cīņa par energoresursu noieta tirgu, Galvenie šīs sacensības dalībnieki ir ASV, Krievija un Tuvo Austrumu valstis. Šodien ASV nav nepieciešamās eksporta infrastruktūras. Tas neļauj amerikāņiem īstenot liela mēroga gāzes eksportu uz Eiropu. Pēc speciālistu aplēsēm amerikāņiem ir jāiegūst laiks aptuveni 5 gadi, lai atrisinātu savas tehniskās grūtības. Bet, ja pat visas grūtības tiktu atrisinātas un Eiropai sāktu piegādāt slānekļa gāzi no Amerikas, tad tās cena objektīvu tehnisku izdevumu dēļ būtu lielāka, nekā gāzei, ko pašreiz piegādā Krievija. Skaidrs, ka šodienas apstākļos eiropieši nav gatavi upurēt budžetu tamlīdzīgu amerikāņu interešu dēļ.

Lai Eiropas līderus piedabūtu noslēgt līgumus ar amerikāņu gāzes kompānijām, ASV ir nepieciešams, lai Eiropā pasliktinātos ekonomiskā un sociālā situācija, bet politiskā griezumā saasinātos attiecības ar Krieviju. Tikai tādos apstākļos amerikāņu pusei ir cerība uz veiksmi. Gan sarežģītajā situācijā ar lielajām bēgļu plūsmām uz Eiropu, gan sociālo problēmu situācijas saspīlēšanā, gan etnisko un kultūras grupu pretnostatīšanā var redzēt viltīgi saplānotās “vadāmā haosa” tehnoloģijas turpinājumu. Nestabilitātei Tuvajos Austrumos un uz Eiropas robežām (vai pat tās iekšienē) ir jāturpinās vēl dažus gadus, vismaz līdz tam, kamēr amerikāņu kompānijām izdosies sakārtot savu gāzes nozares tehnisko infrastruktūru, pretējā gadījumā Eiropas tirgus tām būs slēgts. Tādā veidā Eiropas Savienība, kā ASV dabiskais sabiedrotais “vadāmā haosa” darbībā ir tāds pats ķīlnieks un latentās manipulēšanas objekts kā Tuvo Austrumu valstis.

“Bads” kā hegemoniska stratēģija

Vēl viens no “vadāmā haosa” stratēģijas elementiem ir bada vadības mehānismi. Pēc ANO Vispasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, mūsu dienās badā dzīvo miljards cilvēku visā pasaulē, bet vienkāršu ēdiena trūkumu tādā vai citādā pakāpē, kvalitatīvā vai daudzuma ziņā jūt gandrīz puse mūsdienu cilvēces. Speciālistu prognozes paredz tālāku cenu paaugstināšanos pārtikai un bada palielināšanos. Lauksaimniecībai nelabvēlīgās klimata izmaiņas, kari un bruņotie konflikti, globālā finanšu-ekonomiskā krīze padara bada problēmu par vienu no visaktuālākajām. Nav nekādu šaubu par to, ka valsts atkarība no ievestajām precēm un iespēja palielināt vai samazināt piegādes apjomus ir lielisks veids kā radīt sociālo spriedzi un situācijas destabilizāciju noteiktā reģionā.

Haoss un globalizācija.

“Vadāmā haosa” tehnoloģija, ko rietumi aktīvi izmanto saviem mērķiem, var tikt izmantota jebkurā reģionā, kur ir būtiskas ekonomiskas un sociālas problēmas, neatkarīgi no etniskā un konfesiju aspekta. Vislielāko efektu tāda tehnoloģija gūst globalizācijas procesos aktīvi iekļautās “tīklu sabiedrībās”. “Tīkla sabiedrībās” ir daudz mazāk organizācijas un spriešanas spēju un tās pašas ir jau daudz tuvāk haosam, neprognozējamībai un spontānumam, nekā sabiedrība, kas balstīta uz racionālu hierarhiju. Izmantojot “tīkla” iedarbības principu, “vadāmais haoss” iepin visas sabiedrības sfēras, sākot ar izglītību, masu medijiem un zinātni līdz ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem.

Šāda veida tehnoloģijas tā pirmajās attīstības stadijās nacionālās drošības draudi ārēji var neatklāties, jo tā vienmēr ir nomaskēta ar skaistiem un pareiziem liberālo vērtību lozungiem par vārda brīvību, demokrātiju, toleranci un citiem. Bet, kad valstī tiek radīti nepieciešamie apstākļi, tīkla entropijas princips nostrādā zibenīgi un noved pie pilnīga valstiskuma sabrukuma. (Līdzeklis pret “vadāmo haosu” ir uz stingrām humānām vērtībām balstīta, tradicionāla stingri kontrolēta, centralizēta valsts ar ilglaicīgā darbībā cieņu ieguvušu Vadoni priekšgalā un neturēt savā valstī ASV un tās sabiedroto valstu vēstniecības. – red.piez.)

/Maksims Vasiljevs/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s