“Vadāmais haoss” kā pasaules neokoloniālās pārdales tehnoloģija I daļa.

Ar Padomju Savienības sagraušanu un vienpolārā modeļa izveidošanu, starptautiskajā politikā ASV pārgāja pie hegemonijas izveidošanas pasaulē un globālās dominēšanas visās sfērās no politikas līdz kultūrai. 1990.-tajos – 2000.gadu sākumā amerikāņu agresīvā, komunistiskā bloka vairs neierobežotā politika pakāpeniski uzspieda savus spēles noteikumus daudzām pasaules valstīm, translēja savas rietumu vērtības, pārvēršot tās par savu resursu piedēkli, grāva nacionālās ekonomikas, necienīgi izturējās pret kultūrām un reģionu konfesionālajām īpatnībām.

Gadījumos, kad vietējie politiskie līderi mēģināja pretoties vai vienkārši neiekļāvās ASV koordinātu sistēmā, tos ātri gāza. Dažādās pasaules malās pēc viena tipveida scenārija noritēja “krāsainās” revolūcijas, kuru rezultātā notika valdošo elitu gāšana un valstiskuma sagraušana. ASV dominēšana pār suverēnām valstīm, iejaukšanās to iekšējās lietās kopā ar amerikāņu prezidenta paziņojumiem par savas nācijas izredzētību runā par jaunu pasaules politikas tendenci – neokoloniālu pasaules pārdali, kurā par kolonizatoru vēlas kļūt tikai viena lielvalsts.

Uzstādīto uzdevumu īstenošanai tiek izmantots vesels, sarežģītas, tīklveida rakstura daudzlīmeņu tehnoloģijas komplekss. Dienvidslāvija, Gruzija, Irāka, Tunisija, Ēģipte, Lībija, Ukraina, Sīrija (šodien Armēnija) – tas nav ne tuvu pilns valstu saraksts, kurās tādas tehnoloģijas, iegremdējot šīs valstis tā saucamajā “vadāmajā” haosā, tika piemērotas. Mūsdienu ģeopolitikas atšķirības pazīme ir tiešā iejaukšanās citas lielvalsts iekšējās lietās, ar secīgu, latentu iedarbību uz tās dzīves vājākajiem punktiem ar sekojošiem sarežģījumiem
tajos, kas noved pie situācijas destabilizācijas. Ar tādu “maigo” iedarbību, ar minimāliem līdzekļu un resursu tēriņiem, tiek sasniegti nozīmīgi rezultāti un nodrošināta ārēja ilūzija, ka organizators nepiedalās haosa uzkurināšanā.

Amerikāņi “vadāmā haosa” tehnoloģiju pārnesa no dabas zinātņu jomas uz sociālo sfēru vēl 1970-tajos, kad rietumos tika publicēta grāmata “Kārtība no haosa. Jaunais cilvēka dialogs ar dabu”. Šajā grāmatā, kura veidota uz fizikas un ķīmijas materiāla, haoss tika skatīts kā sarežģītu sistēmu dinamiskās nestabilitātes sekas. Darba pamatideja bija tāda, ka “haosam esot ne tikai graujošs spēks, bet tas varot būt “kārtības” avots”.

1980-tajos Amerikā aktīvi sāka attīstīties ASV interesējošo valstu ekonomiskās un sociālās dzīves destabilizācijas tehnoloģijas. Paši “vadāmā haosa” režisori centās noturēt haosu kontrolē, radot “jaunu kārtību” savās interesēs. “Vadāmā haosa” tehnoloģija tika radīta Amerikas Ņjū-Meksikas štatā Santa-Fe institūtā pilsētā, kas atrodas ASV kodolcentra tuvumā.

Institūts tika dibināts 1984.gadā Pentagona un ASV Valsts departamenta (ASV Ārlietu ministrijas – red.piez.) paspārnē, un tam vajadzēja “vadāmā haosa” teoriju adaptēt praktiskiem ģeopolitiskiem mērķiem. ASV Valsts departamenta vadībā tika izveidotas “krīzes monitoringa un vadības grupas” tiem politiskajiem procesiem, kuri, kā uzskata eksperti, ir izpaudušies militāri-politiskajos konfliktos Kalnu Karabahā, Tadžikistānā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā un citos “karstajos punktos”.

Haosa ģeopolitikas pamatā ir daudzu rietumos zināmu pētnieku darbi. Starp tiem nozīmīga vieta ir Džīna Šārpa darbiem. Džīns Šārps ir dibinājis “kara veikšanas ar nevardarbīgiem paņēmieniem” centru. Viņš ir ieguvis atpazīstamību pasaulē, pateicoties savām grāmatām par “nevardarbīgu” cīņu. Starp viņa darbiem vislielākā atpazīstamība ir: “No diktatūras uz demokrātiju” (no kārtības uz patvaļu – red.piez.) un “198 nevardarbīgas cīņas metodes”, kas ir tulkoti vairākos desmitos valodu un tiek izmantoti kā praktiska pamācība “krāsaino” un “samta” revolūciju organizācijai visā pasaulē.

“Vadāmā haosa” tehnoloģija ir sarežģīts sistēmas mehānisms, kura elementi ir savstarpēji saistīti visdīvainākajā veidā, bet tās piemērošanas rezultātiem var būt savas attīstības variācijas vairākos vektoros. Tāda tehnoloģija, neatkarīgi no tās pielietošanas reģiona, izmanto sekojošus elementus: informatīvos karus, kiberuzbrukumus un spiegošanu, uzpērkamu valdību, starpnacionāla un starpkonfesionāla naida kurināšanu, dažāda veida sektu virzīšanu, viltus vērtību izplatīšanu un tautas nacionālo un kultūras pamatu graušanu. “Maigās” agresijas mērķis ir neērto valstu pārformatēšana, masu apziņas pārveidošana, pilsoņu pretošanās un pašorganizācijas spēju samazināšana, sabiedrības ar dzēstu atmiņu formēšana.

Analizējot “vadāmā haosa” tehnoloģiju kā globālu draudu mūsdienu pasaules kārtībai (daudzi eksperti jau tagad šo tehnoloģiju salīdzina ar masu iznīcināšanas ieročiem), ir jāizšķir tās praktiskās pielietošanas pamata stadijas. Šīs tehnoloģijas pielietošanas pirmajā stadijā tiek veikti mērķtiecīgi masveida nāciju uzturošo kultūras principu nomaiņas pasākumi, tiek izplatītas un uzspiestas viltus vērtības.

Tādu ideju kā brīvība, liberālisms, demokrātija un tolerance aizsegā no nācijas apziņas tiek izsisti sociālās sistēmas kopuma pamati. Par šādu ideju propagandas galveno mērķauditoriju tiek padarīta jaunatne un vidējā vecuma pārstāvji, jo tieši viņi ir visvairāk pakļauti informācijas iedarbībai un nepieciešamības gadījumā tieši šīs iedzīvotāju kategorijas būs visvieglāk izvest ielās uz mītiņiem un protestiem. Tāpēc “vadāmā haosa” autoru galvenais uzdevums ir kontroles izveidošana pār izglītības sistēmu, skolēnu un studentu izglītības programmu mainīšana, “pareizo” mācību grāmatu, kas sarakstītas saskaņā ar vajadzīgo koncepciju, izplatīšana.

Šiem mācību līdzekļiem ne tikai jālauž vienotā zināšanu sistēma, bet arī jānomelno tautas nacionālā vēsture. Spilgts piemērs ir Krievijas vēstures mācību grāmatas, kas izdotas ar Sorosa fonda atbalstu, tika aktīvi izplatītas Krievijas demokrātijas pirmajās desmitgadēs. Šajās vēstures mācību grāmatās ir ārprātīgi daudz kļūdu un izdomājumu, tās pilnīgi atklāti skolniekiem iegalvo, ka visi Krievijas iedzīvotāji ir nepilnvērtīgi ļaudis, ka visa Tēvijas vēsture ir neveiksmju un apkaunojumu virkne, bet kā paraugs, protams, ir “patēriņa sabiedrības” rietumu civilizācija.

Kā minēja Krievijas vēstures biedrības priekšsēdētājs, profesors V.V.Kargalovs: “Šajās “mācību grāmatās” tiek apzināti grauts Krievijas vēstures vienotais cikls, kas “izšķīst” civilizācijas vēsturē”. Citos gadījumos vēsture tiek mitoloģizēta, kā tas notika ar Ukrainas mācību grāmatām, kur parādījās jauna, zinātnei nezināma Ukru etniskā kopa, bet Zaporožjes kazaki esot sākuši figurēt pašā Bībelē.

Cits ļoti spēcīgs iedarbības kanāls uz sabiedrisko apziņu ir masu mediji, ar ko tiek pārveidota masu apziņa un pasaules skatījums, iedarbojoties uz visu cilvēka garīgo sfēru ar spēcīgiem mūsdienu manipulācijas līdzekļiem, pielietojot informācijas un sociālās-kultūras tehnoloģijas. Ekrānos pastāvīgi tiek rādīti vienveidīgi šovi, preču un pakalpojumu reklāma, neierobežota patēriņa, hedonisma, noziedzības un nabadzības propaganda.

Sarežģītas problēmas un intelektuāli raidījumi pamazām pazūd no ētera vai tiek raidīti nakts stundās. Viss tas ilgstošā laika periodā noved pie nācijas degradācijas, domāšanas nekritiskuma un vieglas iegalvošanas. Īpaša vieta tiek atvēlēta tādu jūtu ieaudzināšanai kā tolerance – nevarēšana un nevēlēšanās pretoties ārējai ietekmei, paklausīga gatavība pieņemt jebkuras uzvedības idejas un stereotipus, un pielīdzināt tās savām nacionālajām vērtībām.

Pati tolerance tiek pacelta fetiša rangā, necienīga attieksme pret to neizbēgami novedīs pie pazemojošu birku piekāršanas un pārvēršanas par apsmieklu objektu. Šis ir pilna apjoma pasaules informatīvi-psiholoģiskais karš, kura gaitā tiek sasniegta solidaritātes kultūras sagraušana, plaša naudas kulta un sociāli-darvinistisku stereotipu ieviešana uzskatos par cilvēku un sabiedrību. Tādā veidā tiek strauji samazinātas iedzīvotāju spējas uz pretošanos, pašorganizāciju un attīstību. Viss tas rada specifisku vidi tautas gara atslābumam, kad tiek noliegtas valsts un tautas kultūras tradīcijas. Tieši tādos apstākļos komfortabli jūtas visdažādākās ekstrēmistiskās kustības.

Pēc tam, kad sabiedriskā apziņa ir izmiekšķēta un piepildīta ar “alternatīvām vērtībām” (parasti patēriņa vērtībām), “vadāmā haosa” autori ķeras klāt savas tehnoloģijas ieviešanas otrajai stadijai. Caur masu medijiem, visdažādākajiem institūtiem un socioloģisko aptauju rezultātiem tiek aktīvi pārraidīta ideja par pilsoņu politisko nenozīmīgumu. Sabiedrībā pastāvīgi tiek virzītas idejas par to, ka vēlēšanu rezultāti ir izlemti jau ilgi pirms vēlēšanām, politiskajām partijām un kustībām pārsvarā ir butaforisks raksturs, būtisku lomu visu ekonomikas un sabiedriskās dzīves sfēru pārvaldē spēlē korumpēti ierēdņi, bet sabiedriskās organizācijas praktiski neietekmē sociālos procesus, valsts nav nodrošinājusi normālus apstākļus saviem pilsoņiem, netiek ievērotas konstitucionālās pamattiesības. Uzskaitītie momenti reālajā dzīvē gūst apstiprinājumu, kas tikai pastiprina iedarbību uz cilvēka apziņu. Viss tas noved pie politiskā absentisma, apātijas un pilsoņu vilšanās. Psiholoģijā šādu situāciju sauc par “iemācītu bezpalīdzību”.

Ja cilvēku ievieto piespiedu bezpalīdzības stāvoklī, kur no viņa lēmumiem un rīcības nekas nav atkarīgs, cilvēks drīz vien iemācīsies bezpalīdzību un pārstās jebko darīt. Bezpalīdzības sajūtas pretējais rezultāts var kļūt atriebīga agresija, kas mudina pilsoņus uz prettiesiskām darbībām. Nostrādā kolektīvās bezatbildības mehānisms, kas izpaužas formulā: “kāpēc ierēdnis drīkst, bet es nē?” Ideju plurālisms (kā visatļautība), morālo principu noniecināšana, strauja materiālo prasību paaugstināšana, vispirms jau elitē, ekonomikas vadības zaudēšana –tās visas ir “vadāmā haosa” komponentes, kas noved pie galvenā rezultāta – pašreiz esošo nacionālo valstu, tradicionālo kultūru un civilizāciju demontāžas.

“Vadāmā haosa” tehnoloģijas īstenošana pirmajos etapos var sasniegt demogrāfisku rezultātu – iedzīvotāju skaita samazināšanu, kas nepieciešama jaunās pasaules kārtības organizatoriem. Liberālās ekonomiskās reformas postpadomju telpā, samazinot dzimstību un paaugstinot mirstību, ir novedušas pie demogrāfiskās katastrofas. Seksuālā revolūcija, hedonisma un patēriņa propaganda un individuālisms strauji samazina dzimstību. Sociāl-darvinisms un vienaldzība pret tuvāko nelaimēm cilvēkiem atņem dzīvotgribu un vairo mirstību. Milzīgu sociālo padibeņu formēšana no trūcīgajiem, bezpajumtniekiem un atstumtajiem ir izveidojusi nepiesātināmu savdabīgas “eitanāzijas” mehānismu – šīs kategorijas cilvēki ātri nomirst. Bet “padibenes” ievelk sevī arvien jaunus kontingentus.

Paralēli politiskā absentisma formēšanai un tautas kultūras pamatu graušanai “vadāmā haosa” organizatori ķeras klāt pie savas tehnoloģijas trešā etapa realizācijas – ekonomikas regulēšanas sviru sagrābšanas un viņiem pakļautu valsts ekonomisko elišu veidošanas. Šis uzdevums tiek īstenots caur transnacionālo kompāniju, transnacionālo noziedzīgo sindikātu, “vadāmā haosa” tehnoloģiju iniciatoriem pakļauto pārnacionālu organizāciju un institūciju aktīvu ieviešanu valsts ekonomikā. Visbiežāk tas notiek caur ekonomisko procesu globalizāciju, ievelkot nacionālās valstis dažādās starptautiskās ekonomiskās organizācijās, kurās valsts tā arī nekļūst par pilntiesīgu dalībnieku. (Ukrainas asociācijas līgums ar ES)

Ekonomikas analītiķu aplēses liecina, ka vadošo valstu ekonomikas izaugsme tiek sasniegta nevis uz ražošanas attīstības rēķina, bet caur labuma pārdali starp stiprām valstīm un “trešās” pasaules valstīm. Tas tiek panākts caur strauju nacionālās valsts novājināšanu (parasti, ievelkot to parādu slazdā), privatizāciju un visu veidu nacionālo resursu, tai skaitā dabas resursu, uzpirkšanu. Pie tam nacionālā valsts starptautisko finanšu institūciju spiediena rezultātā sāk kalpot kā šīs globalizācijas instruments – pirmkārt, veicot privatizāciju un samazinot izdevumus sociālajām vajadzībām un tādu nacionālo sistēmu uzturēšanai kā zinātne un kultūra. Maksimālā iespējamā rezultāta sasniegšanai šajā etapā ir nepieciešams valstī izveidot liberāli noskaņotu vadītāju grupu kā valsts vadības jomā, tā arī lielajā biznesā. Un lai arī cik bagātas liktos šīs personas – tās ir tikai globālās tīkla spēles izpildītāji.

Kā atzīmē eksperti, tad cilvēki, kas veido mūsdienu pasaules augstāko ekonomisko klasi, nedzīvo savās valstīs, bet pieczvaigžņu viesnīcās un slēgtās rezidencēs, bet viņu vispārējās intereses nodrošina privātās algotņu armijas. Jaunā globālā īpašnieku un vadītāju klase pretstāv valsts robežu sadalītām sabiedrībām ne tikai, vienlaicīgi esot gan īpašnieks un vadītājs, bet arī kā globāla visaptveroša struktūra. Šī valdošā klase nav piesaistīta nevienai valstij vai sociālai grupai. Liberāļu pamata daļa sevi apzinās nevis kā savas valsts daļu, bet kā globālās vadošās klases daļu. Būdama transnacionāla, tā pretnostata savas intereses vājām valstīm un jebkurai nacionālai un kulturālai sabiedrībai kā tādai.

Tad valsts vadības augšas sāk sevi uzskatīt nevis par savas valsts daļu, bet par globālās valdošās klases elementu. Sekojoši, viņi pāriet no nāciju vadības nāciju-valstu interesēs uz šo pašu nāciju vadību globālo tīmekļu interesēs, kur apvienoti, sevi ar kādu no valstīm nesaistoši, finanšu, politisko un tehnoloģisko struktūru pārstāvji. Šāda vadība tiek īstenota, neņemot vērā sabiedrību intereses, bet tieši otrādi – tiek īstenota uz šo interešu rēķina (bet dažkārt uz tiešas apspiešanas rēķina). Ekonomiskās attiecības tiek aizvietotas ar globālā biznesa noteikumiem. Pretvalstisko elišu sagatavošanas (izaudzēšanas) sistēma, kas apkalpo globālā biznesa intereses, ir vienāda visur, neatkarīgi no reģiona, kur tehnoloģija tiek pielietota. Ietekmes aģentu tīkla formēšana haosa organizācijas un tam sekojošās vadības pārtveršanas procesu nodrošināšanai ir balstīta uz augstskolas pabeigušo atlasi un viņu stažēšanu Amerikas universitātēs, kur tiem dod nepieciešamās zināšanas uzņēmumu un tautsaimniecības nozaru ekonomiskajā analīzē ar mērķi, ka šīs nozares nākotnē privatizē un nopērk transnacionālās korporācijas.

Tādi skolnieki parasti sākumā kļūst par pasniedzējiem attiecīgajās valsts augstskolās, bet pēc tam pāriet darbā valdībā, daļa no viņiem saņem iespēju kļūt par oligarhiem. Kadru atlases laikā ir svarīgi, lai šie cilvēki nav bagāti, bet ir gudri, ciniski, alkatīgi un kosmopolītiski. Viņi nedrīkst mīlēt savu Dzimteni un žēlot savu valsti. Viņi nedrīkst sargāt un izglītot savu tautu, palīdzēt tai. Tādiem jēdzieniem, kā “sirdsapziņa”, “patriotisms”, “palīdzība” ir jābūt izdzēstiem no viņu vārdu krājuma un jākļūst par lamuvārdiem. Viņiem jāmīl sevi un savas nākošās savrupmājas un jahtas. Daži no viņiem var mīlēt savas neprātīgās idejas un nākošās Nobela prēmijas. Tādiem “Čikāgas zēniem” ir jāizvairās no popularitātes un jāietekmē nevis tauta, bet oficiālās valdības. Tiem ir jābūt dogmatiski uzticīgiem ekonomikas atdalīšanas no valsts un “brīvā tirgus” idejai, kā arī jābūt paklausīgiem aizokeāna draugiem un starptautiskajām finanšu organizācijām.

/Maksims Vasiļjevs/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s